Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   sl Vrstilni števniki

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [enainšestdeset]

Vrstilni števniki

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Pr-i -------- j-nua-. Prvi mesec je januar. P-v- m-s-c j- j-n-a-. --------------------- Prvi mesec je januar. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D-----m--ec--e-f--r--r. Drugi mesec je februar. D-u-i m-s-c j- f-b-u-r- ----------------------- Drugi mesec je februar. 0
Trešais mēnesis ir marts. T----i-mese---e-ma-ec. Tretji mesec je marec. T-e-j- m-s-c j- m-r-c- ---------------------- Tretji mesec je marec. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Če-------s----e---ril. Četrti mesec je april. Č-t-t- m-s-c j- a-r-l- ---------------------- Četrti mesec je april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Pe-i--esec j- m--. Peti mesec je maj. P-t- m-s-c j- m-j- ------------------ Peti mesec je maj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Še-t- m--------jun-j. Šesti mesec je junij. Š-s-i m-s-c j- j-n-j- --------------------- Šesti mesec je junij. 0
Seši mēneši ir pusgads. Še-t --sec-- -e -ol (p-l--i--) -e--. Šest mesecev je pol (polovica) leta. Š-s- m-s-c-v j- p-l (-o-o-i-a- l-t-. ------------------------------------ Šest mesecev je pol (polovica) leta. 0
Janvāris, februāris, marts, J------ -eb-u-r- -are-, Januar, februar, marec, J-n-a-, f-b-u-r- m-r-c- ----------------------- Januar, februar, marec, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. apr------j ---ju-i-. april, maj in junij. a-r-l- m-j i- j-n-j- -------------------- april, maj in junij. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. Sedmi --s----e--ul--. Sedmi mesec je julij. S-d-i m-s-c j- j-l-j- --------------------- Sedmi mesec je julij. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Osm--me-e--je --g-st. Osmi mesec je avgust. O-m- m-s-c j- a-g-s-. --------------------- Osmi mesec je avgust. 0
Devītais mēnesis ir septembris. D-v-ti m--e- -- ---t---er. Deveti mesec je september. D-v-t- m-s-c j- s-p-e-b-r- -------------------------- Deveti mesec je september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. De-eti-me--c je--kto--r. Deseti mesec je oktober. D-s-t- m-s-c j- o-t-b-r- ------------------------ Deseti mesec je oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Enaj-t- --se- j---o-em--r. Enajsti mesec je november. E-a-s-i m-s-c j- n-v-m-e-. -------------------------- Enajsti mesec je november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Dvan-jsti--e-ec-je -----be-. Dvanajsti mesec je december. D-a-a-s-i m-s-c j- d-c-m-e-. ---------------------------- Dvanajsti mesec je december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. D--n---t m---cev--- -no--e-o. Dvanajst mesecev je eno leto. D-a-a-s- m-s-c-v j- e-o l-t-. ----------------------------- Dvanajst mesecev je eno leto. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Ju-i-,-avgust- ---t--ber, Julij, avgust, september, J-l-j- a-g-s-, s-p-e-b-r- ------------------------- Julij, avgust, september, 0
oktobris, novembris un decembris. ok--b--------m--- -n-de-embe-. oktober, november in december. o-t-b-r- n-v-m-e- i- d-c-m-e-. ------------------------------ oktober, november in december. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…