Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   cs V taxíku

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [třicet osm]

V taxíku

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Z-vol---- -- ta-i, -ro--m. Z-------- m- t---- p------ Z-v-l-j-e m- t-x-, p-o-í-. -------------------------- Zavolejte mi taxi, prosím. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Kol---to-s-ojí -a-------í? K---- t- s---- n- n------- K-l-k t- s-o-í n- n-d-a-í- -------------------------- Kolik to stojí na nádraží? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? K-l-k -- st-jí na--e----ě? K---- t- s---- n- l------- K-l-k t- s-o-í n- l-t-š-ě- -------------------------- Kolik to stojí na letiště? 0
Lūdzu, taisni. P--á- rov-ě, -ro-í-. P---- r----- p------ P-ř-d r-v-ě- p-o-í-. -------------------- Pořád rovně, prosím. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Zde do-r---, p--s--. Z-- d------- p------ Z-e d-p-a-a- p-o-í-. -------------------- Zde doprava, prosím. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Na-ro----ol--a,-p--s-m. N- r--- d------ p------ N- r-h- d-l-v-, p-o-í-. ----------------------- Na rohu doleva, prosím. 0
Es steidzos. Má- -a-p-ch. M-- n------- M-m n-s-ě-h- ------------ Mám naspěch. 0
Man vēl ir laiks. M-m--a-. M-- č--- M-m č-s- -------- Mám čas. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Je------r---m, --mal-j-. J----- p------ p-------- J-ď-e- p-o-í-, p-m-l-j-. ------------------------ Jeďte, prosím, pomaleji. 0
Pieturiet te, lūdzu! Z-st-vte zd------sí-. Z------- z--- p------ Z-s-a-t- z-e- p-o-í-. --------------------- Zastavte zde, prosím. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! P------e---vi-ku- -r---m. P------- c------- p------ P-č-e-t- c-v-l-u- p-o-í-. ------------------------- Počkejte chvilku, prosím. 0
Es tūlīt atgriezīšos. J-e- hn-- zpát-y. J--- h--- z------ J-e- h-e- z-á-k-. ----------------- Jsem hned zpátky. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! P--sí-- ---t- mi-účet. P------ d---- m- ú---- P-o-í-, d-j-e m- ú-e-. ---------------------- Prosím, dejte mi účet. 0
Man nav sīknaudas. Ne-ám---obné. N---- d------ N-m-m d-o-n-. ------------- Nemám drobné. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. T--je --------------te--je -r- V-s. T- j- v p------- z----- j- p-- V--- T- j- v p-ř-d-u- z-y-e- j- p-o V-s- ----------------------------------- To je v pořádku, zbytek je pro Vás. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Za------mě--a--uto a-re--. Z------ m- n- t--- a------ Z-v-z-e m- n- t-t- a-r-s-. -------------------------- Zavezte mě na tuto adresu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Odv-zt--mě----mé--------u. O------ m- d- m--- h------ O-v-z-e m- d- m-h- h-t-l-. -------------------------- Odvezte mě do mého hotelu. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Od--z-- m---a-pláž. O------ m- n- p---- O-v-z-e m- n- p-á-. ------------------- Odvezte mě na pláž. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?