Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sv I taxin

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trettioåtta]

I taxin

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Va- s---- o-- r--- e---- e- t---. Var snäll och ring efter en taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Va- k----- d-- t--- s--------? Vad kostar det till stationen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Va- k----- d-- t--- f----------? Vad kostar det till flygplatsen? 0
Lūdzu, taisni. Ra-- f---- t---. Rakt fram, tack. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Sv--- t--- h---- h--- t---. Sväng till höger här, tack. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Sv--- t--- v------ v-- h------ t---. Sväng till vänster vid hörnet, tack. 0
Es steidzos. Ja- h-- b------. Jag har bråttom. 0
Man vēl ir laiks. Ja- h-- t--. Jag har tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Va- s---- o-- k-- l----------. Var snäll och kör långsammare. 0
Pieturiet te, lūdzu! St---- h--- t---. Stanna här, tack. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Va- s---- o-- v---- e-- ö--------. Var snäll och vänta ett ögonblick. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ja- ä- s---- t-------. Jag är snart tillbaka. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Ge m-- e-- k------ t---. Ge mig ett kvitto, tack. 0
Man nav sīknaudas. Ja- h-- i--- s--------. Jag har inga småpengar. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. De- ä- j--- s-- b----- v-----. Det är jämt så, behåll växeln. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Kö- m-- t--- d-- h-- a-------. Kör mig till den här adressen. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Kö- m-- t--- m--- h-----. Kör mig till mitt hotell. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kö- m-- t--- s-------. Kör mig till stranden. 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?