Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sr У таксију

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [тридесет и осам]

38 [trideset i osam]

У таксију

[U taksiju]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Мо--мо-В-с поз-в-те -акси. М----- В-- п------- т----- М-л-м- В-с п-з-в-т- т-к-и- -------------------------- Молимо Вас позовите такси. 0
Moli-o --s -o-ovite---ksi. M----- V-- p------- t----- M-l-m- V-s p-z-v-t- t-k-i- -------------------------- Molimo Vas pozovite taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? К-ли-- -ошта-----е-езн-ч-е-ст---ц-? К----- к---- д- ж--------- с------- К-л-к- к-ш-а д- ж-л-з-и-к- с-а-и-е- ----------------------------------- Колико кошта до железничке станице? 0
K-li---ko-t---o-žele-n-č-e--t--ice? K----- k---- d- ž--------- s------- K-l-k- k-š-a d- ž-l-z-i-k- s-a-i-e- ----------------------------------- Koliko košta do železničke stanice?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Кол--о--ош------а-род-о--? К----- к---- д- а--------- К-л-к- к-ш-а д- а-р-д-о-а- -------------------------- Колико кошта до аеродрома? 0
Kol-k----š-a -o -ero---ma? K----- k---- d- a--------- K-l-k- k-š-a d- a-r-d-o-a- -------------------------- Koliko košta do aerodroma?
Lūdzu, taisni. Пр-----моли-. П----- м----- П-а-о- м-л-м- ------------- Право, молим. 0
P--v-, m-l-m. P----- m----- P-a-o- m-l-m- ------------- Pravo, molim.
Šeit, lūdzu, pa labi. Ов-е---с-о,---л-м. О--- д----- м----- О-д- д-с-о- м-л-м- ------------------ Овде десно, молим. 0
O--e----no, m--i-. O--- d----- m----- O-d- d-s-o- m-l-m- ------------------ Ovde desno, molim.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Т-м- -- -гл--л-во- м----. Т--- н- у--- л---- м----- Т-м- н- у-л- л-в-, м-л-м- ------------------------- Тамо на углу лево, молим. 0
Tamo--a------le-----o--m. T--- n- u--- l---- m----- T-m- n- u-l- l-v-, m-l-m- ------------------------- Tamo na uglu levo, molim.
Es steidzos. Ме-и се жур-. М--- с- ж---- М-н- с- ж-р-. ------------- Мени се жури. 0
M-n--se-ž-r-. M--- s- ž---- M-n- s- ž-r-. ------------- Meni se žuri.
Man vēl ir laiks. Ја-и--м--р---на. Ј- и--- в------- Ј- и-а- в-е-е-а- ---------------- Ја имам времена. 0
Ja ---- ---me-a. J- i--- v------- J- i-a- v-e-e-a- ---------------- Ja imam vremena.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! М--им-В-с,----и----пор--е. М---- В--- в----- с------- М-л-м В-с- в-з-т- с-о-и-е- -------------------------- Молим Вас, возите спорије. 0
M-li---a---voz------o--j-. M---- V--- v----- s------- M-l-m V-s- v-z-t- s-o-i-e- -------------------------- Molim Vas, vozite sporije.
Pieturiet te, lūdzu! Стани-е -вде------м. С------ о---- м----- С-а-и-е о-д-, м-л-м- -------------------- Станите овде, молим. 0
Sta-i-----de,---lim. S------ o---- m----- S-a-i-e o-d-, m-l-m- -------------------- Stanite ovde, molim.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! С--екајте--омен-т, м---- --с. С-------- м------- м---- В--- С-ч-к-ј-е м-м-н-т- м-л-м В-с- ----------------------------- Сачекајте моменат, молим Вас. 0
Sače-aj-- --m--at,--o-im-V--. S-------- m------- m---- V--- S-č-k-j-e m-m-n-t- m-l-m V-s- ----------------------------- Sačekajte momenat, molim Vas.
Es tūlīt atgriezīšos. О-----се--р-ћа-. О---- с- в------ О-м-х с- в-а-а-. ---------------- Одмах се враћам. 0
O------e v----am. O---- s- v------- O-m-h s- v-a-́-m- ----------------- Odmah se vraćam.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Да----м---ач-н-мо---. Д---- м- р---- м----- Д-ј-е м- р-ч-н м-л-м- --------------------- Дајте ми рачун молим. 0
Da--e mi -a--n mo-i-. D---- m- r---- m----- D-j-e m- r-č-n m-l-m- --------------------- Dajte mi račun molim.
Man nav sīknaudas. Немам------. Н---- с----- Н-м-м с-т-о- ------------ Немам ситно. 0
N--a- s--no. N---- s----- N-m-m s-t-o- ------------ Nemam sitno.
Tā būs labi, atlikums Jums. У р-д---е,--ста-ак -е -а-Вас. У р--- ј-- о------ ј- з- В--- У р-д- ј-, о-т-т-к ј- з- В-с- ----------------------------- У реду је, остатак је за Вас. 0
U -e-u -------a-a- -e--a-V-s. U r--- j-- o------ j- z- V--- U r-d- j-, o-t-t-k j- z- V-s- ----------------------------- U redu je, ostatak je za Vas.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Одве-ит--м- ------ а-рес-. О------- м- д- о-- а------ О-в-з-т- м- д- о-е а-р-с-. -------------------------- Одвезите ме до ове адресе. 0
Odvezit--me do--ve a-----. O------- m- d- o-- a------ O-v-z-t- m- d- o-e a-r-s-. -------------------------- Odvezite me do ove adrese.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Одв-з--е----д--м-- хо----. О------- м- д- м-- х------ О-в-з-т- м- д- м-г х-т-л-. -------------------------- Одвезите ме до мог хотела. 0
O--e---e----do-mo--h-t--a. O------- m- d- m-- h------ O-v-z-t- m- d- m-g h-t-l-. -------------------------- Odvezite me do mog hotela.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! О--ез----ме--о------. О------- м- д- п----- О-в-з-т- м- д- п-а-е- --------------------- Одвезите ме до плаже. 0
Odvez-t- ---d- pl-že. O------- m- d- p----- O-v-z-t- m- d- p-a-e- --------------------- Odvezite me do plaže.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?