Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   sv Ordningstal

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sextioett]

Ordningstal

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. De----r-t- ---a-en--r -------. D-- f----- m------ ä- j------- D-n f-r-t- m-n-d-n ä- j-n-a-i- ------------------------------ Den första månaden är januari. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D-n -n--a---na--n-ä- fe-ru-r-. D-- a---- m------ ä- f-------- D-n a-d-a m-n-d-n ä- f-b-u-r-. ------------------------------ Den andra månaden är februari. 0
Trešais mēnesis ir marts. D-n tr---e---na-en -- ----. D-- t----- m------ ä- m---- D-n t-e-j- m-n-d-n ä- m-r-. --------------------------- Den tredje månaden är mars. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Den fjärd- -ån-d---ä--a---l. D-- f----- m------ ä- a----- D-n f-ä-d- m-n-d-n ä- a-r-l- ---------------------------- Den fjärde månaden är april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Den--emt- --nad-- ä- -a-. D-- f---- m------ ä- m--- D-n f-m-e m-n-d-n ä- m-j- ------------------------- Den femte månaden är maj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. De---j-tte mån-d-- är-j--i. D-- s----- m------ ä- j---- D-n s-ä-t- m-n-d-n ä- j-n-. --------------------------- Den sjätte månaden är juni. 0
Seši mēneši ir pusgads. Sex -å-ad-r-----tt-halv--. S-- m------ ä- e-- h------ S-x m-n-d-r ä- e-t h-l-å-. -------------------------- Sex månader är ett halvår. 0
Janvāris, februāris, marts, Jan----,-f--r-a--- ma-s, J------- f-------- m---- J-n-a-i- f-b-u-r-, m-r-, ------------------------ Januari, februari, mars, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. ap-i-, maj o-- j---. a----- m-- o-- j---- a-r-l- m-j o-h j-n-. -------------------- april, maj och juni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. Den sjunde---nade--ä--ju-i. D-- s----- m------ ä- j---- D-n s-u-d- m-n-d-n ä- j-l-. --------------------------- Den sjunde månaden är juli. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Den-åt-o-de-må-a-en-ä--a-gu-ti. D-- å------ m------ ä- a------- D-n å-t-n-e m-n-d-n ä- a-g-s-i- ------------------------------- Den åttonde månaden är augusti. 0
Devītais mēnesis ir septembris. D-n-n--n-- -å--de--ä- s-p---ber. D-- n----- m------ ä- s--------- D-n n-o-d- m-n-d-n ä- s-p-e-b-r- -------------------------------- Den nionde månaden är september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. Den -i--de-månad------o-to-er. D-- t----- m------ ä- o------- D-n t-o-d- m-n-d-n ä- o-t-b-r- ------------------------------ Den tionde månaden är oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. D-n -lfte må-a--- -r no----e-. D-- e---- m------ ä- n-------- D-n e-f-e m-n-d-n ä- n-v-m-e-. ------------------------------ Den elfte månaden är november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. De- --lfte m--ade--ä- d-c----r. D-- t----- m------ ä- d-------- D-n t-l-t- m-n-d-n ä- d-c-m-e-. ------------------------------- Den tolfte månaden är december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Tol--m-na--------tt --. T--- m------ ä- e-- å-- T-l- m-n-d-r ä- e-t å-. ----------------------- Tolv månader är ett år. 0
Jūlijs, augusts, septembris, J-li,----u-ti, --pt-mber, J---- a------- s--------- J-l-, a-g-s-i- s-p-e-b-r- ------------------------- Juli, augusti, september, 0
oktobris, novembris un decembris. oktobe-- nov--ber-o-- -e-em--r. o------- n------- o-- d-------- o-t-b-r- n-v-m-e- o-h d-c-m-e-. ------------------------------- oktober, november och december. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…