Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   kk Running errands

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [елу бір]

51 [elw bir]

Running errands

[Zat satıp alw]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Кіт-п-ана-а--а---м к-л-д-. К---------- б----- к------ К-т-п-а-а-а б-р-ы- к-л-д-. -------------------------- Кітапханаға барғым келеді. 0
K-t--xa-a-- bar-ım --l--i. K---------- b----- k------ K-t-p-a-a-a b-r-ı- k-l-d-. -------------------------- Kitapxanağa barğım keledi.
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. К--а- ----н-н- ба-ғым--ел-д-. К---- д------- б----- к------ К-т-п д-к-н-н- б-р-ы- к-л-д-. ----------------------------- Кітап дүкеніне барғым келеді. 0
Ki-ap-dük-nine -ar--m ---ed-. K---- d------- b----- k------ K-t-p d-k-n-n- b-r-ı- k-l-d-. ----------------------------- Kitap dükenine barğım keledi.
Es gribu aiziet uz kiosku. М--і- киос---е барғы--келед-. М---- к------- б----- к------ М-н-ң к-о-к-г- б-р-ы- к-л-д-. ----------------------------- Менің киоскіге барғым келеді. 0
M--iñ--ïos-----ba-ğ-m-ke-edi. M---- k------- b----- k------ M-n-ñ k-o-k-g- b-r-ı- k-l-d-. ----------------------------- Meniñ kïoskige barğım keledi.
Es gribu aizņemties grāmatu. Кі-апха-ад-н -іта------- --леді. К----------- к---- а---- к------ К-т-п-а-а-а- к-т-п а-ғ-м к-л-д-. -------------------------------- Кітапханадан кітап алғым келеді. 0
K---pxanad-n -itap-alğ-m-k--e-i. K----------- k---- a---- k------ K-t-p-a-a-a- k-t-p a-ğ-m k-l-d-. -------------------------------- Kitapxanadan kitap alğım keledi.
Es gribu nopirkt grāmatu. М-н---к---п----ып а--ым к-леді. М---- к---- с---- а---- к------ М-н-ң к-т-п с-т-п а-ғ-м к-л-д-. ------------------------------- Менің кітап сатып алғым келеді. 0
M-niñ-kit-p --t---a-ğ----el-di. M---- k---- s---- a---- k------ M-n-ñ k-t-p s-t-p a-ğ-m k-l-d-. ------------------------------- Meniñ kitap satıp alğım keledi.
Es gribu nopirkt avīzi. Г--ет ---ы- а-ғ-- ------. Г---- с---- а---- к------ Г-з-т с-т-п а-ғ-м к-л-д-. ------------------------- Газет сатып алғым келеді. 0
Gaze--sat-- ---ım--e-e-i. G---- s---- a---- k------ G-z-t s-t-p a-ğ-m k-l-d-. ------------------------- Gazet satıp alğım keledi.
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. К-та--ал-ғ--к------на-- б---ы---елед-. К---- а---- к---------- б----- к------ К-т-п а-у-а к-т-п-а-а-а б-р-ы- к-л-д-. -------------------------------------- Кітап алуға кітапханаға барғым келеді. 0
Ki-a- a---a ------an-ğ- --r-ı--kele--. K---- a---- k---------- b----- k------ K-t-p a-w-a k-t-p-a-a-a b-r-ı- k-l-d-. -------------------------------------- Kitap alwğa kitapxanağa barğım keledi.
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Кі--п -луғ------- дү-е-ін- б-р-ы- ке--ді. К---- а---- к---- д------- б----- к------ К-т-п а-у-а к-т-п д-к-н-н- б-р-ы- к-л-д-. ----------------------------------------- Кітап алуға кітап дүкеніне барғым келеді. 0
K-ta--alw-a k-ta- --k---n- b----- -el---. K---- a---- k---- d------- b----- k------ K-t-p a-w-a k-t-p d-k-n-n- b-r-ı- k-l-d-. ----------------------------------------- Kitap alwğa kitap dükenine barğım keledi.
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Г-з-- алуға--и-----е -а-----ке-ед-. Г---- а---- к------- б----- к------ Г-з-т а-у-а к-о-к-г- б-р-ы- к-л-д-. ----------------------------------- Газет алуға киоскіге барғым келеді. 0
Ga--t--lw-a---os-i-- --r--- -----i. G---- a---- k------- b----- k------ G-z-t a-w-a k-o-k-g- b-r-ı- k-l-d-. ----------------------------------- Gazet alwğa kïoskige barğım keledi.
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. О-т-к----б-р--- к---ді. О------- б----- к------ О-т-к-ғ- б-р-ы- к-л-д-. ----------------------- Оптикаға барғым келеді. 0
O-t-ka-a-ba--ım k-le-i. O------- b----- k------ O-t-k-ğ- b-r-ı- k-l-d-. ----------------------- Optïkağa barğım keledi.
Es gribu aiziet uz lielveikalu. С-п-р--ркетке-ба-ғ-м -е--д-. С------------ б----- к------ С-п-р-а-к-т-е б-р-ы- к-л-д-. ---------------------------- Супермаркетке барғым келеді. 0
S-p----rke-ke ba--ı---el-d-. S------------ b----- k------ S-p-r-a-k-t-e b-r-ı- k-l-d-. ---------------------------- Swpermarketke barğım keledi.
Es gribu aiziet uz maiznīcu. Н-- дү-е--н- ба-ғ-м---л--і. Н-- д------- б----- к------ Н-н д-к-н-н- б-р-ы- к-л-д-. --------------------------- Нан дүкеніне барғым келеді. 0
Nan-d---nine-b----m -e---i. N-- d------- b----- k------ N-n d-k-n-n- b-r-ı- k-l-d-. --------------------------- Nan dükenine barğım keledi.
Es gribu nopirkt brilles. К-зі-дір-к-сат-п ал-ым-к-л-д-. К--------- с---- а---- к------ К-з-л-і-і- с-т-п а-ғ-м к-л-д-. ------------------------------ Көзілдірік сатып алғым келеді. 0
K-z-l---i----t-p alğı--keledi. K--------- s---- a---- k------ K-z-l-i-i- s-t-p a-ğ-m k-l-d-. ------------------------------ Közildirik satıp alğım keledi.
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Ж-міс-ме- --к--іс с--ы---л-ы--кел-ді. Ж---- м-- к------ с---- а---- к------ Ж-м-с м-н к-к-н-с с-т-п а-ғ-м к-л-д-. ------------------------------------- Жеміс мен көкөніс сатып алғым келеді. 0
J-m-s --- -ö-ö-i- sa-ıp--lğ-m--ele--. J---- m-- k------ s---- a---- k------ J-m-s m-n k-k-n-s s-t-p a-ğ-m k-l-d-. ------------------------------------- Jemis men kökönis satıp alğım keledi.
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Т-қ-ш-п---нан с--ып -л--- ке-е--. Т---- п-- н-- с---- а---- к------ Т-қ-ш п-н н-н с-т-п а-ғ-м к-л-д-. --------------------------------- Тоқаш пен нан сатып алғым келеді. 0
T--aş---n-n----a-ıp--l--m-kele-i. T---- p-- n-- s---- a---- k------ T-q-ş p-n n-n s-t-p a-ğ-m k-l-d-. --------------------------------- Toqaş pen nan satıp alğım keledi.
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. Көз-л--р-к--луғ--о--ика---б-р-ы- -е----. К--------- а---- о------- б----- к------ К-з-л-і-і- а-у-а о-т-к-ғ- б-р-ы- к-л-д-. ---------------------------------------- Көзілдірік алуға оптикаға барғым келеді. 0
Közild---k-al-ğa -pt---ğa barğı---e--d-. K--------- a---- o------- b----- k------ K-z-l-i-i- a-w-a o-t-k-ğ- b-r-ı- k-l-d-. ---------------------------------------- Közildirik alwğa optïkağa barğım keledi.
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Же-іс --н---көніс----ғ--с-пер---кет-е-бар-ым-ке--ді. Ж---- п-- к------ а---- с------------ б----- к------ Ж-м-с п-н к-к-н-с а-у-а с-п-р-а-к-т-е б-р-ы- к-л-д-. ---------------------------------------------------- Жеміс пен көкөніс алуға супермаркетке барғым келеді. 0
J-mis -----ökö--s--l-----w---marketk---ar--m ---ed-. J---- p-- k------ a---- s------------ b----- k------ J-m-s p-n k-k-n-s a-w-a s-p-r-a-k-t-e b-r-ı- k-l-d-. ---------------------------------------------------- Jemis pen kökönis alwğa swpermarketke barğım keledi.
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. Т---- -ен н-- а-у-----н-д-к-н-н- б--ғ-м кел--і. Т---- п-- н-- а---- н-- д------- б----- к------ Т-қ-ш п-н н-н а-у-а н-н д-к-н-н- б-р-ы- к-л-д-. ----------------------------------------------- Тоқаш пен нан алуға нан дүкеніне барғым келеді. 0
Toqa---en-nan---w-a---n---k-ni-e--a-ğ-- k---di. T---- p-- n-- a---- n-- d------- b----- k------ T-q-ş p-n n-n a-w-a n-n d-k-n-n- b-r-ı- k-l-d-. ----------------------------------------------- Toqaş pen nan alwğa nan dükenine barğım keledi.

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.