Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   uk Почуття

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [п’ятдесят шість]

56 [pʺyatdesyat shistʹ]

Почуття

[Pochuttya]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
vēlēties Мати бажання М--- б------ М-т- б-ж-н-я ------------ Мати бажання 0
M--- ---h-nnya M--- b-------- M-t- b-z-a-n-a -------------- Maty bazhannya
Mēs vēlamies. М--ма--- -аж--н-. М- м---- б------- М- м-є-о б-ж-н-я- ----------------- Ми маємо бажання. 0
My -a-e-o----------. M- m----- b--------- M- m-y-m- b-z-a-n-a- -------------------- My mayemo bazhannya.
Mēs nevēlamies. М--н- м-є-- б-ж---я. М- н- м---- б------- М- н- м-є-о б-ж-н-я- -------------------- Ми не маємо бажання. 0
My -e -ay-m- b--ha-n-a. M- n- m----- b--------- M- n- m-y-m- b-z-a-n-a- ----------------------- My ne mayemo bazhannya.
baidīties Бо---ся. Б------- Б-я-и-я- -------- Боятися. 0
B--a-ys-a. B--------- B-y-t-s-a- ---------- Boyatysya.
Es baidos. Я-бо-ся. Я б----- Я б-ю-я- -------- Я боюся. 0
Y---oy--ya. Y- b------- Y- b-y-s-a- ----------- YA boyusya.
Es nebaidos. Я----бою--. Я н- б----- Я н- б-ю-я- ----------- Я не боюся. 0
Y- ne-b-yu--a. Y- n- b------- Y- n- b-y-s-a- -------------- YA ne boyusya.
būt laikam Мати ч-с М--- ч-- М-т- ч-с -------- Мати час 0
Mat--c--s M--- c--- M-t- c-a- --------- Maty chas
Viņam ir laiks. Ві--м-є ча-. В-- м-- ч--- В-н м-є ч-с- ------------ Він має час. 0
Vin ---e-ch--. V-- m--- c---- V-n m-y- c-a-. -------------- Vin maye chas.
Viņam nav laika. Ві-----м-є-ч--у. В-- н- м-- ч---- В-н н- м-є ч-с-. ---------------- Він не має часу. 0
Vi- -----y--cha--. V-- n- m--- c----- V-n n- m-y- c-a-u- ------------------ Vin ne maye chasu.
būt garlaicīgi Н--ьгувати Н--------- Н-д-г-в-т- ---------- Нудьгувати 0
N-d---vaty N--------- N-d-h-v-t- ---------- Nudʹhuvaty
Viņai ir garlaicīgi. В-н--нуд-г-є. В--- н------- В-н- н-д-г-є- ------------- Вона нудьгує. 0
V--a--udʹ--y-. V--- n-------- V-n- n-d-h-y-. -------------- Vona nudʹhuye.
Viņai nav garlaicīgi. В--а-н- н-д--ує. В--- н- н------- В-н- н- н-д-г-є- ---------------- Вона не нудьгує. 0
Vona ---------y-. V--- n- n-------- V-n- n- n-d-h-y-. ----------------- Vona ne nudʹhuye.
būt izsalkušam Бут- г-л-дн-м Б--- г------- Б-т- г-л-д-и- ------------- Бути голодним 0
B-t- -o-odnym B--- h------- B-t- h-l-d-y- ------------- Buty holodnym
Vai Jūs esat izsalkuši? Ви-го-о---? В- г------- В- г-л-д-і- ----------- Ви голодні? 0
Vy-ho-o--i? V- h------- V- h-l-d-i- ----------- Vy holodni?
Vai Jūs neesat izsalkuši? В- не------н-? В- н- г------- В- н- г-л-д-і- -------------- Ви не голодні? 0
V---e-h-l--n-? V- n- h------- V- n- h-l-d-i- -------------- Vy ne holodni?
būt izslāpušam М-т- -----у М--- с----- М-т- с-р-г- ----------- Мати спрагу 0
M--y ----hu M--- s----- M-t- s-r-h- ----------- Maty sprahu
Viņi ir izslāpuši. Во-и -а-т- с-----. В--- м---- с------ В-н- м-ю-ь с-р-г-. ------------------ Вони мають спрагу. 0
V--y ---u-ʹ--pr-hu. V--- m----- s------ V-n- m-y-t- s-r-h-. ------------------- Vony mayutʹ sprahu.
Viņi nav izslāpuši. Во-и-н--ма--- -п-а-и. В--- н- м---- с------ В-н- н- м-ю-ь с-р-г-. --------------------- Вони не мають спраги. 0
V--y ----ayutʹ sprahy. V--- n- m----- s------ V-n- n- m-y-t- s-r-h-. ---------------------- Vony ne mayutʹ sprahy.

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!