Sarunvārdnīca

lv Sports   »   eo Sporto

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [kvardek naŭ]

Sporto

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? Ĉu -i-s----as? Ĉ- v- s------- Ĉ- v- s-o-t-s- -------------- Ĉu vi sportas? 0
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. Jes- m- -e----i---ekz-rc-. J--- m- d---- i-- e------- J-s- m- d-v-s i-m e-z-r-i- -------------------------- Jes, mi devas iom ekzerci. 0
Es apmeklēju sporta biedrību. Mi -sta--sp-r-kl-b-n-. M- e---- s------------ M- e-t-s s-o-t-l-b-n-. ---------------------- Mi estas sportklubano. 0
Mēs spēlējam futbolu. N- futb----. N- f-------- N- f-t-a-a-. ------------ Ni futbalas. 0
Dažreiz mēs peldam. Ni--oj---a-a-. N- f--- n----- N- f-j- n-ĝ-s- -------------- Ni foje naĝas. 0
Vai arī mēs braucam ar divriteni. A--n--bi---las. A- n- b-------- A- n- b-c-k-a-. --------------- Aŭ ni biciklas. 0
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. E--a--f-tba-s---io-- en-n-a urbo. E---- f------------- e- n-- u---- E-t-s f-t-a-s-a-i-n- e- n-a u-b-. --------------------------------- Estas futbalstadiono en nia urbo. 0
Ir arī peldbaseins ar saunu. A--a- -st-----ĝe-- -un saŭ----. A---- e---- n----- k-- s------- A-k-ŭ e-t-s n-ĝ-j- k-n s-ŭ-e-o- ------------------------------- Ankaŭ estas naĝejo kun saŭnejo. 0
Un ir arī golfa laukums. Kaj es-as--o-fe--. K-- e---- g------- K-j e-t-s g-l-e-o- ------------------ Kaj estas golfejo. 0
Ko rāda televīzijā? K---e-t---en--a-te--v-do? K-- e---- e- l- t-------- K-o e-t-s e- l- t-l-v-d-? ------------------------- Kio estas en la televido? 0
Pašlaik rāda futbola spēli. N-n---ta--f-tb-----ud-. N-- e---- f------ l---- N-n e-t-s f-t-a-a l-d-. ----------------------- Nun estas futbala ludo. 0
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. La g-r-ana te-mo-lud-----ntra- -a an-la. L- g------ t---- l---- k------ l- a----- L- g-r-a-a t-a-o l-d-s k-n-r-ŭ l- a-g-a- ---------------------------------------- La germana teamo ludas kontraŭ la angla. 0
Kas uzvar? Kiu-es--s-v-n-an-a? K-- e---- v-------- K-u e-t-s v-n-a-t-? ------------------- Kiu estas venkanta? 0
Man nav ne jausmas. Mi t-te n---c-as--ri--i-. M- t--- n- s---- p-- t--- M- t-t- n- s-i-s p-i t-o- ------------------------- Mi tute ne scias pri tio. 0
Pašlaik ir neizšķirts. N-n e--lrez----s. N-- e------------ N-n e-a-r-z-l-a-. ----------------- Nun egalrezultas. 0
Tiesnesis ir no Beļģijas. L--l--juĝi-t- v--as--- Belgujo. L- l--------- v---- e- B------- L- l-d-u-i-t- v-n-s e- B-l-u-o- ------------------------------- La ludjuĝisto venas el Belgujo. 0
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. N-n-es-------al-. N-- e---- p------ N-n e-t-s p-n-l-. ----------------- Nun estas penalo. 0
Vārti! Viens pret nulli! G---n!--nu ----u-o! G----- U-- j- n---- G-l-n- U-u j- n-l-! ------------------- Golon! Unu je nulo! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…