Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   uk Робити покупки

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [п’ятдесят один]

51 [pʺyatdesyat odyn]

Робити покупки

[Robyty pokupky]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Я ---у-- бібліо--к-. Я х--- в б---------- Я х-ч- в б-б-і-т-к-. -------------------- Я хочу в бібліотеку. 0
YA----ch- v-bi-l-otek-. Y- k----- v b---------- Y- k-o-h- v b-b-i-t-k-. ----------------------- YA khochu v biblioteku.
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Я------д- к-----во-- мага--н-. Я х--- д- к--------- м-------- Я х-ч- д- к-и-к-в-г- м-г-з-н-. ------------------------------ Я хочу до книжкового магазину. 0
Y----o-h---- -ny--k-v-ho---haz-nu. Y- k----- d- k---------- m-------- Y- k-o-h- d- k-y-h-o-o-o m-h-z-n-. ---------------------------------- YA khochu do knyzhkovoho mahazynu.
Es gribu aiziet uz kiosku. Я хо-у д- кі---у. Я х--- д- к------ Я х-ч- д- к-о-к-. ----------------- Я хочу до кіоску. 0
YA-k---hu--o-------. Y- k----- d- k------ Y- k-o-h- d- k-o-k-. -------------------- YA khochu do kiosku.
Es gribu aizņemties grāmatu. Я--оч--п---чит- кни--. Я х--- п------- к----- Я х-ч- п-з-ч-т- к-и-у- ---------------------- Я хочу позичити книгу. 0
YA --oc-- po---hyty-----u. Y- k----- p-------- k----- Y- k-o-h- p-z-c-y-y k-y-u- -------------------------- YA khochu pozychyty knyhu.
Es gribu nopirkt grāmatu. Я -о-у--у---и к---у. Я х--- к----- к----- Я х-ч- к-п-т- к-и-у- -------------------- Я хочу купити книгу. 0
Y- kho--- k--yt----y-u. Y- k----- k----- k----- Y- k-o-h- k-p-t- k-y-u- ----------------------- YA khochu kupyty knyhu.
Es gribu nopirkt avīzi. Я-х-ч- к--ити --з---. Я х--- к----- г------ Я х-ч- к-п-т- г-з-т-. --------------------- Я хочу купити газету. 0
YA khoc-u-ku---y-h-----. Y- k----- k----- h------ Y- k-o-h- k-p-t- h-z-t-. ------------------------ YA khochu kupyty hazetu.
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. Я-хочу-- --бліот-к---що- вз-т- ---гу. Я х--- в б---------- щ-- в---- к----- Я х-ч- в б-б-і-т-к-, щ-б в-я-и к-и-у- ------------------------------------- Я хочу в бібліотеку, щоб взяти книгу. 0
Y----och- --bi-------u- --cho- -zyaty kn-hu. Y- k----- v b---------- s----- v----- k----- Y- k-o-h- v b-b-i-t-k-, s-c-o- v-y-t- k-y-u- -------------------------------------------- YA khochu v biblioteku, shchob vzyaty knyhu.
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Я -очу д- -нижков--- м-газ---- -о- к--ит---ни-у. Я х--- д- к--------- м-------- щ-- к----- к----- Я х-ч- д- к-и-к-в-г- м-г-з-н-, щ-б к-п-т- к-и-у- ------------------------------------------------ Я хочу до книжкового магазину, щоб купити книгу. 0
Y---h--h--do k--zh---o-- maha--n---shc-o- --pyty-knyhu. Y- k----- d- k---------- m-------- s----- k----- k----- Y- k-o-h- d- k-y-h-o-o-o m-h-z-n-, s-c-o- k-p-t- k-y-u- ------------------------------------------------------- YA khochu do knyzhkovoho mahazynu, shchob kupyty knyhu.
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Я х----до -і-ск---щоб--у---и-га--ту. Я х--- д- к------ щ-- к----- г------ Я х-ч- д- к-о-к-, щ-б к-п-т- г-з-т-. ------------------------------------ Я хочу до кіоску, щоб купити газету. 0
YA k----u d---iosk-, ---h-- k-p--y-ha-e--. Y- k----- d- k------ s----- k----- h------ Y- k-o-h- d- k-o-k-, s-c-o- k-p-t- h-z-t-. ------------------------------------------ YA khochu do kiosku, shchob kupyty hazetu.
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Я х--у піт--в----и-у. Я х--- п--- в о------ Я х-ч- п-т- в о-т-к-. --------------------- Я хочу піти в оптику. 0
YA k-oc-u-pi-y-v --tyk-. Y- k----- p--- v o------ Y- k-o-h- p-t- v o-t-k-. ------------------------ YA khochu pity v optyku.
Es gribu aiziet uz lielveikalu. Я--оч--в-с-пе--а-кет. Я х--- в с----------- Я х-ч- в с-п-р-а-к-т- --------------------- Я хочу в супермаркет. 0
Y- --o-hu-v --per-ar--t. Y- k----- v s----------- Y- k-o-h- v s-p-r-a-k-t- ------------------------ YA khochu v supermarket.
Es gribu aiziet uz maiznīcu. Я---чу-сход-т- - бул--н-. Я х--- с------ в б------- Я х-ч- с-о-и-и в б-л-ч-у- ------------------------- Я хочу сходити в булочну. 0
YA-k-oc-u skh--yt- v-b-l-c--u. Y- k----- s------- v b-------- Y- k-o-h- s-h-d-t- v b-l-c-n-. ------------------------------ YA khochu skhodyty v bulochnu.
Es gribu nopirkt brilles. Я х-ч---упи-----у--р-. Я х--- к----- о------- Я х-ч- к-п-т- о-у-я-и- ---------------------- Я хочу купити окуляри. 0
Y----o-hu -u-yt--ok--y-ry. Y- k----- k----- o-------- Y- k-o-h- k-p-t- o-u-y-r-. -------------------------- YA khochu kupyty okulyary.
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Я -очу--упит----ук-и---овоч-. Я х--- к----- ф----- і о----- Я х-ч- к-п-т- ф-у-т- і о-о-і- ----------------------------- Я хочу купити фрукти і овочі. 0
Y--k--chu k-py-y---u-ty-i ----h-. Y- k----- k----- f----- i o------ Y- k-o-h- k-p-t- f-u-t- i o-o-h-. --------------------------------- YA khochu kupyty frukty i ovochi.
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Я х-ч--ку-ит----ло-ки і х--б. Я х--- к----- б------ і х---- Я х-ч- к-п-т- б-л-ч-и і х-і-. ----------------------------- Я хочу купити булочки і хліб. 0
Y--k-oc-- kupy-- -u----ky-i kh-i-. Y- k----- k----- b------- i k----- Y- k-o-h- k-p-t- b-l-c-k- i k-l-b- ---------------------------------- YA khochu kupyty bulochky i khlib.
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. Я х--у пі-и в ---ик---щоб -у-----оку----. Я х--- п--- в о------ щ-- к----- о------- Я х-ч- п-т- в о-т-к-, щ-б к-п-т- о-у-я-и- ----------------------------------------- Я хочу піти в оптику, щоб купити окуляри. 0
YA -h--hu----y - ---yku--s--ho--k--yty--kul----. Y- k----- p--- v o------ s----- k----- o-------- Y- k-o-h- p-t- v o-t-k-, s-c-o- k-p-t- o-u-y-r-. ------------------------------------------------ YA khochu pity v optyku, shchob kupyty okulyary.
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Я ---у -----е---ркет,--об ку--т--фр--ти --о-очі. Я х--- в с----------- щ-- к----- ф----- і о----- Я х-ч- в с-п-р-а-к-т- щ-б к-п-т- ф-у-т- і о-о-і- ------------------------------------------------ Я хочу в супермаркет, щоб купити фрукти і овочі. 0
Y- k---h- --su--r----e-- -hc-ob-k-p----f----y-i --oc--. Y- k----- v s----------- s----- k----- f----- i o------ Y- k-o-h- v s-p-r-a-k-t- s-c-o- k-p-t- f-u-t- i o-o-h-. ------------------------------------------------------- YA khochu v supermarket, shchob kupyty frukty i ovochi.
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. Я ---- ---бу-очної,-щ-б-к---ти-б---чк--і ----. Я х--- д- б-------- щ-- к----- б------ і х---- Я х-ч- д- б-л-ч-о-, щ-б к-п-т- б-л-ч-и і х-і-. ---------------------------------------------- Я хочу до булочної, щоб купити булочки і хліб. 0
YA--------d---ulo----ï, -h-h-- ku-y-y -u--c-k- i -h-ib. Y- k----- d- b---------- s----- k----- b------- i k----- Y- k-o-h- d- b-l-c-n-i-, s-c-o- k-p-t- b-l-c-k- i k-l-b- -------------------------------------------------------- YA khochu do bulochnoï, shchob kupyty bulochky i khlib.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.