Sarunvārdnīca

lv Noliegums 1   »   uk заперечення 1

64 [sešdesmit četri]

Noliegums 1

Noliegums 1

64 [шістдесят чотири]

64 [shistdesyat chotyry]

заперечення 1

[zaperechennya 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Es nesaprotu šo vārdu. Я-----озумі--цьог- ----а. Я не розумію цього слова. Я н- р-з-м-ю ц-о-о с-о-а- ------------------------- Я не розумію цього слова. 0
YA--e--oz-mi-u t--oh--slov-. YA ne rozumiyu tsʹoho slova. Y- n- r-z-m-y- t-ʹ-h- s-o-a- ---------------------------- YA ne rozumiyu tsʹoho slova.
Es nesaprotu šo teikumu. Я н------м-ю-ць-го р-че-н-. Я не розумію цього речення. Я н- р-з-м-ю ц-о-о р-ч-н-я- --------------------------- Я не розумію цього речення. 0
YA n--r-zumi-u t--oho-r------y-. YA ne rozumiyu tsʹoho rechennya. Y- n- r-z-m-y- t-ʹ-h- r-c-e-n-a- -------------------------------- YA ne rozumiyu tsʹoho rechennya.
Es nesaprotu nozīmi. Я--- -о---і-,-що -е --н-ч--. Я не розумію, що це означає. Я н- р-з-м-ю- щ- ц- о-н-ч-є- ---------------------------- Я не розумію, що це означає. 0
YA ne-r-z--i-u---h-----s-----a--a--. YA ne rozumiyu, shcho tse oznachaye. Y- n- r-z-m-y-, s-c-o t-e o-n-c-a-e- ------------------------------------ YA ne rozumiyu, shcho tse oznachaye.
skolotājs Вч---ль Вчитель В-и-е-ь ------- Вчитель 0
V---t-lʹ Vchytelʹ V-h-t-l- -------- Vchytelʹ
Vai Jūs saprotat skolotāju? Ви--о-у-і------ител-? Ви розумієте вчителя? В- р-з-м-є-е в-и-е-я- --------------------- Ви розумієте вчителя? 0
Vy-r--um-ye---vc----ly-? Vy rozumiyete vchytelya? V- r-z-m-y-t- v-h-t-l-a- ------------------------ Vy rozumiyete vchytelya?
Jā, es viņu saprotu labi. Т----- йо-- --б-е-ро--м--. Так, я його добре розумію. Т-к- я й-г- д-б-е р-з-м-ю- -------------------------- Так, я його добре розумію. 0
T-k--y--y-o----ob-- -o--m-yu. Tak, ya y-oho dobre rozumiyu. T-k- y- y-o-o d-b-e r-z-m-y-. ----------------------------- Tak, ya y̆oho dobre rozumiyu.
skolotāja В---елька Вчителька В-и-е-ь-а --------- Вчителька 0
V--yt-lʹ-a Vchytelʹka V-h-t-l-k- ---------- Vchytelʹka
Vai Jūs saprotat skolotāju? В- -о-умієт--в-ит--ь--? Ви розумієте вчительку? В- р-з-м-є-е в-и-е-ь-у- ----------------------- Ви розумієте вчительку? 0
Vy ---umiy-t----h-t--ʹk-? Vy rozumiyete vchytelʹku? V- r-z-m-y-t- v-h-t-l-k-? ------------------------- Vy rozumiyete vchytelʹku?
Jā, es viņu saprotu labi. Так- я -ї--обре---зу-ію. Так, я її добре розумію. Т-к- я ї- д-б-е р-з-м-ю- ------------------------ Так, я її добре розумію. 0
T-k,-ya-ïi- -o--- --z-mi-u. Tak, ya i-i- dobre rozumiyu. T-k- y- i-i- d-b-e r-z-m-y-. ---------------------------- Tak, ya ïï dobre rozumiyu.
ļaudis Люди Люди Л-д- ---- Люди 0
Ly-dy Lyudy L-u-y ----- Lyudy
Vai Jūs saprotat šos ļaudis? Ви -оз-мі--е-лю--й? Ви розумієте людей? В- р-з-м-є-е л-д-й- ------------------- Ви розумієте людей? 0
V- roz-miy--- l-u-e-̆? Vy rozumiyete lyudey-? V- r-z-m-y-t- l-u-e-̆- ---------------------- Vy rozumiyete lyudey̆?
Nē, es viņus tik labi nesaprotu. Ні--я--х--е---ж--д--ре----у-і-. Ні, я їх не дуже добре розумію. Н-, я ї- н- д-ж- д-б-е р-з-м-ю- ------------------------------- Ні, я їх не дуже добре розумію. 0
Ni- -- -̈kh -- du-he--ob-- ro------. Ni, ya i-kh ne duzhe dobre rozumiyu. N-, y- i-k- n- d-z-e d-b-e r-z-m-y-. ------------------------------------ Ni, ya ïkh ne duzhe dobre rozumiyu.
draudzene П-д--га Подруга П-д-у-а ------- Подруга 0
P-dru-a Podruha P-d-u-a ------- Podruha
Vai Jums ir draudzene? В--має----о-р--у? Ви маєте подругу? В- м-є-е п-д-у-у- ----------------- Ви маєте подругу? 0
V- -ay-t----d-u--? Vy mayete podruhu? V- m-y-t- p-d-u-u- ------------------ Vy mayete podruhu?
Jā, ir. Т----м--. Так, маю. Т-к- м-ю- --------- Так, маю. 0
Ta-, ma--. Tak, mayu. T-k- m-y-. ---------- Tak, mayu.
meita До--а Дочка Д-ч-а ----- Дочка 0
Do--ka Dochka D-c-k- ------ Dochka
Vai Jums ir meita? Ви має-- д--к-? Ви маєте дочку? В- м-є-е д-ч-у- --------------- Ви маєте дочку? 0
V- --y-t- d---k-? Vy mayete dochku? V- m-y-t- d-c-k-? ----------------- Vy mayete dochku?
Nē, nav. Ні,-----а-. Ні, не маю. Н-, н- м-ю- ----------- Ні, не маю. 0
Ni, ne --y-. Ni, ne mayu. N-, n- m-y-. ------------ Ni, ne mayu.

Aklie veido runu efektīvāk

Neredzīgi cilvēki dzird labāk. Tā rezultātā, viņi var vieglāk pārvietoties savā ikdienas dzīvē. Neredzīgi cilvēki var arī labāk apstrādāt valodu. Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie šāda slēdziena. Zinātnieki lika testa subjektiem klausīties vairākus ierakstus. Tad runas ātrums bija ievērojami paātrinājies. Neskatoties uz to, aklie testa subjekti varēja saprast ierakstu. Savukārt redzīgie testa subjekti, nevarēja pilnība saprast to. Runāšanas ātrums bija pārāk ātrs priekš viņiem. Cits eksperiments nonāca pie līdzīgiem rezultātiem. Redzīgi un neredzīgi testa subjekti klausījās dažādos teikumos. Katra teikuma daļa bija pārveidota. Pēdējais vārds bija aizvietots arī pilnīgi bezjēdzīgu vārdu. Testa subjektiem bija jaāatpazīst teikumi. Viņiem bija jānosaka vai teikums ir sakarīgs vai nesakarīgs. Kamēr viņi analizēja teikumus, tika mērīta viņu smadzeņu aktivitāte. Pētnieki izmērīja noteiktus smadzeņu viļņus. Tādā veidā viņi varēja noteikt, cik ātri smadzenes izpildīja uzdevumu. Neredzīgo smadzenēs noteikts signāls parādījās ļoti ātri. Šis signāls norādīja uz to, ka teikums ir izanalizēts. Redzīgajiem šis signāls parādījās daudz vēlāk. Kādēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk, vēl nav zināms. Bet zinātniekiem ir teorija. Viņi pieņem, ka to smadzenes īpaši intensīvi izmanto atsevišķu smadzeņu daļu. Ar šo smadzeņu daļu, redzīgie apstrādā vizuālos stimulus. Neredzīgajiem šī daļa netiek izmantota priekš redzēšanas. Tad tas ir ‘pieejams’ citu uzdevumu izpildei. Tāda iemesla dēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk…