Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   eo Publikaj transportoj

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [tridek ses]

Publikaj transportoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Ki- e-t-- l------a---jo? Kie estas la bushaltejo? K-e e-t-s l- b-s-a-t-j-? ------------------------ Kie estas la bushaltejo? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? K---b-----e-u-as--- l- --boc--tr-? Kiu buso veturas al la urbocentro? K-u b-s- v-t-r-s a- l- u-b-c-n-r-? ---------------------------------- Kiu buso veturas al la urbocentro? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? K--n---ni-n -i--re--? Kiun linion mi prenu? K-u- l-n-o- m- p-e-u- --------------------- Kiun linion mi prenu? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Ĉu m- devas-ŝ--ĝi? Ĉu mi devas ŝanĝi? Ĉ- m- d-v-s ŝ-n-i- ------------------ Ĉu mi devas ŝanĝi? 0
Kur man ir jāpārsēžas? K-- m- d---s------? Kie mi devas ŝanĝi? K-e m- d-v-s ŝ-n-i- ------------------- Kie mi devas ŝanĝi? 0
Cik maksā braukšanas biļete? K--m--ostas --le-o? Kiom kostas bileto? K-o- k-s-a- b-l-t-? ------------------- Kiom kostas bileto? 0
Cik pieturu ir līdz centram? K----d---alte--j----a- ĝis -a--r-o-----o ? Kiom da haltejoj estas ĝis la urbocentro ? K-o- d- h-l-e-o- e-t-s ĝ-s l- u-b-c-n-r- ? ------------------------------------------ Kiom da haltejoj estas ĝis la urbocentro ? 0
Jums šeit jāizkāpj. V---e-as el-usiĝi ----i-. Vi devas elbusiĝi ĉi-tie. V- d-v-s e-b-s-ĝ- ĉ---i-. ------------------------- Vi devas elbusiĝi ĉi-tie. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. V------- e---s--- --lant--e. Vi devas elbusiĝi malantaŭe. V- d-v-s e-b-s-ĝ- m-l-n-a-e- ---------------------------- Vi devas elbusiĝi malantaŭe. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. La---k-ant- ----o- -l---o--po-t-kv-n-mi-u---. La sekvanta metroo alvenos post kvin minutoj. L- s-k-a-t- m-t-o- a-v-n-s p-s- k-i- m-n-t-j- --------------------------------------------- La sekvanta metroo alvenos post kvin minutoj. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. La s-kva-t--tra-o----en-s-p--t de- m--u---. La sekvanta tramo alvenos post dek minutoj. L- s-k-a-t- t-a-o a-v-n-s p-s- d-k m-n-t-j- ------------------------------------------- La sekvanta tramo alvenos post dek minutoj. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. L- se--a--- b--o -lven-s -os- d---k--n--i---o-. La sekvanta buso alvenos post dek kvin minutoj. L- s-k-a-t- b-s- a-v-n-s p-s- d-k k-i- m-n-t-j- ----------------------------------------------- La sekvanta buso alvenos post dek kvin minutoj. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? K--- -a --s-a-m--r-- fo-ve-u-a-? Kiam la lasta metroo forveturas? K-a- l- l-s-a m-t-o- f-r-e-u-a-? -------------------------------- Kiam la lasta metroo forveturas? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? K-a- la l--ta-tram---or-e--r--? Kiam la lasta tramo forveturas? K-a- l- l-s-a t-a-o f-r-e-u-a-? ------------------------------- Kiam la lasta tramo forveturas? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Ki-- l--lasta -uso ---------s? Kiam la lasta buso forveturas? K-a- l- l-s-a b-s- f-r-e-u-a-? ------------------------------ Kiam la lasta buso forveturas? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Ĉu-vi--a--------ton? Ĉu vi havas bileton? Ĉ- v- h-v-s b-l-t-n- -------------------- Ĉu vi havas bileton? 0
Biļete? – Nē, man nav. B-let----– --- m- ha-as--e-i--. Bileton? – Ne, mi havas neniun. B-l-t-n- – N-, m- h-v-s n-n-u-. ------------------------------- Bileton? – Ne, mi havas neniun. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Do v---e-as p-g- -onp----. Do vi devas pagi monpunon. D- v- d-v-s p-g- m-n-u-o-. -------------------------- Do vi devas pagi monpunon. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?