Sarunvārdnīca

Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   Drobné vyřizování

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [padesát jedna]

+

Drobné vyřizování

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Ch-- j-- d- k-------. Chci jít do knihovny. 0 +
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Ch-- j-- d- k-----------. Chci jít do knihkupectví. 0 +
Es gribu aiziet uz kiosku. Ch-- j-- k- s-----. Chci jít ke stánku. 0 +
     
Es gribu aizņemties grāmatu. Ch-- s- p----- n------ k----. Chci si půjčit nějakou knihu. 0 +
Es gribu nopirkt grāmatu. Ch-- k----- n------ k----. Chci koupit nějakou knihu. 0 +
Es gribu nopirkt avīzi. Ch-- s- k----- n-----. Chci si koupit noviny. 0 +
     
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. Ch-- d- k------- p----- s- k----. Chci do knihovny půjčit si knihu. 0 +
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Ch-- d- k----------- k----- s- k----. Chci do knihkupectví koupit si knihu. 0 +
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Ch-- k- s----- k----- s- n-----. Chci ke stánku koupit si noviny. 0 +
     
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Ch-- d- o-----. Chci do optiky. 0 +
Es gribu aiziet uz lielveikalu. Ch-- d- s-----------. Chci do supermarketu. 0 +
Es gribu aiziet uz maiznīcu. Ch-- d- p------. Chci do pekárny. 0 +
     
Es gribu nopirkt brilles. Ch-- s- k----- b----. Chci si koupit brýle. 0 +
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Ch-- k----- o---- a z-------. Chci koupit ovoce a zeleninu. 0 +
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Ch-- k----- h----- a c----. Chci koupit housky a chléb. 0 +
     
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. Ch-- d- o----- k----- s- b----. Chci do optiky koupit si brýle. 0 +
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Ch-- d- s----------- k----- s- o---- a z-------. Chci do supermarketu koupit si ovoce a zeleninu. 0 +
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. Ch-- d- p-------- k----- s- h----- a c----. Chci do pekařství koupit si housky a chléb. 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.