Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ka ტაქსში

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [ოცდათვრამეტი]

38 [otsdatvramet\'i]

ტაქსში

[t'aksshi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gruzīnu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. გ-მო---ხე--ტაქ----უ-------ე-ა. გ--------- ტ---- თ- შ--------- გ-მ-ი-ა-ე- ტ-ქ-ი თ- შ-ი-ე-ე-ა- ------------------------------ გამოიძახეთ ტაქსი თუ შეიძელება. 0
ga--idza-het----ks- -u-sheid-e--b-. g----------- t----- t- s----------- g-m-i-z-k-e- t-a-s- t- s-e-d-e-e-a- ----------------------------------- gamoidzakhet t'aksi tu sheidzeleba.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? რ---ი-ს -ად--რა-დ- -ის-ლა? რ- ღ--- ს--------- მ------ რ- ღ-რ- ს-დ-უ-ა-დ- მ-ს-ლ-? -------------------------- რა ღირს სადგურამდე მისვლა? 0
ra -h--- sa-g--am-- ---v-a? r- g---- s--------- m------ r- g-i-s s-d-u-a-d- m-s-l-? --------------------------- ra ghirs sadguramde misvla?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? რა --------ოპ-რ--მდე -ისვლ-? რ- ღ--- ა----------- მ------ რ- ღ-რ- ა-რ-პ-რ-ა-დ- მ-ს-ლ-? ---------------------------- რა ღირს აეროპორტამდე მისვლა? 0
r----ir- a-ro-'or-'amd- m--vla? r- g---- a------------- m------ r- g-i-s a-r-p-o-t-a-d- m-s-l-? ------------------------------- ra ghirs aerop'ort'amde misvla?
Lūdzu, taisni. თ--შეიძ-----–-პირ-აპ-რ. თ- შ------- – პ-------- თ- შ-ი-ლ-ბ- – პ-რ-ა-ი-. ----------------------- თუ შეიძლება – პირდაპირ. 0
tu sh--dzleb- -----rd---i-. t- s--------- – p---------- t- s-e-d-l-b- – p-i-d-p-i-. --------------------------- tu sheidzleba – p'irdap'ir.
Šeit, lūdzu, pa labi. თ- -ე-ძ--ბ---აქ მარჯ-ნივ. თ- შ-------- ა- მ-------- თ- შ-ი-ლ-ბ-, ა- მ-რ-ვ-ი-. ------------------------- თუ შეიძლება, აქ მარჯვნივ. 0
t- -h-i-z--b----k-m-r-----. t- s---------- a- m-------- t- s-e-d-l-b-, a- m-r-v-i-. --------------------------- tu sheidzleba, ak marjvniv.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. თ- -ეიძლება, -----თ-ეშ--მარ-ხნ--. თ- შ-------- ი- კ------ მ-------- თ- შ-ი-ლ-ბ-, ი- კ-თ-ე-ი მ-რ-ხ-ი-. --------------------------------- თუ შეიძლება, იქ კუთხეში მარცხნივ. 0
tu---ei-zle-a--i--k'utkh-sh--m-r-skh--v. t- s---------- i- k--------- m---------- t- s-e-d-l-b-, i- k-u-k-e-h- m-r-s-h-i-. ---------------------------------------- tu sheidzleba, ik k'utkheshi martskhniv.
Es steidzos. მე-ქა-ე-ა. მ--------- მ-ჩ-ა-ე-ა- ---------- მეჩქარება. 0
mechk-----. m---------- m-c-k-r-b-. ----------- mechkareba.
Man vēl ir laiks. დრ- -ა-ვს. დ-- მ----- დ-ო მ-ქ-ს- ---------- დრო მაქვს. 0
dr- m----. d-- m----- d-o m-k-s- ---------- dro makvs.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! თ- შეიძლ-ბ-, -ფ-ო--ე-ა -არ--! თ- შ-------- უ--- ნ--- ი----- თ- შ-ი-ლ-ბ-, უ-რ- ნ-ლ- ი-რ-თ- ----------------------------- თუ შეიძლება, უფრო ნელა იარეთ! 0
tu -hei--leba, ---o--e-- ia-et! t- s---------- u--- n--- i----- t- s-e-d-l-b-, u-r- n-l- i-r-t- ------------------------------- tu sheidzleba, upro nela iaret!
Pieturiet te, lūdzu! აქ -აჩე--ით,--უ-შე------. ა- გ-------- თ- შ-------- ა- გ-ჩ-რ-ი-, თ- შ-ი-ლ-ბ-. ------------------------- აქ გაჩერდით, თუ შეიძლება. 0
ak-------dit- t-------zle-a. a- g--------- t- s---------- a- g-c-e-d-t- t- s-e-d-l-b-. ---------------------------- ak gacherdit, tu sheidzleba.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! დამე-ო-ეთ---თი-წუთ-,--- -ეი----ა. დ-------- ე--- წ---- თ- შ-------- დ-მ-ლ-დ-თ ე-თ- წ-თ-, თ- შ-ი-ლ-ბ-. --------------------------------- დამელოდეთ ერთი წუთი, თუ შეიძლება. 0
d-m-lodet-er---ts-u-i, ---s--i-zle--. d-------- e--- t------ t- s---------- d-m-l-d-t e-t- t-'-t-, t- s-e-d-l-b-. ------------------------------------- damelodet erti ts'uti, tu sheidzleba.
Es tūlīt atgriezīšos. მა-ე დ-ვ-რ-ნდ-ბ-. მ--- დ----------- მ-ლ- დ-ვ-რ-ნ-ე-ი- ----------------- მალე დავბრუნდები. 0
ma---da--run--bi. m--- d----------- m-l- d-v-r-n-e-i- ----------------- male davbrundebi.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! თუ----ძლ-ბა----თ-რი-მომ-ცით. თ- შ------- ქ------ მ------- თ- შ-ი-ლ-ბ- ქ-ი-ა-ი მ-მ-ც-თ- ---------------------------- თუ შეიძლება ქვითარი მომეცით. 0
tu -heid-l--a ---ta-i m--et---. t- s--------- k------ m-------- t- s-e-d-l-b- k-i-a-i m-m-t-i-. ------------------------------- tu sheidzleba kvitari mometsit.
Man nav sīknaudas. მ- -- მაქვ- --რ-------. მ- ა- მ---- ხ---- ფ---- მ- ა- მ-ქ-ს ხ-რ-ა ფ-ლ-. ----------------------- მე არ მაქვს ხურდა ფული. 0
me-----ak-s -hu--a -u-i. m- a- m---- k----- p---- m- a- m-k-s k-u-d- p-l-. ------------------------ me ar makvs khurda puli.
Tā būs labi, atlikums Jums. მ---ობ---ხუ-და -აიტ----! მ------- ხ---- დ-------- მ-დ-ო-ა- ხ-რ-ა დ-ი-ო-ე-! ------------------------ მადლობა, ხურდა დაიტოვეთ! 0
mad----- --ur-- -ai---v--! m------- k----- d--------- m-d-o-a- k-u-d- d-i-'-v-t- -------------------------- madloba, khurda dait'ovet!
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! ამ -ის--ა-თ-ე--ამ--ვ-ნ-თ. ა- მ--------- წ---------- ა- მ-ს-მ-რ-ზ- წ-მ-ყ-ა-ე-. ------------------------- ამ მისამართზე წამიყვანეთ. 0
am -i--mart-- ---am-----et. a- m--------- t------------ a- m-s-m-r-z- t-'-m-q-a-e-. --------------------------- am misamartze ts'amiqvanet.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! წ---ყვ-ნეთ-------ა-ტუმრო--. წ--------- ჩ--- ს---------- წ-მ-ყ-ა-ე- ჩ-მ- ს-ს-უ-რ-შ-. --------------------------- წამიყვანეთ ჩემს სასტუმროში. 0
t---mi-v-ne- ----s-s-s--u-ros--. t----------- c---- s------------ t-'-m-q-a-e- c-e-s s-s-'-m-o-h-. -------------------------------- ts'amiqvanet chems sast'umroshi.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! წა---ვანეთ---ა---. წ--------- პ------ წ-მ-ყ-ა-ე- პ-ა-ზ-. ------------------ წამიყვანეთ პლაჟზე. 0
t-----qvan-t---l---ze. t----------- p-------- t-'-m-q-a-e- p-l-z-z-. ---------------------- ts'amiqvanet p'lazhze.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?