Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   no På diskotek

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [førtiseks]

På diskotek

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Er---t l--i- h--? Er det ledig her? E- d-t l-d-g h-r- ----------------- Er det ledig her? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? K-- --- få-s-tt- m--? Kan jeg få sette meg? K-n j-g f- s-t-e m-g- --------------------- Kan jeg få sette meg? 0
Labprāt. Gje--e-d-t. Gjerne det. G-e-n- d-t- ----------- Gjerne det. 0
Kā Jums patīk mūzika? H-a ----- -- om musi-k--? Hva synes du om musikken? H-a s-n-s d- o- m-s-k-e-? ------------------------- Hva synes du om musikken? 0
Nedaudz par skaļu. Litt---r---y. Litt for høy. L-t- f-r h-y- ------------- Litt for høy. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Men --nd-- s--l--- g-n-ke---a. Men bandet spiller ganske bra. M-n b-n-e- s-i-l-r g-n-k- b-a- ------------------------------ Men bandet spiller ganske bra. 0
Vai Jūs te esat bieži? Er d---er o--e--ller? Er du her ofte eller? E- d- h-r o-t- e-l-r- --------------------- Er du her ofte eller? 0
Nē, šī ir pirmā reize. N-i, --t--r-f-r-t--g--g-n. Nei, det er første gangen. N-i- d-t e- f-r-t- g-n-e-. -------------------------- Nei, det er første gangen. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Je- -ar a-d-i-vært h-r. Jeg har aldri vært her. J-g h-r a-d-i v-r- h-r- ----------------------- Jeg har aldri vært her. 0
Vai Jūs dejojat? D-n-er-du? Danser du? D-n-e- d-? ---------- Danser du? 0
Varbūt vēlāk. K--sk---se-e--. Kanskje senere. K-n-k-e s-n-r-. --------------- Kanskje senere. 0
Es neprotu tik labi dejot. J-g ----kke--å flin- til-----nse. Jeg er ikke så flink til å danse. J-g e- i-k- s- f-i-k t-l å d-n-e- --------------------------------- Jeg er ikke så flink til å danse. 0
Tas ir pavisam vienkārši. Det----ve--i- l---. Det er veldig lett. D-t e- v-l-i- l-t-. ------------------- Det er veldig lett. 0
Es Jums parādīšu. Je- s----vis- deg. Jeg skal vise deg. J-g s-a- v-s- d-g- ------------------ Jeg skal vise deg. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. Ne-,-e--an--- ga--. Nei, en annen gang. N-i- e- a-n-n g-n-. ------------------- Nei, en annen gang. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Ven--- du-på-n-e-? Venter du på noen? V-n-e- d- p- n-e-? ------------------ Venter du på noen? 0
Jā, savu draugu. J-, p- v--n---mi-. Ja, på vennen min. J-, p- v-n-e- m-n- ------------------ Ja, på vennen min. 0
Tur jau viņš nāk! Der -om-e- -a--jo! Der kommer han jo! D-r k-m-e- h-n j-! ------------------ Der kommer han jo! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!