Би-и-чи--- - --в--ь.
Биринчи ай - январь.
Б-р-н-и а- - я-в-р-.
--------------------
Биринчи ай - январь. 0 B--in---ay ----n-ar.Birinçi ay - yanvar.B-r-n-i a- - y-n-a-.--------------------Birinçi ay - yanvar.
Эки-чи-а--- фе-ра-ь.
Экинчи ай - февраль.
Э-и-ч- а- - ф-в-а-ь-
--------------------
Экинчи ай - февраль. 0 E-in-i-a- ----v--l.Ekinçi ay - fevral.E-i-ç- a- - f-v-a-.-------------------Ekinçi ay - fevral.
Үч--чү -- - м-р-.
Үчүнчү ай - март.
Ү-ү-ч- а- - м-р-.
-----------------
Үчүнчү ай - март. 0 Üçü--ü -y---ma--.Üçünçü ay - mart.Ü-ü-ç- a- - m-r-.-----------------Üçünçü ay - mart.
А--ы -й-- ж-р-- жы-.
Алты ай - жарым жыл.
А-т- а- - ж-р-м ж-л-
--------------------
Алты ай - жарым жыл. 0 A--- -y --j-r-- j-l.Altı ay - jarım jıl.A-t- a- - j-r-m j-l---------------------Altı ay - jarım jıl.
а--е-ь--май -а-а----ь.
апрель, май жана июнь.
а-р-л-, м-й ж-н- и-н-.
----------------------
апрель, май жана июнь. 0 apre---may ja-a-iyu-.aprel, may jana iyun.a-r-l- m-y j-n- i-u-.---------------------aprel, may jana iyun.
Он би----и -----но-б--.
Он биринчи ай - ноябрь.
О- б-р-н-и а- - н-я-р-.
-----------------------
Он биринчи ай - ноябрь. 0 O- b-r---- a--- noy--r.On birinçi ay - noyabr.O- b-r-n-i a- - n-y-b-.-----------------------On birinçi ay - noyabr.
Он-----ч- а- ---е--брь.
Он экинчи ай - декабрь.
О- э-и-ч- а- - д-к-б-ь-
-----------------------
Он экинчи ай - декабрь. 0 O- ekinç- -y----e-a--.On ekinçi ay - dekabr.O- e-i-ç- a- - d-k-b-.----------------------On ekinçi ay - dekabr.
О- -ки--й ---ир-ж-л.
Он эки ай - бир жыл.
О- э-и а- - б-р ж-л-
--------------------
Он эки ай - бир жыл. 0 O----i -y ---ir---l.On eki ay - bir jıl.O- e-i a- - b-r j-l---------------------On eki ay - bir jıl.
о-т-б-ь,-но---ь---н--д--а-рь.
октябрь, ноябрь жана декабрь.
о-т-б-ь- н-я-р- ж-н- д-к-б-ь-
-----------------------------
октябрь, ноябрь жана декабрь. 0 oktyabr,-n---b- -ana-d-k--r.oktyabr, noyabr jana dekabr.o-t-a-r- n-y-b- j-n- d-k-b-.----------------------------oktyabr, noyabr jana dekabr.
Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies.
Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti.
Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda.
Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas.
Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē.
Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi.
Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi.
Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā.
Citu - mājās.
Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem.
Mēs to apgūstam labi mazotnē.
Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados.
Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā.
Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam.
Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi.
Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā.
Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi.
Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā.
Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās.
Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā.
Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu.
Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā.
Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti.
Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās.
Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva.
Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes.
Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi.
Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…