Sarunvārdnīca

lv Sports   »   sr Спорт

49 [četrdesmit deviņi]

Sports

Sports

49 [четрдесет и девет]

49 [četrdeset i devet]

Спорт

Sport

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Vai tu nodarbojies ar sportu? Б-виш-л- се спо--о-? Б____ л_ с_ с_______ Б-в-ш л- с- с-о-т-м- -------------------- Бавиш ли се спортом? 0
Ba-i- l- s- s-orto-? B____ l_ s_ s_______ B-v-š l- s- s-o-t-m- -------------------- Baviš li se sportom?
Jā, man ir nepieciešams izkustēties. Д-,--о-ам -е к-ет--и. Д__ м____ с_ к_______ Д-, м-р-м с- к-е-а-и- --------------------- Да, морам се кретати. 0
Da,-mor-m-s- kre--ti. D__ m____ s_ k_______ D-, m-r-m s- k-e-a-i- --------------------- Da, moram se kretati.
Es apmeklēju sporta biedrību. Ид-м у-ј-дн--спо-тс-----р--ењ-. И___ у ј____ с_______ у________ И-е- у ј-д-о с-о-т-к- у-р-ж-њ-. ------------------------------- Идем у једно спортско удружење. 0
I-em-u-je--- sp-----o-ud-už-nje. I___ u j____ s_______ u_________ I-e- u j-d-o s-o-t-k- u-r-ž-n-e- -------------------------------- Idem u jedno sportsko udruženje.
Mēs spēlējam futbolu. М- и--а---фудб--. М_ и_____ ф______ М- и-р-м- ф-д-а-. ----------------- Ми играмо фудбал. 0
M----r--- f-dba-. M_ i_____ f______ M- i-r-m- f-d-a-. ----------------- Mi igramo fudbal.
Dažreiz mēs peldam. По--к-д---ив-м-. П______ п_______ П-н-к-д п-и-а-о- ---------------- Понекад пливамо. 0
Pon-k-d pl--a--. P______ p_______ P-n-k-d p-i-a-o- ---------------- Ponekad plivamo.
Vai arī mēs braucam ar divriteni. И-и воз-м- б-ци--. И__ в_____ б______ И-и в-з-м- б-ц-к-. ------------------ Или возимо бицикл. 0
I-i---z-mo ---i-l. I__ v_____ b______ I-i v-z-m- b-c-k-. ------------------ Ili vozimo bicikl.
Mūsu pilsētā ir futbola stadions. У -аше- -рад----а -удб--с-- -тади--. У н____ г____ и__ ф________ с_______ У н-ш-м г-а-у и-а ф-д-а-с-и с-а-и-н- ------------------------------------ У нашем граду има фудбалски стадион. 0
U n--e- -r-d--i-- f---al-ki-st-dio-. U n____ g____ i__ f________ s_______ U n-š-m g-a-u i-a f-d-a-s-i s-a-i-n- ------------------------------------ U našem gradu ima fudbalski stadion.
Ir arī peldbaseins ar saunu. И-а --кођ- и-б-зе--с- са-ном. И__ т_____ и б____ с_ с______ И-а т-к-ђ- и б-з-н с- с-у-о-. ----------------------------- Има такође и базен са сауном. 0
I------ođ- i b---- -a-s----m. I__ t_____ i b____ s_ s______ I-a t-k-đ- i b-z-n s- s-u-o-. ----------------------------- Ima takođe i bazen sa saunom.
Un ir arī golfa laukums. И-и-а-т-р-н-за г-лф. И и__ т____ з_ г____ И и-а т-р-н з- г-л-. -------------------- И има терен за голф. 0
I ima ----- za -olf. I i__ t____ z_ g____ I i-a t-r-n z- g-l-. -------------------- I ima teren za golf.
Ko rāda televīzijā? Шт---м--н- т-----зији? Ш__ и__ н_ т__________ Ш-а и-а н- т-л-в-з-ј-? ---------------------- Шта има на телевизији? 0
Šta------- t-l--i-i--? Š__ i__ n_ t__________ Š-a i-a n- t-l-v-z-j-? ---------------------- Šta ima na televiziji?
Pašlaik rāda futbola spēli. Уп-а---т---- ф------ка-ута-мица. У_____ т____ ф________ у________ У-р-в- т-а-е ф-д-а-с-а у-а-м-ц-. -------------------------------- Управо траје фудбалска утакмица. 0
U--av--tr--e -udba---a u-akmi-a. U_____ t____ f________ u________ U-r-v- t-a-e f-d-a-s-a u-a-m-c-. -------------------------------- Upravo traje fudbalska utakmica.
Vācijas komanda spēlē pret Lielbritānijas komandu. Немачк- тим и-р--п--т-в-----е-ко-. Н______ т__ и___ п_____ е_________ Н-м-ч-и т-м и-р- п-о-и- е-г-е-к-г- ---------------------------------- Немачки тим игра против енглеског. 0
Ne-a--i-t-m i-ra-prot-- -n------g. N______ t__ i___ p_____ e_________ N-m-č-i t-m i-r- p-o-i- e-g-e-k-g- ---------------------------------- Nemački tim igra protiv engleskog.
Kas uzvar? К- ћ--п----ит-? К_ ћ_ п________ К- ћ- п-б-д-т-? --------------- Ко ће победити? 0
Ko --e -o-e-iti? K_ ć_ p________ K- c-e p-b-d-t-? ---------------- Ko će pobediti?
Man nav ne jausmas. Н-м-- п----. Н____ п_____ Н-м-м п-ј-а- ------------ Немам појма. 0
Ne----po-m-. N____ p_____ N-m-m p-j-a- ------------ Nemam pojma.
Pašlaik ir neizšķirts. Т-е----- -е---р--ен-. Т_______ ј_ н________ Т-е-у-н- ј- н-р-ш-н-. --------------------- Тренутно је нерешено. 0
Tr--ut-o-----er----o. T_______ j_ n________ T-e-u-n- j- n-r-š-n-. --------------------- Trenutno je nerešeno.
Tiesnesis ir no Beļģijas. Су------е -- Б----је. С_____ ј_ и_ Б_______ С-д-ј- ј- и- Б-л-и-е- --------------------- Судија је из Белгије. 0
Sudi-- ----z --l----. S_____ j_ i_ B_______ S-d-j- j- i- B-l-i-e- --------------------- Sudija je iz Belgije.
Tagad būs vienpadsmit metru sitiens. С--а-се-и--од- --да---------. С___ с_ и_____ ј_____________ С-д- с- и-в-д- ј-д-н-е-т-р-ц- ----------------------------- Сада се изводи једанаестерац. 0
Sada-se --vodi --da--e-t-r-c. S___ s_ i_____ j_____________ S-d- s- i-v-d- j-d-n-e-t-r-c- ----------------------------- Sada se izvodi jedanaesterac.
Vārti! Viens pret nulli! Го- Је-а- ---м--н--а! Г__ Ј____ п____ н____ Г-! Ј-д-н п-е-а н-л-! --------------------- Го! Један према нула! 0
G-! J---- -rema nul-! G__ J____ p____ n____ G-! J-d-n p-e-a n-l-! --------------------- Go! Jedan prema nula!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + serbu (1-100) MP3 serbu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Tikai spēcīgi vārdi izdzīvo!

Reti izmantotie vārdi izmirst biežāk nekā bieži lietotie. Tas, iespējams, ir dēļ evolūcijas likumiem. Kopīgi gēni laika gaitā mainās retāk. Tie, savā formā, ir stabilāki. Un, acīm redzot, tas pats attiecas uz vārdiem! Tika novērtēti angļu valodas darbības vārdi. Tajā jaunās formas tika salīdzinātas ar vecajām. Angļu valodā desmit visbiežāk izmantotie darbības vārdi ir neregulārie. Pārējie lielāko ties ir regulāri. Savukārt, Viduslaikos lielākā daļa darbības vārdu bija neregulārie. Tā reti izmantotie neregulārie darbības vārdi ieguva regulāra darbības vārda formu. 300 gadu laikā, angļu valodā regulārie darbības vārdi būs reti sastopami. Citi pētījumi uzrāda, ka valodas tiek izredzētas kā gēni. Pētnieki salīdzināja bieži sastopamus vārdus. Pētījumam viņi izvēlējās līdzīgus vārdus ar vienu un to pašu nozīmi. Piemēram, šādus vārdus: water, Wasser, vatten . Šiem vārdiem ir kopīga sakne, tādēļ tie ir līdzīgi viens otram. Šie vārdi ir būtiski, tāpēc valodā tos bieži izmanto. Tādā veidā tie saglabājuši savu formu līdz pat mūsdienām. Mazāk nozīmīgi vārdi mainās daudz biežāk. Drīzām tie tiek nomainīti ar cietiem vārdiem. Šādā veidā reti lietotie vārdi dažādās valodās atšķiras viens no otra. Paliek Paliek neskaidrs, kādēļ reti lietotie vārdi mainās. Tas ir iespējams, ka šie vārdi tiek nepareizi lietoti vai nav pareizi izrunāti. Tas ir dēļ tā, ka runātāji nav ar tiem pazīstami. Un, iespējams, ka būtiskajiem vārdiem ir nepieciešams vienmēr būt nemainīgiem. Jo tikai tad tie ir pareizi saprotami. Un vārdi ir domāti, lai tos saprastu…