Sarunvārdnīca

lv Ceļā   »   uk В дорозі

37 [trīsdesmit septiņi]

Ceļā

Ceļā

37 [тридцять сім]

37 [trydtsyatʹ sim]

В дорозі

[V dorozi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Viņš brauc ar motociklu. Ві- ї----а-мотоциклі. В-- ї-- н- м--------- В-н ї-е н- м-т-ц-к-і- --------------------- Він їде на мотоциклі. 0
V-n--̈de-n- mot-t-y-l-. V-- i--- n- m---------- V-n i-d- n- m-t-t-y-l-. ----------------------- Vin ïde na mototsykli.
Viņš brauc ar divriteni. Він -д- -а ве--сипе-і. В-- ї-- н- в---------- В-н ї-е н- в-л-с-п-д-. ---------------------- Він їде на велосипеді. 0
V-n ï-e -a v-----pe--. V-- i--- n- v---------- V-n i-d- n- v-l-s-p-d-. ----------------------- Vin ïde na velosypedi.
Viņš iet kājām. В-н й-е ---ки. В-- й-- п----- В-н й-е п-ш-и- -------------- Він йде пішки. 0
Vi---̆de --sh--. V-- y--- p------ V-n y-d- p-s-k-. ---------------- Vin y̆de pishky.
Viņš brauc ar kuģi. В-н п--в--н- -о----і. В-- п---- н- к------- В-н п-и-е н- к-р-б-і- --------------------- Він пливе на кораблі. 0
Vi----yv---a--o-a--i. V-- p---- n- k------- V-n p-y-e n- k-r-b-i- --------------------- Vin plyve na korabli.
Viņš brauc ar laivu. Він-пл-ве н--чо--і. В-- п---- н- ч----- В-н п-и-е н- ч-в-і- ------------------- Він пливе на човні. 0
V-- p---e--a -h-vni. V-- p---- n- c------ V-n p-y-e n- c-o-n-. -------------------- Vin plyve na chovni.
Viņš peld. В-н--ливе. В-- п----- В-н п-и-е- ---------- Він пливе. 0
Vi- pl-ve. V-- p----- V-n p-y-e- ---------- Vin plyve.
Vai šeit ir bīstami? Ч- ------бе-п-чно? Ч- т-- н---------- Ч- т-т н-б-з-е-н-? ------------------ Чи тут небезпечно? 0
Ch---ut-----z-----o? C-- t-- n----------- C-y t-t n-b-z-e-h-o- -------------------- Chy tut nebezpechno?
Vai ir bīstami vienam pašam braukt ar autostopu? Чи н-----е-но------у - сам-й -о---о-у---и? Ч- н--------- с----- / с---- п------------ Ч- н-б-з-е-н- с-м-м- / с-м-й п-д-р-ж-в-т-? ------------------------------------------ Чи небезпечно самому / самій подорожувати? 0
Ch- -e-e--e--n- -a-om--/ s-m-y̆-------zh-va-y? C-- n---------- s----- / s----- p------------- C-y n-b-z-e-h-o s-m-m- / s-m-y- p-d-r-z-u-a-y- ---------------------------------------------- Chy nebezpechno samomu / samiy̆ podorozhuvaty?
Vai tas ir bīstami, naktī iet pastaigāties? Чи--еб--печно вно------ом- /-с-мі--гул-ти? Ч- н--------- в---- с----- / с---- г------ Ч- н-б-з-е-н- в-о-і с-м-м- / с-м-й г-л-т-? ------------------------------------------ Чи небезпечно вночі самому / самій гуляти? 0
C-y n-----ech---v--chi-sam-m--/--am-y̆-huly--y? C-- n---------- v----- s----- / s----- h------- C-y n-b-z-e-h-o v-o-h- s-m-m- / s-m-y- h-l-a-y- ----------------------------------------------- Chy nebezpechno vnochi samomu / samiy̆ hulyaty?
Mēs esam apmaldījušies. М- заб-ука-и. М- з--------- М- з-б-у-а-и- ------------- Ми заблукали. 0
My z----ka-y. M- z--------- M- z-b-u-a-y- ------------- My zablukaly.
Mēs esam uz nepareizā ceļa. М- на не-----ль--м- -лях-. М- н- н------------ ш----- М- н- н-п-а-и-ь-о-у ш-я-у- -------------------------- Ми на неправильному шляху. 0
My--a--e--av--ʹ-omu -h--akh-. M- n- n------------ s-------- M- n- n-p-a-y-ʹ-o-u s-l-a-h-. ----------------------------- My na nepravylʹnomu shlyakhu.
Mums jāgriežas atpakaļ. Ми ----нні-п--ерн----я. М- п------ п----------- М- п-в-н-і п-в-р-у-и-я- ----------------------- Ми повинні повернутися. 0
My---v-nni pov----t-s-a. M- p------ p------------ M- p-v-n-i p-v-r-u-y-y-. ------------------------ My povynni povernutysya.
Kur šeit var novietot automašīnu? Д- м-жн---ут --и--р--в--ися? Д- м---- т-- п-------------- Д- м-ж-а т-т п-и-а-к-в-т-с-? ---------------------------- Де можна тут припаркуватися? 0
De m-zh-a--u- p-yp-----a-ysy-? D- m----- t-- p--------------- D- m-z-n- t-t p-y-a-k-v-t-s-a- ------------------------------ De mozhna tut pryparkuvatysya?
Vai šeit ir automašīnu stāvlaukums? Ч--є-т-т-м--це-д-я п-р-о-ки? Ч- є т-- м---- д-- п-------- Ч- є т-т м-с-е д-я п-р-о-к-? ---------------------------- Чи є тут місце для парковки? 0
C-y-y--tu- -i-ts------ -a-ko-k-? C-- y- t-- m----- d--- p-------- C-y y- t-t m-s-s- d-y- p-r-o-k-? -------------------------------- Chy ye tut mistse dlya parkovky?
Uz cik ilgu laiku šeit var novietot automašīnu? Як-д-в-о м-ж-- --- -тояти? Я- д---- м---- т-- с------ Я- д-в-о м-ж-а т-т с-о-т-? -------------------------- Як довго можна тут стояти? 0
Y---------m-zhna-tu------at-? Y-- d---- m----- t-- s------- Y-k d-v-o m-z-n- t-t s-o-a-y- ----------------------------- Yak dovho mozhna tut stoyaty?
Vai Jūs slēpojat? Ви-к--а-тес- ---л--ах? В- к-------- н- л----- В- к-т-є-е-ь н- л-ж-х- ---------------------- Ви катаєтесь на лижах? 0
V--k-ta-et-sʹ-na-l-zh--h? V- k--------- n- l------- V- k-t-y-t-s- n- l-z-a-h- ------------------------- Vy katayetesʹ na lyzhakh?
Vai Jūs brauksiet augšā ar slēpotāju pacēlāju? Ви-ї-ете-н- лижн--у-л--ті вгору? В- ї---- н- л------ л---- в----- В- ї-е-е н- л-ж-о-у л-ф-і в-о-у- -------------------------------- Ви їдете на лижному ліфті вгору? 0
V-----ete -a -yzhno---l---- ----u? V- i----- n- l------- l---- v----- V- i-d-t- n- l-z-n-m- l-f-i v-o-u- ---------------------------------- Vy ïdete na lyzhnomu lifti vhoru?
Vai te var nomāt slēpes? Ту----ж-а--зят- -и---в----кат? Т-- м---- в---- л--- в п------ Т-т м-ж-а в-я-и л-ж- в п-о-а-? ------------------------------ Тут можна взяти лижі в прокат? 0
Tut m--h-a-v-y--y-lyz-i-- p-ok-t? T-- m----- v----- l---- v p------ T-t m-z-n- v-y-t- l-z-i v p-o-a-? --------------------------------- Tut mozhna vzyaty lyzhi v prokat?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runāšana pašam ar sevi

Kad kāds runā ar sevi, klausītājam tā šķiet dīvaina. Un tajā pašā laikā, visi regulāri runā ar sevi. Psihologi spriež, ka vairāk kā 95 procenti pieaugušo to dara. Bērni gandrīz vienmēr rotaļājoties runā. Tādēļ tas ir pilnīgi normāli sarunāties ar sevi. Tā ir tikai īpaša saziņas forma. Un ir vairākas priekšrocības kādreiz ar sevi parunājot. Tādēļ, ka mēs sakārtojam savas domas runājot. Kad mēs ar svi runājam, parādas mūšu iekšējā balss. Jūš to varētu nosaukt kā skaļu domāšanu. Jo īpaši izklaidīgi cilvēki bieži sarunājas ar sevi. Viņiem kāda smadzeņu daļa ir mazāk aktīva. Tādēļ viņi ir nav tik organizēti. Runājot pašiem ar sevi, viņi palīdz sev būt metodiskākiem. Sarunas ar sevi var palīdzēt mums izdarīt izvēli. Untas ir labs veids kā atbrīvoties no stresa. Sarunas ar sevi veicina koncentrēšanos un padara jūs produktīvākus. Jo, lai kaut ko sev pateiktu, aizņem vairāk laika, nekā tikai par to domājot. Runājot, mēs apazinamies vairāk, ko mēs domājam. Mēs atrisinam sarežģītus uzdevumus labāk, tajā pašā laikā ar sevi sarunājoties. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Mēs avaram arī sevi iedrošināt, sarunājoties ar sevi. Vairāki atlēti motivē sevi sarunās ar sevi. Diemžēl, mēs biežāk ar sevi sarunājamies negatīvās situācijās. Tādēļ mums vienmēr jācenšas būt pozitīviem. Un mums vienmēr jāatkārto, ko mes vēlamies. Ar sarunām mēs varam pozitīvi ietekmēt savas gaitas. Bet tas darbojas tikai tad, kad mēs esam realistiski!