Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   sr Обављање потрепштина

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [педесет и један]

51 [pedeset i jedan]

Обављање потрепштина

[Obavljanje potrepština]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Хо-- у б---------. Хоћу у библиотеку. 0
H--́u u b---------. Ho--- u b---------. Hoću u biblioteku. H-ću u b-b-i-t-k-. ---́--------------.
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Хо-- у к------. Хоћу у књижару. 0
H--́u u k-------. Ho--- u k-------. Hoću u knjižaru. H-ću u k-j-ž-r-. ---́------------.
Es gribu aiziet uz kiosku. Хо-- д- т------. Хоћу до трафике. 0
H--́u d- t------. Ho--- d- t------. Hoću do trafike. H-ću d- t-a-i-e. ---́------------.
Es gribu aizņemties grāmatu. Ја х--- д- и------- к----. Ја хоћу да изнајмим књигу. 0
J- h--́u d- i------- k-----. Ja h---- d- i------- k-----. Ja hoću da iznajmim knjigu. J- h-ću d- i-n-j-i- k-j-g-. ------́--------------------.
Es gribu nopirkt grāmatu. Ја х--- д- к---- к----. Ја хоћу да купим књигу. 0
J- h--́u d- k---- k-----. Ja h---- d- k---- k-----. Ja hoću da kupim knjigu. J- h-ću d- k-p-m k-j-g-. ------́-----------------.
Es gribu nopirkt avīzi. Ја х--- д- к---- н-----. Ја хоћу да купим новине. 0
J- h--́u d- k---- n-----. Ja h---- d- k---- n-----. Ja hoću da kupim novine. J- h-ću d- k-p-m n-v-n-. ------́-----------------.
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. Ја х--- у б--------- д- и------- к----. Ја хоћу у библиотеку да изнајмим књигу. 0
J- h--́u u b--------- d- i------- k-----. Ja h---- u b--------- d- i------- k-----. Ja hoću u biblioteku da iznajmim knjigu. J- h-ću u b-b-i-t-k- d- i-n-j-i- k-j-g-. ------́---------------------------------.
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Ја х--- у к------ д- к---- к----. Ја хоћу у књижару да купим књигу. 0
J- h--́u u k------- d- k---- k-----. Ja h---- u k------- d- k---- k-----. Ja hoću u knjižaru da kupim knjigu. J- h-ću u k-j-ž-r- d- k-p-m k-j-g-. ------́----------------------------.
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Ја х--- д- т------ д- к---- н-----. Ја хоћу до трафике да купим новине. 0
J- h--́u d- t------ d- k---- n-----. Ja h---- d- t------ d- k---- n-----. Ja hoću do trafike da kupim novine. J- h-ću d- t-a-i-e d- k-p-m n-v-n-. ------́----------------------------.
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Ја х--- д- о-------. Ја хоћу до оптичара. 0
J- h--́u d- o-------. Ja h---- d- o-------. Ja hoću do optičara. J- h-ću d- o-t-č-r-. ------́-------------.
Es gribu aiziet uz lielveikalu. Ја х--- д- с-----------. Ја хоћу до супермаркета. 0
J- h--́u d- s-----------. Ja h---- d- s-----------. Ja hoću do supermarketa. J- h-ću d- s-p-r-a-k-t-. ------́-----------------.
Es gribu aiziet uz maiznīcu. Ја х--- д- п-----. Ја хоћу до пекара. 0
J- h--́u d- p-----. Ja h---- d- p-----. Ja hoću do pekara. J- h-ću d- p-k-r-. ------́-----------.
Es gribu nopirkt brilles. Ја х--- д- к---- н------. Ја хоћу да купим наочале. 0
J- h--́u d- k---- n------. Ja h---- d- k---- n------. Ja hoću da kupim naočale. J- h-ću d- k-p-m n-o-a-e. ------́------------------.
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Ја х--- д- к---- в--- и п-----. Ја хоћу да купим воће и поврће. 0
J- h--́u d- k---- v--́e i p----́e. Ja h---- d- k---- v---- i p------. Ja hoću da kupim voće i povrće. J- h-ću d- k-p-m v-će i p-v-će. ------́--------------́---------́-.
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Ја х--- д- к---- з------ и х---. Ја хоћу да купим земичке и хлеб. 0
J- h--́u d- k---- z------ i h---. Ja h---- d- k---- z------ i h---. Ja hoću da kupim zemičke i hleb. J- h-ću d- k-p-m z-m-č-e i h-e-. ------́-------------------------.
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. Ја х--- д- о------- д- к---- н------. Ја хоћу до оптичара да купим наочале. 0
J- h--́u d- o------- d- k---- n------. Ja h---- d- o------- d- k---- n------. Ja hoću do optičara da kupim naočale. J- h-ću d- o-t-č-r- d- k-p-m n-o-a-e. ------́------------------------------.
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Ја х--- д- с----------- д- к---- в--- и п-----. Ја хоћу до супермаркета да купим воће и поврће. 0
J- h--́u d- s----------- d- k---- v--́e i p----́e. Ja h---- d- s----------- d- k---- v---- i p------. Ja hoću do supermarketa da kupim voće i povrće. J- h-ću d- s-p-r-a-k-t- d- k-p-m v-će i p-v-će. ------́------------------------------́---------́-.
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. Ја х--- д- п----- д- к---- з------ и х---. Ја хоћу до пекарa да купим земичке и хлеб. 0
J- h--́u d- p----- d- k---- z------ i h---. Ja h---- d- p----- d- k---- z------ i h---. Ja hoću do pekara da kupim zemičke i hleb. J- h-ću d- p-k-r- d- k-p-m z-m-č-e i h-e-. ------́-----------------------------------.

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.