Sarunvārdnīca

lv Sports   »   no Sport / idrett

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [førtini / ni og førti]

Sport / idrett

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? Dr---- -u --d------? D----- d- m-- s----- D-i-e- d- m-d s-o-t- -------------------- Driver du med sport? 0
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. J-, je- m--b--e-e-m--. J-- j-- m- b----- m--- J-, j-g m- b-v-g- m-g- ---------------------- Ja, jeg må bevege meg. 0
Es apmeklēju sporta biedrību. J-g går --e---p---s--u--. J-- g-- i e- s----------- J-g g-r i e- s-o-t-k-u-b- ------------------------- Jeg går i en sportsklubb. 0
Mēs spēlējam futbolu. V- -pil-e- fo--a-l. V- s------ f------- V- s-i-l-r f-t-a-l- ------------------- Vi spiller fotball. 0
Dažreiz mēs peldam. Av og---l s--m--r---. A- o- t-- s------ v-- A- o- t-l s-ø-m-r v-. --------------------- Av og til svømmer vi. 0
Vai arī mēs braucam ar divriteni. Eller ----ykle-. E---- v- s------ E-l-r v- s-k-e-. ---------------- Eller vi sykler. 0
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. I-b-e---år fin--- -e- -n fotb--l-t-di--. I b--- v-- f----- d-- e- f-------------- I b-e- v-r f-n-e- d-t e- f-t-a-l-t-d-o-. ---------------------------------------- I byen vår finnes det en fotballstadion. 0
Ir arī peldbaseins ar saunu. D-t-finn---også-e- --øm-eh--l --d-----t-e. D-- f----- o--- e- s--------- m-- b------- D-t f-n-e- o-s- e- s-ø-m-h-l- m-d b-d-t-e- ------------------------------------------ Det finnes også en svømmehall med badstue. 0
Un ir arī golfa laukums. Og det f-nne- e- -olfba-e. O- d-- f----- e- g-------- O- d-t f-n-e- e- g-l-b-n-. -------------------------- Og det finnes en golfbane. 0
Ko rāda televīzijā? H----r-d-t p- --? H-- e- d-- p- T-- H-a e- d-t p- T-? ----------------- Hva er det på TV? 0
Pašlaik rāda futbola spēli. D-- -r-f-tball-a----k-ura- n-. D-- e- f---------- a------ n-- D-t e- f-t-a-l-a-p a-k-r-t n-. ------------------------------ Det er fotballkamp akkurat nå. 0
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. Det -yske-lag-t s----e- --- de- e----s-e. D-- t---- l---- s------ m-- d-- e-------- D-t t-s-e l-g-t s-i-l-r m-t d-t e-g-l-k-. ----------------------------------------- Det tyske laget spiller mot det engelske. 0
Kas uzvar? H----vin---? H--- v------ H-e- v-n-e-? ------------ Hvem vinner? 0
Man nav ne jausmas. Je---a-----e pei--ng. J-- h-- i--- p------- J-g h-r i-k- p-i-i-g- --------------------- Jeg har ikke peiling. 0
Pašlaik ir neizšķirts. Fo- -yebl-k-et er d-- u-vg----. F-- ø--------- e- d-- u-------- F-r ø-e-l-k-e- e- d-t u-v-j-r-. ------------------------------- For øyeblikket er det uavgjort. 0
Tiesnesis ir no Beļģijas. D-m--r-- --m--r -r- Bel-ia. D------- k----- f-- B------ D-m-e-e- k-m-e- f-a B-l-i-. --------------------------- Dommeren kommer fra Belgia. 0
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. Nå -r-d-- -lleve-met-r. N- e- d-- e------------ N- e- d-t e-l-v---e-e-. ----------------------- Nå er det elleve-meter. 0
Vārti! Viens pret nulli! M-l--E-t-m----u-l! M--- E-- m-- n---- M-l- E-t m-t n-l-! ------------------ Mål! Ett mot null! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…