Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   pl W taksówce

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trzydzieści osiem]

W taksówce

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. P-oszę -e-w----a-sów--. P_____ w_____ t________ P-o-z- w-z-a- t-k-ó-k-. ----------------------- Proszę wezwać taksówkę. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? I--------u-e --rs-d---w----? I__ k_______ k___ d_ d______ I-e k-s-t-j- k-r- d- d-o-c-? ---------------------------- Ile kosztuje kurs do dworca? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? I-- kos-t----kur--n----tni-ko? I__ k_______ k___ n_ l________ I-e k-s-t-j- k-r- n- l-t-i-k-? ------------------------------ Ile kosztuje kurs na lotnisko? 0
Lūdzu, taisni. Pr-s-ę--e--ać pro---. P_____ j_____ p______ P-o-z- j-c-a- p-o-t-. --------------------- Proszę jechać prosto. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Pro--ę -kręcić ----- --pr---. P_____ s______ t____ w p_____ P-o-z- s-r-c-ć t-t-j w p-a-o- ----------------------------- Proszę skręcić tutaj w prawo. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Pros-- tut---n- ---u s-ręc-ć-----w-. P_____ t____ n_ r___ s______ w l____ P-o-z- t-t-j n- r-g- s-r-c-ć w l-w-. ------------------------------------ Proszę tutaj na rogu skręcić w lewo. 0
Es steidzos. Śp--s-- m- -i-. Ś______ m_ s___ Ś-i-s-y m- s-ę- --------------- Śpieszy mi się. 0
Man vēl ir laiks. M-m--zas. M__ c____ M-m c-a-. --------- Mam czas. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Pr---- -----ć--olni--. P_____ j_____ w_______ P-o-z- j-c-a- w-l-i-j- ---------------------- Proszę jechać wolniej. 0
Pieturiet te, lūdzu! Pr-s-- --- -------a-rzy-a-. P_____ s__ t____ z_________ P-o-z- s-ę t-t-j z-t-z-m-ć- --------------------------- Proszę się tutaj zatrzymać. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Pro-z--c-wi-ę--a-zek--. P_____ c_____ z________ P-o-z- c-w-l- z-c-e-a-. ----------------------- Proszę chwilę zaczekać. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Zar-z w--c-m. Z____ w______ Z-r-z w-a-a-. ------------- Zaraz wracam. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! P----ę-o--ok--t-wa--- /--a-a---. P_____ o p___________ / p_______ P-o-z- o p-k-i-o-a-i- / p-r-g-n- -------------------------------- Proszę o pokwitowanie / paragon. 0
Man nav sīknaudas. Nie ----d-ob--c-. N__ m__ d________ N-e m-m d-o-n-c-. ----------------- Nie mam drobnych. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Dz-ę--------sz-- n-e--rzeb-. D________ R_____ n__ t______ D-i-k-j-. R-s-t- n-e t-z-b-. ---------------------------- Dziękuję. Reszty nie trzeba. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Pr---ę-mni--zaw-e-ć--o----- adr-s. P_____ m___ z______ p__ t__ a_____ P-o-z- m-i- z-w-e-ć p-d t-n a-r-s- ---------------------------------- Proszę mnie zawieźć pod ten adres. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! P--sz---n-e za----ć-d- -o-e-o-h-t-l-. P_____ m___ z______ d_ m_____ h______ P-o-z- m-i- z-w-e-ć d- m-j-g- h-t-l-. ------------------------------------- Proszę mnie zawieźć do mojego hotelu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! P-oszę -----za-i--- na --ażę. P_____ m___ z______ n_ p_____ P-o-z- m-i- z-w-e-ć n- p-a-ę- ----------------------------- Proszę mnie zawieźć na plażę. 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?