Sarunvārdnīca

lv Restorānā 2   »   no På restaurant 2

30 [trīsdesmit]

Restorānā 2

Restorānā 2

30 [tretti]

På restaurant 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Apelsīnu sulu, lūdzu. E---p-e--ic-- takk. E- e--------- t---- E- e-l-j-i-e- t-k-. ------------------- En eplejuice, takk. 0
Limonādi, lūdzu. E- ---s- --kk. E- b---- t---- E- b-u-, t-k-. -------------- En brus, takk. 0
Tomātu sulu, lūdzu. E--------ui--,-ta-k. E- t---------- t---- E- t-m-t-u-c-, t-k-. -------------------- En tomatjuice, takk. 0
Es labprāt vēlētos glāzi sarkanvīna. Je--vi--g--rn- ha -t-glass -ød--n. J-- v-- g----- h- e- g---- r------ J-g v-l g-e-n- h- e- g-a-s r-d-i-. ---------------------------------- Jeg vil gjerne ha et glass rødvin. 0
Es labprāt vēlētos glāzi baltvīna. J-----------------et gl----hv-t-in. J-- v-- g----- h- e- g---- h------- J-g v-l g-e-n- h- e- g-a-s h-i-v-n- ----------------------------------- Jeg vil gjerne ha et glass hvitvin. 0
Es labprāt vēlētos pudeli dzirkstošā vīna. Je- -il--j-rne--a--n-f-a-----u-s-r-nde. J-- v-- g----- h- e- f----- m---------- J-g v-l g-e-n- h- e- f-a-k- m-s-e-e-d-. --------------------------------------- Jeg vil gjerne ha en flaske musserende. 0
Vai tev garšo zivis? L-k-r-du----k? L---- d- f---- L-k-r d- f-s-? -------------- Liker du fisk? 0
Vai tev garšo liellopu gaļa? L-k---d- o-sekj-t-? L---- d- o--------- L-k-r d- o-s-k-ø-t- ------------------- Liker du oksekjøtt? 0
Vai tev garšo cūkgaļa? L--e--du-s-in? L---- d- s---- L-k-r d- s-i-? -------------- Liker du svin? 0
Es vēlos kaut ko bez gaļas. Jeg-v----je--e -a-n-- ut----j---. J-- v-- g----- h- n-- u--- k----- J-g v-l g-e-n- h- n-e u-e- k-ø-t- --------------------------------- Jeg vil gjerne ha noe uten kjøtt. 0
Es vēlos dārzeņu plati. Jeg --- -je--e-ha-e- --ø----kt-----k--. J-- v-- g----- h- e- g----------------- J-g v-l g-e-n- h- e- g-ø-n-a-t-l-e-k-n- --------------------------------------- Jeg vil gjerne ha en grønnsaktallerken. 0
Es vēlos kaut ko, uz ko nebūtu ilgi jāgaida. Je- v-l---e-n- h- --e --m-i-ke-ta- l--g-t-d. J-- v-- g----- h- n-- s-- i--- t-- l--- t--- J-g v-l g-e-n- h- n-e s-m i-k- t-r l-n- t-d- -------------------------------------------- Jeg vil gjerne ha noe som ikke tar lang tid. 0
Vai Jūs to vēlaties ar rīsiem? Vil-d- ha --s-t--? V-- d- h- r-- t--- V-l d- h- r-s t-l- ------------------ Vil du ha ris til? 0
Vai Jūs to vēlaties ar nūdelēm? Vil-du -a p-st-----? V-- d- h- p---- t--- V-l d- h- p-s-a t-l- -------------------- Vil du ha pasta til? 0
Vai Jūs to vēlaties ar kartupeļiem? Vi- -u -a --tete--ti-? V-- d- h- p------ t--- V-l d- h- p-t-t-r t-l- ---------------------- Vil du ha poteter til? 0
Tas man negaršo. Det s--k-r ik-e--od-. D-- s----- i--- g---- D-t s-a-e- i-k- g-d-. --------------------- Det smaker ikke godt. 0
Ēdiens ir auksts. M-t----- -a-d. M---- e- k---- M-t-n e- k-l-. -------------- Maten er kald. 0
To es nepasūtīju. Det --r-i-k---e- --g-b--t-lt-. D-- v-- i--- d-- j-- b-------- D-t v-r i-k- d-t j-g b-s-i-t-. ------------------------------ Det var ikke det jeg bestilte. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valoda un reklāma

Reklāma ir specifisks saziņas veids. Ta vēlas izveidot kontaktu starp ražotāju un patērētāju. Kā katram komunikācijas veidam, tāpat arī reklāmai ir gara vēsture. Politiķus un tavernas reklamēja jau senajos laikos. Reklāmas valoda izmanto īpašus retorikas elementus. Jo tai ir mērķis, tā ir plānota komunikācija. Mums kā patērētājiem ir jāpievērš uzmanība; mūsu interesi ir jāpamodina. Pirmkārt, mums jābūt ieinteresētiem produktā un jānopērk tas. Ta rezultātā reklāmas valoda ir ļoti vienkārša. Tiek izmantoti tikai daži vārdi un vienkārši saukļi. Šādā veidā mūsu atmiņa var labi saglabāt saturu. Noteiktas šķiras vārdi tiek izmantoti, kā piemēram, īpašības vārdi un vispārākā pakāpe. Tie apraksta produktu kā īpaši izdevīgu. Tādēļ reklāmas valoda bieži vien ir ļoti pozitīva. Interesanti ir tas, ka kultūra vienmēr ietekmē reklāmas valodu. Reklāmu valoda pastāsta mums daudz par sabiedrību. Jēdziens ‘skaistums’ un ‘jaunība’ dominē vairākās valstīs. Kā arī - ‘nākotne’ un ‘drošība’ parādas nereti. Īpaši reitumu sabiedrībā izmanto angļu valodu. Angļu valoda tiek uzskatīta kā mūsdienīga un starptautiska valoda. Šāda iemesla dēļ, tā darbojas labi ar tehniskiem produktiem. Baudai un kaislībām izmantoti romāņu valodas elementi. Tos bieži izmanto ēdiena vai kosmētikas reklamēšanai. Tie, kuri izmanto dialektu, vēlas uzsvērt ģimenes un tradīciju vērtības. Produktu vārdi bieži vien ir jaunvārdus vai no jauna radītus vārdus. Tiem parasti nav nozīmes, tikai ir jauks skanējums. Bet dažiem no šiem nosaukumiem izdodas izveidot karjeru. Pat putekļusūcēja nosaukums kļuvis par darbīvas vārdu - to hoover !