Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 3   »   uk Коротка розмова 3

22 [divdesmit divi]

Neliela saruna 3

Neliela saruna 3

22 [двадцять два]

22 [dvadtsyatʹ dva]

Коротка розмова 3

[Korotka rozmova 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs smēķējat? Ви-пал--е? В- п------ В- п-л-т-? ---------- Ви палите? 0
Vy p-ly--? V- p------ V- p-l-t-? ---------- Vy palyte?
Agrāk jā. Ра---е---к. Р----- т--- Р-н-ш- т-к- ----------- Раніше так. 0
R-ni-----ak. R------ t--- R-n-s-e t-k- ------------ Ranishe tak.
Bet tagad es vairs nesmēķēju. А-е -е--- - --льш---е-пал-. А-- т---- я б----- н- п---- А-е т-п-р я б-л-ш- н- п-л-. --------------------------- Але тепер я більше не палю. 0
A-- tepe- ---bilʹsh---e -al--. A-- t---- y- b------ n- p----- A-e t-p-r y- b-l-s-e n- p-l-u- ------------------------------ Ale teper ya bilʹshe ne palyu.
Vai tas Jūs traucēs, ja es smēķēšu? Чи-зава--- --м----л- я-пал-? Ч- з------ В--- к--- я п---- Ч- з-в-ж-є В-м- к-л- я п-л-? ---------------------------- Чи заважає Вам, коли я палю? 0
Chy-z---z--y-----,--o-y----pa--u? C-- z-------- V--- k--- y- p----- C-y z-v-z-a-e V-m- k-l- y- p-l-u- --------------------------------- Chy zavazhaye Vam, koly ya palyu?
Nē, pilnīgi nemaz. Ні- -о---м --. Н-- з----- н-- Н-, з-в-і- н-. -------------- Ні, зовсім ні. 0
Ni--zov------. N-- z----- n-- N-, z-v-i- n-. -------------- Ni, zovsim ni.
Tas mani netraucē. Ц- мен--н----в----. Ц- м--- н- з------- Ц- м-н- н- з-в-ж-є- ------------------- Це мені не заважає. 0
Ts--m--i-n- z-vazh-ye. T-- m--- n- z--------- T-e m-n- n- z-v-z-a-e- ---------------------- Tse meni ne zavazhaye.
Vai Jūs kaut ko dzersiet? В- щось -’-т-? В- щ--- п----- В- щ-с- п-є-е- -------------- Ви щось п’єте? 0
Vy-sh-ho-- p--ete? V- s------ p------ V- s-c-o-ʹ p-y-t-? ------------------ Vy shchosʹ pʺyete?
Konjaku? К-нья-? К------ К-н-я-? ------- Коньяк? 0
K-n-y-k? K------- K-n-y-k- -------- Konʹyak?
Nē, labāk alu. Ні,-к-а-е ----. Н-- к---- п---- Н-, к-а-е п-в-. --------------- Ні, краще пиво. 0
N-,-k-----he--y--. N-- k------- p---- N-, k-a-h-h- p-v-. ------------------ Ni, krashche pyvo.
Vai Jūs daudz ceļojat? Ви-б-гато -о----ж---е? В- б----- п----------- В- б-г-т- п-д-р-ж-є-е- ---------------------- Ви багато подорожуєте? 0
V--b--a-o-----ro-huy-t-? V- b----- p------------- V- b-h-t- p-d-r-z-u-e-e- ------------------------ Vy bahato podorozhuyete?
Jā, galvenokārt tie ir dienesta braucieni. Та-,--ер-ва-н- це діл--- пої--к-. Т--- п-------- ц- д----- п------- Т-к- п-р-в-ж-о ц- д-л-в- п-ї-д-и- --------------------------------- Так, переважно це ділові поїздки. 0
T--, --rev----o-t---dil--i -o----k-. T--- p--------- t-- d----- p-------- T-k- p-r-v-z-n- t-e d-l-v- p-i-z-k-. ------------------------------------ Tak, perevazhno tse dilovi poïzdky.
Bet tagad mēs te esam atvaļinājumā. Але-т--ер -и---т-у -ідпу--ці А-- т---- м- т-- у в-------- А-е т-п-р м- т-т у в-д-у-т-і ---------------------------- Але тепер ми тут у відпустці 0
Ale--eper m--t-t---v-d-u-t--i A-- t---- m- t-- u v--------- A-e t-p-r m- t-t u v-d-u-t-s- ----------------------------- Ale teper my tut u vidpusttsi
Kas par karstumu! Я-а-с---а! Я-- с----- Я-а с-е-а- ---------- Яка спека! 0
Ya-- speka! Y--- s----- Y-k- s-e-a- ----------- Yaka speka!
Jā, šodien ir patiešām karsts. Та-, с---одні--ійсно --ек---о. Т--- с------- д----- с-------- Т-к- с-о-о-н- д-й-н- с-е-о-н-. ------------------------------ Так, сьогодні дійсно спекотно. 0
T-k, --o--dn- d-----o s-e-----. T--- s------- d------ s-------- T-k- s-o-o-n- d-y-s-o s-e-o-n-. ------------------------------- Tak, sʹohodni diy̆sno spekotno.
Iziesim uz balkona. Х---м- на-бал-о-. Х----- н- б------ Х-д-м- н- б-л-о-. ----------------- Ходімо на балкон. 0
Khod--o----b--kon. K------ n- b------ K-o-i-o n- b-l-o-. ------------------ Khodimo na balkon.
Rīt te būs ballīte. За-тра--у- бу----ечірк-. З----- т-- б--- в------- З-в-р- т-т б-д- в-ч-р-а- ------------------------ Завтра тут буде вечірка. 0
Z-vt-a tu-----e v-c--rk-. Z----- t-- b--- v-------- Z-v-r- t-t b-d- v-c-i-k-. ------------------------- Zavtra tut bude vechirka.
Vai Jūs arī nāksiet? В- --------ийдет-? В- т---- п-------- В- т-к-ж п-и-д-т-? ------------------ Ви також прийдете? 0
Vy--ako-h-p--y̆---e? V- t----- p--------- V- t-k-z- p-y-̆-e-e- -------------------- Vy takozh pryy̆dete?
Jā, mēs arī esam ielūgti. Т----м--т---ж запро----. Т--- м- т---- з--------- Т-к- м- т-к-ж з-п-о-е-і- ------------------------ Так, ми також запрошені. 0
T-k---- ---o-h z---osh--i. T--- m- t----- z---------- T-k- m- t-k-z- z-p-o-h-n-. -------------------------- Tak, my takozh zaprosheni.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valoda un rakstība

Katra valoda tiek izmantota, lai cilvēki varētu savstarpēji sazināties. Kad mēs runājam, mēs izpaužam to, ko mēs domājam, un savas jūtas To darot, mēs nevienmēr ievērojam valodas likumus. Mes izmantojam paši savu valodu, sarunvalodu. Ar literāro valodu ir savādāk. Šeit atspoguļojas visi mūsu valodas likumi. Rakstība ļauj valodai kļūt īstai. Ta padara valodu redzamu. Ar rakstības palīdzību tiek nodotas tūkstošgadīgas zināšanas. Tādēļ rakstība ir katras augsti attīstītas kultūras pamatā. Pirmā rakstība tika izveidota vairāk kā 5000 dadus atpakaļ. Tas bija šumēru ķīlraksts. Tas bija iegrebts māla plāksnītēs. Ķīlveidīgais raksts ticis izmantots 3000 gadu. Seno ēģiptiešu hieroglifi pastāvēja apmēram tikpat ilgi. Neskaitāmi zinātnieki ir tos pētījuši. Hieroglifi pārstāv salīdzinoši sarežģītu rakstības sistēmu. Lai gan, tie visdrīzāk tika izgudroti pavisam vienkārša iemesla dēļ. Tajos laikos Ēģipte bija varena karaļvalsts ar lielu iedzīvotāju skaitu. Ikdienai un, jo īpaši, ekonomiskajai sistēmai vajadzēja būt organizētai. Nodokļus un grāmatvedību vajadzēja pārvaldīt efektīvi. Tā dēļ senie ēģiptieši attīstīja grafiskos simbolus. Alfabētiskās rakstības sistēma jau sastopama pie šumēriem. Katra rakstības sistēma pastāsta par cilvēku, kurš to izmanto. Turklāt, katras valsts raksturīgās iezīmes atspoguļojas to rakstībā. Diemžēl rokraksta māksla sāk izzust. Modernās tehnoloģijas padaro to gandrīz nevajadzīgu. Tātad: nerbunā vien, turpini arī rakstīt!