Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sq Nё taksi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [tridhjetёetetё]

Nё taksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Th----- -- l---m n-ё t-k--. T------ j- l---- n-- t----- T-i-r-i j- l-t-m n-ё t-k-i- --------------------------- Thirrni ju lutem njё taksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? S--kushton------t- sta-i-ni-i-trenit? S- k------ d--- t- s------- i t------ S- k-s-t-n d-r- t- s-a-i-n- i t-e-i-? ------------------------------------- Sa kushton deri te stacioni i trenit? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Sa-ku----n---r- -ё-a-ro-or-? S- k------ d--- n- a-------- S- k-s-t-n d-r- n- a-r-p-r-? ---------------------------- Sa kushton deri nё aeroport? 0
Lūdzu, taisni. D---- ju-l--em. D---- j- l----- D-e-t j- l-t-m- --------------- Drejt ju lutem. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. D-athta---u---t-m. D------- j- l----- D-a-h-a- j- l-t-m- ------------------ Djathtas ju lutem. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Te-ce-i a-je--a---s--- lute-. T- c--- a--- m----- j- l----- T- c-p- a-j- m-j-a- j- l-t-m- ----------------------------- Te cepi atje majtas ju lutem. 0
Es steidzos. E -am-me-nxi---. E k-- m- n------ E k-m m- n-i-i-. ---------------- E kam me nxitim. 0
Man vēl ir laiks. Kam-ko-ё. K-- k---- K-m k-h-. --------- Kam kohё. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ec-i m- ---da-ё--u-l-t-m. E--- m- n------ j- l----- E-n- m- n-a-a-ё j- l-t-m- ------------------------- Ecni mё ngadalё ju lutem. 0
Pieturiet te, lūdzu! N---o-i kёtu-j- lu-e-. N------ k--- j- l----- N-a-o-i k-t- j- l-t-m- ---------------------- Ndaloni kёtu ju lutem. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Pr-sni nj- m-m--t ju -utem. P----- n-- m----- j- l----- P-i-n- n-ё m-m-n- j- l-t-m- --------------------------- Prisni njё moment ju lutem. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ja -rdh-. J- e----- J- e-d-a- --------- Ja erdha. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Ll--a--nё------t-m. L-------- j- l----- L-o-a-i-ё j- l-t-m- ------------------- Llogarinё ju lutem. 0
Man nav sīknaudas. S-k-m-------- vo-la. S---- l--- t- v----- S-k-m l-k- t- v-g-a- -------------------- S’kam lekё tё vogla. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Nё r--gul-, --s-r-n m---en-. N- r------- k------ m------- N- r-e-u-l- k-s-r-n m-a-e-i- ---------------------------- Nё rregull, kusurin mbajeni. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! M----------kj- --resё. M- ç--- t- k-- a------ M- ç-n- t- k-o a-r-s-. ---------------------- Mё çoni te kjo adresё. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! M-----i-nё-h-tel-n ti-. M- ç--- n- h------ t--- M- ç-n- n- h-t-l-n t-m- ----------------------- Mё çoni nё hotelin tim. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! M---o-- ----la-h. M- ç--- n- p----- M- ç-n- n- p-a-h- ----------------- Mё çoni nё plazh. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?