Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   fr Les nombres ordinaux

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [soixante et un]

Les nombres ordinaux

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Le--r-mie--mois --- -a-vi-r. Le premier mois est janvier. L- p-e-i-r m-i- e-t j-n-i-r- ---------------------------- Le premier mois est janvier. 0
Otrais mēnesis ir februāris. L---e---ème-m------t--évr-e-. Le deuxième mois est février. L- d-u-i-m- m-i- e-t f-v-i-r- ----------------------------- Le deuxième mois est février. 0
Trešais mēnesis ir marts. L- ----si--e-m-is -st --rs. Le troisième mois est mars. L- t-o-s-è-e m-i- e-t m-r-. --------------------------- Le troisième mois est mars. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. L---u-t-i--e --is-e-t -v--l. Le quatrième mois est avril. L- q-a-r-è-e m-i- e-t a-r-l- ---------------------------- Le quatrième mois est avril. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Le---n--iè-e -o-- --t----. Le cinquième mois est mai. L- c-n-u-è-e m-i- e-t m-i- -------------------------- Le cinquième mois est mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. L------è-- mo-- --- j-i-. Le sixième mois est juin. L- s-x-è-e m-i- e-t j-i-. ------------------------- Le sixième mois est juin. 0
Seši mēneši ir pusgads. I- - a-s---m----da-s -n-----i-a-né-. Il y a six mois dans une demi-année. I- y a s-x m-i- d-n- u-e d-m---n-é-. ------------------------------------ Il y a six mois dans une demi-année. 0
Janvāris, februāris, marts, Ja--i--- f--ri-r--mar-, Janvier, février, mars, J-n-i-r- f-v-i-r- m-r-, ----------------------- Janvier, février, mars, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. a-r-l----i,--u--. avril, mai, juin. a-r-l- m-i- j-i-. ----------------- avril, mai, juin. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. Le-s-pt-è-- -o-s --t-----l-t. Le septième mois est juillet. L- s-p-i-m- m-i- e-t j-i-l-t- ----------------------------- Le septième mois est juillet. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Le hu------ -o-- e-- -oût. Le huitième mois est août. L- h-i-i-m- m-i- e-t a-û-. -------------------------- Le huitième mois est août. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Le n--v--m-------es------embre. Le neuvième mois est septembre. L- n-u-i-m- m-i- e-t s-p-e-b-e- ------------------------------- Le neuvième mois est septembre. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. L- d---ème -o-s-est-oc-ob--. Le dixième mois est octobre. L- d-x-è-e m-i- e-t o-t-b-e- ---------------------------- Le dixième mois est octobre. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Le o-----e-mois-est -ovembr-. Le onzième mois est novembre. L- o-z-è-e m-i- e-t n-v-m-r-. ----------------------------- Le onzième mois est novembre. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Le d-uziè-- moi---s--d--emb--. Le douzième mois est décembre. L- d-u-i-m- m-i- e-t d-c-m-r-. ------------------------------ Le douzième mois est décembre. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Il-y-a ---z----is----- -ne ----e. Il y a douze mois dans une année. I- y a d-u-e m-i- d-n- u-e a-n-e- --------------------------------- Il y a douze mois dans une année. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Jui----, -o----s--t-mbre, Juillet, août, septembre, J-i-l-t- a-û-, s-p-e-b-e- ------------------------- Juillet, août, septembre, 0
oktobris, novembris un decembris. o-tobre- --ve---e -t --ce-br-. octobre, novembre et décembre. o-t-b-e- n-v-m-r- e- d-c-m-r-. ------------------------------ octobre, novembre et décembre. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…