Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   eo En la diskoteko

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [kvardek ses]

En la diskoteko

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Ĉ- --u--id---o-e-tas-li----? Ĉ- t-- s------ e---- l------ Ĉ- t-u s-d-o-o e-t-s l-b-r-? ---------------------------- Ĉu tiu sidloko estas libera? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Ĉ- -i---j----s--i -pu----? Ĉ- m- r----- s--- a--- v-- Ĉ- m- r-j-a- s-d- a-u- v-? -------------------------- Ĉu mi rajtas sidi apud vi? 0
Labprāt. Bonv---. B------- B-n-o-u- -------- Bonvolu. 0
Kā Jums patīk mūzika? K-- v- tr-----l- -uz-k-n? K-- v- t----- l- m------- K-a v- t-o-a- l- m-z-k-n- ------------------------- Kia vi trovas la muzikon? 0
Nedaudz par skaļu. I-m -ro -a---. I-- t-- l----- I-m t-o l-ŭ-a- -------------- Iom tro laŭta. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Sed l- ----o-tre-b-ne--u-----. S-- l- b---- t-- b--- m------- S-d l- b-n-o t-e b-n- m-z-k-s- ------------------------------ Sed la bando tre bone muzikas. 0
Vai Jūs te esat bieži? Ĉ--vi-of------a- ----i-n? Ĉ- v- o--- v---- ĉ------- Ĉ- v- o-t- v-n-s ĉ---i-n- ------------------------- Ĉu vi ofte venas ĉi-tien? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Ne- u---fo-as. N-- u--------- N-, u-u-f-j-s- -------------- Ne, unuafojas. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Mi -nk--a- ne-iam--st-- -i-t--. M- a------ n----- e---- ĉ------ M- a-k-r-ŭ n-n-a- e-t-s ĉ---i-. ------------------------------- Mi ankoraŭ neniam estis ĉi-tie. 0
Vai Jūs dejojat? Ĉu -i--atus--an-i? Ĉ- v- ŝ---- d----- Ĉ- v- ŝ-t-s d-n-i- ------------------ Ĉu vi ŝatus danci? 0
Varbūt vēlāk. E-l--p--te. E--- p----- E-l- p-s-e- ----------- Eble poste. 0
Es neprotu tik labi dejot. M- ne -c---vas -re----e-dan--. M- n- s------- t-- b--- d----- M- n- s-i-o-a- t-e b-n- d-n-i- ------------------------------ Mi ne scipovas tre bone danci. 0
Tas ir pavisam vienkārši. Tr----mpl--. T-- s------- T-e s-m-l-s- ------------ Tre simplas. 0
Es Jums parādīšu. Mi-m-n-r-s a- v-. M- m------ a- v-- M- m-n-r-s a- v-. ----------------- Mi montros al vi. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. Ne, -re------e-al---je. N-- p--------- a------- N-, p-e-e-e-l- a-i-o-e- ----------------------- Ne, prefereble alifoje. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Ĉu-vi-a-e---- iu-? Ĉ- v- a------ i--- Ĉ- v- a-e-d-s i-n- ------------------ Ĉu vi atendas iun? 0
Jā, savu draugu. Jes- m-a- ko-amik--. J--- m--- k--------- J-s- m-a- k-r-m-k-n- -------------------- Jes, mian koramikon. 0
Tur jau viņš nāk! L--j- v-na- t-----la-t--e! L- j- v---- t-- m--------- L- j- v-n-s t-e m-l-n-a-e- -------------------------- Li ja venas tie malantaŭe! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!