Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   no Spørre etter veien

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [førti]

Spørre etter veien

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! U---ky-d-(m-g-! U------- (----- U-n-k-l- (-e-)- --------------- Unnskyld (meg)! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? Ka--d- h--lpe--e-? K-- d- h----- m--- K-n d- h-e-p- m-g- ------------------ Kan du hjelpe meg? 0
Kur šeit ir labs restorāns? Hv-r-----e- --g-en god r-st--ran--her? H--- f----- j-- e- g-- r--------- h--- H-o- f-n-e- j-g e- g-d r-s-a-r-n- h-r- -------------------------------------- Hvor finner jeg en god restaurant her? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. Gå --l v--stre-v-d-h-ørnet. G- t-- v------ v-- h------- G- t-l v-n-t-e v-d h-ø-n-t- --------------------------- Gå til venstre ved hjørnet. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. Gå--å-et--t-kke --t- ---m. G- s- e- s----- r--- f---- G- s- e- s-y-k- r-t- f-a-. -------------------------- Gå så et stykke rett fram. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. G--så----dre m--er ti- hø--e. G- s- h----- m---- t-- h----- G- s- h-n-r- m-t-r t-l h-y-e- ----------------------------- Gå så hundre meter til høyre. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. D--ka- og-å----bus---. D- k-- o--- t- b------ D- k-n o-s- t- b-s-e-. ---------------------- Du kan også ta bussen. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. D- -a--o--å----t-ik--n. D- k-- o--- t- t------- D- k-n o-s- t- t-i-k-n- ----------------------- Du kan også ta trikken. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. Du kan ---e-k-øre et-e- m--. D- k-- b--- k---- e---- m--- D- k-n b-r- k-ø-e e-t-r m-g- ---------------------------- Du kan bare kjøre etter meg. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? Hvor-an--om-er -eg t-l fot-a----ad-one-? H------ k----- j-- t-- f---------------- H-o-d-n k-m-e- j-g t-l f-t-a-l-t-d-o-e-? ---------------------------------------- Hvordan kommer jeg til fotballstadionet? 0
Brauciet pāri tiltam! Gå -v-- b--e-. G- o--- b----- G- o-e- b-o-n- -------------- Gå over broen. 0
Brauciet cauri tunelim! Kjør gj--no---un--l--. K--- g------ t-------- K-ø- g-e-n-m t-n-e-e-. ---------------------- Kjør gjennom tunnelen. 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Kjø- ti--d---omme- t----et-tre-j--l-s-r---e-. K--- t-- d- k----- t-- d-- t----- l---------- K-ø- t-l d- k-m-e- t-l d-t t-e-j- l-s-r-s-e-. --------------------------------------------- Kjør til du kommer til det tredje lyskrysset. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. T---å---r-t- --ien til--øy-e. T- s- f----- v---- t-- h----- T- s- f-r-t- v-i-n t-l h-y-e- ----------------------------- Ta så første veien til høyre. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. K-ør----------re-- --am-v-----t--este -ryss--. K--- d------- r--- f--- v-- d-- n---- k------- K-ø- d-r-t-e- r-t- f-a- v-d d-t n-s-e k-y-s-t- ---------------------------------------------- Kjør deretter rett fram ved det neste krysset. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Unns--ld, h-o---- k-mmer je---i---l--l-ssen? U-------- h------ k----- j-- t-- f---------- U-n-k-l-, h-o-d-n k-m-e- j-g t-l f-y-l-s-e-? -------------------------------------------- Unnskyld, hvordan kommer jeg til flyplassen? 0
Vislabāk brauciet ar metro. Det -r-bes---- t-- T--an--. D-- e- b--- d- t-- T------- D-t e- b-s- d- t-r T-b-n-n- --------------------------- Det er best du tar T-banen. 0
Brauciet līdz gala stacijai! B--e --ør t-l-si-----t---. B--- k--- t-- s---- s----- B-r- k-ø- t-l s-s-e s-o-p- -------------------------- Bare kjør til siste stopp. 0

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…