Sarunvārdnīca

lv Auto avārija   »   eo Aŭtopaneo

39 [trīsdesmit deviņi]

Auto avārija

Auto avārija

39 [tridek naŭ]

Aŭtopaneo

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kur ir tuvākā benzīna uzpildes stacija? K------------p----p-oksi-a ------e-o? K-- e---- l- p--- p------- b--------- K-e e-t-s l- p-e- p-o-s-m- b-n-i-e-o- ------------------------------------- Kie estas la plej proksima benzinejo? 0
Manai mašīnai ir caura riepa. M--ha-as --l--e-i-t---p-e-o-. M- h---- m----------- p------ M- h-v-s m-l-v-l-n-a- p-e-o-. ----------------------------- Mi havas malŝvelintan pneŭon. 0
Vai Jūs varat apmainīt riteni? Ĉu vi--ovas-ŝ---- la -n--o-? Ĉ- v- p---- ŝ---- l- p------ Ĉ- v- p-v-s ŝ-n-i l- p-e-o-? ---------------------------- Ĉu vi povas ŝanĝi la pneŭon? 0
Man ir nepieciešami pāris litri dīzeļdegvielas. Mi b-z-na- -elk--n-l-t---- ----i-elole-. M- b------ k------ l------ d- d--------- M- b-z-n-s k-l-a-n l-t-o-n d- d-z-l-l-o- ---------------------------------------- Mi bezonas kelkajn litrojn da dizeloleo. 0
Man vairs nav benzīna. M--ne -lu -ava--b--zi-o-. M- n- p-- h---- b-------- M- n- p-u h-v-s b-n-i-o-. ------------------------- Mi ne plu havas benzinon. 0
Vai Jums ir rezerves kanna degvielai? Ĉu -i-ha--s --n----o-? Ĉ- v- h---- k--------- Ĉ- v- h-v-s k-n-s-r-n- ---------------------- Ĉu vi havas kanistron? 0
Kur es te varētu piezvanīt? Ki---- -ova- -e----ni? K-- m- p---- t-------- K-e m- p-v-s t-l-f-n-? ---------------------- Kie mi povas telefoni? 0
Man ir nepieciešams avārijas dienests bojātās automašīnas pārvietošanai. Mi b-z-n---a-to--e-a- s-rv-n. M- b------ a--------- s------ M- b-z-n-s a-t-t-e-a- s-r-o-. ----------------------------- Mi bezonas aŭtotrenan servon. 0
Es meklēju remontdarbnīcu. M- --r-as-r-pa-ej-n. M- s----- r--------- M- s-r-a- r-p-r-j-n- -------------------- Mi serĉas riparejon. 0
Ir noticis satiksmes negadījums. A-c---nto---a-is. A-------- o------ A-c-d-n-o o-a-i-. ----------------- Akcidento okazis. 0
Kur ir tuvākais telefons? K-e -s--s--a-pl----r-ks-m--t-----n-? K-- e---- l- p--- p------- t-------- K-e e-t-s l- p-e- p-o-s-m- t-l-f-n-? ------------------------------------ Kie estas la plej proksima telefono? 0
Vai Jums ir līdzi mobilais telefons? Ĉ--v- h-v-- --- v- -o-te--f-non? Ĉ- v- h---- k-- v- p------------ Ĉ- v- h-v-s k-n v- p-ŝ-e-e-o-o-? -------------------------------- Ĉu vi havas kun vi poŝtelefonon? 0
Mums ir nepieciešama palīdzība. N- -ez---s-h--p-n. N- b------ h------ N- b-z-n-s h-l-o-. ------------------ Ni bezonas helpon. 0
Izsauciet ārstu! Voku --r-c-s-on! V--- k---------- V-k- k-r-c-s-o-! ---------------- Voku kuraciston! 0
Izsauciet policiju! Vo-u l--p-l-co-! V--- l- p------- V-k- l- p-l-c-n- ---------------- Voku la policon! 0
Jūsu dokumentus, lūdzu! Viajn-do---en-o--,--i-p----. V---- d----------- m- p----- V-a-n d-k-m-n-o-n- m- p-t-s- ---------------------------- Viajn dokumentojn, mi petas. 0
Jūsu autovadītāja apliecību, lūdzu! Vian--t--pe-m-si-o---m----t--. V--- s-------------- m- p----- V-a- s-i-p-r-e-i-o-, m- p-t-s- ------------------------------ Vian stirpermesilon, mi petas. 0
Jūsu kravas mašīnas vadītāja apliecību, lūdzu! Vian aŭ-oi--nt-gilon, -- p--as. V--- a--------------- m- p----- V-a- a-t-i-e-t-g-l-n- m- p-t-s- ------------------------------- Vian aŭtoidentigilon, mi petas. 0

Mazuļa lingvistiskais talants

Jau pirms mazuļi iemācas runāt, tie daudz zina par valodu. To ir pierādījuši vairāki eksperimenti. Bērnu attīstība ir novērota īpašās mazuļu laboratorijās. Arī, kā bērni apgūst valodu, ir izpētīts. Mazuļi ir daudz inteliģentāki nekā mēs līdz šim esam uzskatījuši. Pat 6 mēnešu vecumā tiem jau ir vairakas valodnieciskās prasmes. Piemēram, viņi var atšķirt savu dzimto valodu. Franču un vāciešu mazuļi uz dažādiem toņiem reaģē savādāk. Dažādi uzsvari atspoguļojas dažādā uzvedībā. Mazuļiem ir to valodas sajūta. Ļoti mazi bērni var iegaumēt vairākus vārdus. Vecākiem ir liela loma bērna valodas attīstībā. Jo, pēc dzemdībām, mazuļiem nepieciešams tiešs kontakts. Tie vēlas sazināties ar mammu un tēti. Un savstarpējai saziņai jābū pozitīvai. Vecākiem vajadzētu būt mierīgiem, kad tie runā ar savu mazuli. Un nav pareizi arī reti ar viņiem aprunāties. Sterss un klusums var negatīvi ietekmēt mazuli. To valodas attīstība var tikt negatīvi ietekmēta. Mazulis sāk mācīties jau esot mātes miesās. Tie reaģē uz runu jau pirms dzimšanas. Viņi spēj precīzi uztvert akustiskos signālus. Pēc piedzimšanas viņi spēj atpazīt šos signālus. Vēl nedzimuši bērni var iemācīties valodas ritmu. Mazuļi var sadzirdēt mātes balsi atrodoties dzemdē. Tātad jūs varat pat sarunāties ar nedzimušu bērnu. Bet jums nevajadzētu pārcensties… Bērniem būs diezgan daudz laika mācīties pēc dzimšanas!