Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sr У таксију

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [тридесет и осам]

38 [trideset i osam]

У таксију

U taksiju

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. М----о -ас ---о-и---так-и. М_____ В__ п_______ т_____ М-л-м- В-с п-з-в-т- т-к-и- -------------------------- Молимо Вас позовите такси. 0
M--imo --s-p-zo-----ta--i. M_____ V__ p_______ t_____ M-l-m- V-s p-z-v-t- t-k-i- -------------------------- Molimo Vas pozovite taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? К-ли-о-ко--а-д- -еле--и--е-с-----е? К_____ к____ д_ ж_________ с_______ К-л-к- к-ш-а д- ж-л-з-и-к- с-а-и-е- ----------------------------------- Колико кошта до железничке станице? 0
Ko--k----št- d--ž----n-č-e s-an---? K_____ k____ d_ ž_________ s_______ K-l-k- k-š-a d- ž-l-z-i-k- s-a-i-e- ----------------------------------- Koliko košta do železničke stanice?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? К-ли---ко-та-до --родр-ма? К_____ к____ д_ а_________ К-л-к- к-ш-а д- а-р-д-о-а- -------------------------- Колико кошта до аеродрома? 0
Ko-ik- -oš-- -- -erodr-ma? K_____ k____ d_ a_________ K-l-k- k-š-a d- a-r-d-o-a- -------------------------- Koliko košta do aerodroma?
Lūdzu, taisni. Пра-о,----и-. П_____ м_____ П-а-о- м-л-м- ------------- Право, молим. 0
P-a-o- m-l--. P_____ m_____ P-a-o- m-l-m- ------------- Pravo, molim.
Šeit, lūdzu, pa labi. О-д-----н-- м-ли-. О___ д_____ м_____ О-д- д-с-о- м-л-м- ------------------ Овде десно, молим. 0
Ovde-des-o----lim. O___ d_____ m_____ O-d- d-s-o- m-l-m- ------------------ Ovde desno, molim.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Т--о -а----у--ев-,-м---м. Т___ н_ у___ л____ м_____ Т-м- н- у-л- л-в-, м-л-м- ------------------------- Тамо на углу лево, молим. 0
T--o -a--g-----vo, --l--. T___ n_ u___ l____ m_____ T-m- n- u-l- l-v-, m-l-m- ------------------------- Tamo na uglu levo, molim.
Es steidzos. М--- -е ж-ри. М___ с_ ж____ М-н- с- ж-р-. ------------- Мени се жури. 0
Me-- s- ž--i. M___ s_ ž____ M-n- s- ž-r-. ------------- Meni se žuri.
Man vēl ir laiks. Ј- им-------ен-. Ј_ и___ в_______ Ј- и-а- в-е-е-а- ---------------- Ја имам времена. 0
Ja -ma- vr-m-n-. J_ i___ v_______ J- i-a- v-e-e-a- ---------------- Ja imam vremena.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Мол-м---с,-воз--- с-ор-ј-. М____ В___ в_____ с_______ М-л-м В-с- в-з-т- с-о-и-е- -------------------------- Молим Вас, возите спорије. 0
M-l----as- vo--t- -p-ri-e. M____ V___ v_____ s_______ M-l-m V-s- v-z-t- s-o-i-e- -------------------------- Molim Vas, vozite sporije.
Pieturiet te, lūdzu! С---ите--в--, ----м. С______ о____ м_____ С-а-и-е о-д-, м-л-м- -------------------- Станите овде, молим. 0
St-n-t- -v--,--o--m. S______ o____ m_____ S-a-i-e o-d-, m-l-m- -------------------- Stanite ovde, molim.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Са--к--т-------а-- м-л-м-Вас. С________ м_______ м____ В___ С-ч-к-ј-е м-м-н-т- м-л-м В-с- ----------------------------- Сачекајте моменат, молим Вас. 0
S----a--- --m-n--- m-l-m--a-. S________ m_______ m____ V___ S-č-k-j-e m-m-n-t- m-l-m V-s- ----------------------------- Sačekajte momenat, molim Vas.
Es tūlīt atgriezīšos. О--а--се-враћ--. О____ с_ в______ О-м-х с- в-а-а-. ---------------- Одмах се враћам. 0
O---h--- vra---m. O____ s_ v______ O-m-h s- v-a-́-m- ----------------- Odmah se vraćam.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Д--те----р-чу- -о---. Д____ м_ р____ м_____ Д-ј-е м- р-ч-н м-л-м- --------------------- Дајте ми рачун молим. 0
Daj-e--- --č-n ----m. D____ m_ r____ m_____ D-j-e m- r-č-n m-l-m- --------------------- Dajte mi račun molim.
Man nav sīknaudas. Немам --т--. Н____ с_____ Н-м-м с-т-о- ------------ Немам ситно. 0
Ne-a- sit--. N____ s_____ N-m-m s-t-o- ------------ Nemam sitno.
Tā būs labi, atlikums Jums. У р--у---,-о-т--ак ----а В-с. У р___ ј__ о______ ј_ з_ В___ У р-д- ј-, о-т-т-к ј- з- В-с- ----------------------------- У реду је, остатак је за Вас. 0
U r--u j-------t-- je -- V--. U r___ j__ o______ j_ z_ V___ U r-d- j-, o-t-t-k j- z- V-s- ----------------------------- U redu je, ostatak je za Vas.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Одв----е-м- до---- ---е-е. О_______ м_ д_ о__ а______ О-в-з-т- м- д- о-е а-р-с-. -------------------------- Одвезите ме до ове адресе. 0
O-----te me -- -v--ad-e--. O_______ m_ d_ o__ a______ O-v-z-t- m- d- o-e a-r-s-. -------------------------- Odvezite me do ove adrese.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Од---ите-м---о---г-х-----. О_______ м_ д_ м__ х______ О-в-з-т- м- д- м-г х-т-л-. -------------------------- Одвезите ме до мог хотела. 0
O-vez----m- -- --g --t---. O_______ m_ d_ m__ h______ O-v-z-t- m- d- m-g h-t-l-. -------------------------- Odvezite me do mog hotela.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! О---з--е-ме до -л-ж-. О_______ м_ д_ п_____ О-в-з-т- м- д- п-а-е- --------------------- Одвезите ме до плаже. 0
O-v----e -------l--e. O_______ m_ d_ p_____ O-v-z-t- m- d- p-a-e- --------------------- Odvezite me do plaže.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + serbu (1-100) MP3 serbu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?