Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   sl Nakupovati

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [enainpetdeset]

Nakupovati

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. H--e--v kn-i-n-co. H---- v k--------- H-č-m v k-j-ž-i-o- ------------------ Hočem v knjižnico. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Ho-em v-k--i----o. H---- v k--------- H-č-m v k-j-g-r-o- ------------------ Hočem v knjigarno. 0
Es gribu aiziet uz kiosku. Ho--m n-k-j k--iti-v k--s-u. H---- n---- k----- v k------ H-č-m n-k-j k-p-t- v k-o-k-. ---------------------------- Hočem nekaj kupiti v kiosku. 0
Es gribu aizņemties grāmatu. Ra-(-)--------zp-s-d-l(a--e-- -nigo. R----- b- s- i----------- e-- k----- R-d-a- b- s- i-p-s-d-l-a- e-o k-i-o- ------------------------------------ Rad(a) bi si izposodil(a) eno knigo. 0
Es gribu nopirkt grāmatu. R----) bi-----l(a)-en- --jigo. R----- b- k------- e-- k------ R-d-a- b- k-p-l-a- e-o k-j-g-. ------------------------------ Rad(a) bi kupil(a) eno knjigo. 0
Es gribu nopirkt avīzi. R--(-- b- k-p--(a)-e- č-so---. R----- b- k------- e- č------- R-d-a- b- k-p-l-a- e- č-s-p-s- ------------------------------ Rad(a) bi kupil(a) en časopis. 0
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. Rad-a) ---b- -e--š-a) ---n--žni-o-izp-so--t-e-o-knj-go. R----- s- b- š------- v k-------- i-------- e-- k------ R-d-a- s- b- š-l-š-a- v k-j-ž-i-o i-p-s-d-t e-o k-j-g-. ------------------------------------------------------- Rad(a) si bi šel(šla) v knjižnico izposodit eno knjigo. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Ra--a- bi š---š----v-k-ji------kupit-e-o k-j-go. R----- b- š------- v k-------- k---- e-- k------ R-d-a- b- š-l-š-a- v k-j-g-r-o k-p-t e-o k-j-g-. ------------------------------------------------ Rad(a) bi šel(šla) v knjigarno kupit eno knjigo. 0
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Ho-em v-k--sku kupit -n---s--is. H---- v k----- k---- e- č------- H-č-m v k-o-k- k-p-t e- č-s-p-s- -------------------------------- Hočem v kiosku kupit en časopis. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Ho-e- k--pt--u. H---- k o------ H-č-m k o-t-k-. --------------- Hočem k optiku. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu. Hoče-------o-------n--o. H---- v s--------------- H-č-m v s-m-p-s-r-ž-i-o- ------------------------ Hočem v samopostrežnico. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu. Hočem-----ka-i--. H---- v p-------- H-č-m v p-k-r-j-. ----------------- Hočem v pekarijo. 0
Es gribu nopirkt brilles. H-čem--upit- oč--a. H---- k----- o----- H-č-m k-p-t- o-a-a- ------------------- Hočem kupiti očala. 0
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Ho--m-k-piti sa--e-in-ze--nj---. H---- k----- s---- i- z--------- H-č-m k-p-t- s-d-e i- z-l-n-a-o- -------------------------------- Hočem kupiti sadje in zelenjavo. 0
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. H---- k-p--i -em------ --uh. H---- k----- ž----- i- k---- H-č-m k-p-t- ž-m-j- i- k-u-. ---------------------------- Hočem kupiti žemlje in kruh. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. Hoč---- o-ti-u- da-k-p-- e---o-a-a. H---- k o------ d- k---- e-- o----- H-č-m k o-t-k-, d- k-p-m e-a o-a-a- ----------------------------------- Hočem k optiku, da kupim ena očala. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Ho-em v s--opos--ežn----p--s--je in---l-nj-v-. H---- v s-------------- p- s---- i- z--------- H-č-m v s-m-p-s-r-ž-i-o p- s-d-e i- z-l-n-a-o- ---------------------------------------------- Hočem v samopostrežnico po sadje in zelenjavo. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. H-če----p-k---o-p--žem--e in -r--. H---- v p------ p- ž----- i- k---- H-č-m v p-k-r-o p- ž-m-j- i- k-u-. ---------------------------------- Hočem v pekarno po žemlje in kruh. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.