Sarunvārdnīca

lv Sports   »   bg Спорт

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [четирийсет и девет]

49 [chetiriyset i devet]

Спорт

[Sport]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? З-ним-в-ш ли -- -ъ--сп-рт? З-------- л- с- с-- с----- З-н-м-в-ш л- с- с-с с-о-т- -------------------------- Занимаваш ли се със спорт? 0
Zan-ma--s--li se-sys-s-or-? Z--------- l- s- s-- s----- Z-n-m-v-s- l- s- s-s s-o-t- --------------------------- Zanimavash li se sys sport?
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. Д---аз-т-------------виж-. Д-- а- т----- д- с- д----- Д-, а- т-я-в- д- с- д-и-а- -------------------------- Да, аз трябва да се движа. 0
D-, -z---yabv--d---e --izha. D-- a- t------ d- s- d------ D-, a- t-y-b-a d- s- d-i-h-. ---------------------------- Da, az tryabva da se dvizha.
Es apmeklēju sporta biedrību. Хо-я в -----спорте- к-уб. Х--- в е--- с------ к---- Х-д- в е-и- с-о-т-н к-у-. ------------------------- Ходя в един спортен клуб. 0
Kho-y- - ye-----p-rten-k-ub. K----- v y---- s------ k---- K-o-y- v y-d-n s-o-t-n k-u-. ---------------------------- Khodya v yedin sporten klub.
Mēs spēlējam futbolu. Ние--грае--фу-бол. Н-- и----- ф------ Н-е и-р-е- ф-т-о-. ------------------ Ние играем футбол. 0
Ni--igrae---u--o-. N-- i----- f------ N-e i-r-e- f-t-o-. ------------------ Nie igraem futbol.
Dažreiz mēs peldam. П-----га-плу----. П------- п------- П-н-к-г- п-у-а-е- ----------------- Понякога плуваме. 0
P--ya--g- ---vam-. P-------- p------- P-n-a-o-a p-u-a-e- ------------------ Ponyakoga pluvame.
Vai arī mēs braucam ar divriteni. И-- карам- --л--ип-д - -о-ело. И-- к----- в-------- / к------ И-и к-р-м- в-л-с-п-д / к-л-л-. ------------------------------ Или караме велосипед / колело. 0
I-i-k--------l----e- ------lo. I-- k----- v-------- / k------ I-i k-r-m- v-l-s-p-d / k-l-l-. ------------------------------ Ili karame velosiped / kolelo.
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. В-н--------д--м--ф--бо--н ст----н. В н---- г--- и-- ф------- с------- В н-ш-я г-а- и-а ф-т-о-е- с-а-и-н- ---------------------------------- В нашия град има футболен стадион. 0
V ---h--a-g-ad-ima-f-tbol-n ----io-. V n------ g--- i-- f------- s------- V n-s-i-a g-a- i-a f-t-o-e- s-a-i-n- ------------------------------------ V nashiya grad ima futbolen stadion.
Ir arī peldbaseins ar saunu. И-а-с----б---йн --с--а--а. И-- с--- б----- с-- с----- И-а с-щ- б-с-й- с-с с-у-а- -------------------------- Има също басейн със сауна. 0
I---sy-hcho-baseyn-sy--s--n-. I-- s------ b----- s-- s----- I-a s-s-c-o b-s-y- s-s s-u-a- ----------------------------- Ima syshcho baseyn sys sauna.
Un ir arī golfa laukums. И-а-и г-лф игр-щ-. И-- и г--- и------ И-а и г-л- и-р-щ-. ------------------ Има и голф игрище. 0
I-- - g-lf-ig--s--he. I-- i g--- i--------- I-a i g-l- i-r-s-c-e- --------------------- Ima i golf igrishche.
Ko rāda televīzijā? К--в----а -о т--евиз---а? К---- и-- п- т----------- К-к-о и-а п- т-л-в-з-я-а- ------------------------- Какво има по телевизията? 0
K---o --a po te--v----a--? K---- i-- p- t------------ K-k-o i-a p- t-l-v-z-y-t-? -------------------------- Kakvo ima po televiziyata?
Pašlaik rāda futbola spēli. Тъкм- --ват ф-тболен -а-. Т---- д---- ф------- м--- Т-к-о д-в-т ф-т-о-е- м-ч- ------------------------- Тъкмо дават футболен мач. 0
Tyk-o-d-va--f---o-e- --c-. T---- d---- f------- m---- T-k-o d-v-t f-t-o-e- m-c-. -------------------------- Tykmo davat futbolen mach.
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. Не-ски-т от-о---г--е -ре-у-ан--ийск-я. Н------- о---- и---- с---- а---------- Н-м-к-я- о-б-р и-р-е с-е-у а-г-и-с-и-. -------------------------------------- Немският отбор играе срещу английския. 0
Nemski-a---t-------ae-sre--c-u an---y-----. N-------- o---- i---- s------- a----------- N-m-k-y-t o-b-r i-r-e s-e-h-h- a-g-i-s-i-a- ------------------------------------------- Nemskiyat otbor igrae sreshchu angliyskiya.
Kas uzvar? К-й ----л-? К-- п------ К-й п-ч-л-? ----------- Кой печели? 0
Ko----ch-l-? K-- p------- K-y p-c-e-i- ------------ Koy pecheli?
Man nav ne jausmas. Н---м---е---а--. Н---- п--------- Н-м-м п-е-с-а-а- ---------------- Нямам представа. 0
Nyamam -r---t-va. N----- p--------- N-a-a- p-e-s-a-a- ----------------- Nyamam predstava.
Pašlaik ir neizšķirts. В ----нт---ез--т--ъ--- р---н. В м------ р--------- е р----- В м-м-н-а р-з-л-а-ъ- е р-в-н- ----------------------------- В момента резултатът е равен. 0
V--o----a----ul-a-y- y----ve-. V m------ r--------- y- r----- V m-m-n-a r-z-l-a-y- y- r-v-n- ------------------------------ V momenta rezultatyt ye raven.
Tiesnesis ir no Beļģijas. Съ-и-та е от Б-л--я. С------ е о- Б------ С-д-я-а е о- Б-л-и-. -------------------- Съдията е от Белгия. 0
S---y-t---e-ot--e---ya. S------- y- o- B------- S-d-y-t- y- o- B-l-i-a- ----------------------- Sydiyata ye ot Belgiya.
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. Сег- би-т дузпа. С--- б--- д----- С-г- б-я- д-з-а- ---------------- Сега бият дузпа. 0
Sega-b-y---duzpa. S--- b---- d----- S-g- b-y-t d-z-a- ----------------- Sega biyat duzpa.
Vārti! Viens pret nulli! Г--- Ед-н-н--н--а! Г--- Е--- н- н---- Г-л- Е-и- н- н-л-! ------------------ Гол! Един на нула! 0
Gol-----i--na --la! G--- Y---- n- n---- G-l- Y-d-n n- n-l-! ------------------- Gol! Yedin na nula!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…