Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   kk Ordinal numbers

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [алпыс бір]

61 [alpıs bir]

Ordinal numbers

[Rettik nömirler]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Бір-нш- а--–--аң-а-. Б------ а- – қ------ Б-р-н-і а- – қ-ң-а-. -------------------- Бірінші ай – қаңтар. 0
B-r-nş- ay-- qañ--r. B------ a- – q------ B-r-n-i a- – q-ñ-a-. -------------------- Birinşi ay – qañtar.
Otrais mēnesis ir februāris. Екінш--ай----қ---. Е----- а- – а----- Е-і-ш- а- – а-п-н- ------------------ Екінші ай – ақпан. 0
E-i-ş- ---– --p-n. E----- a- – a----- E-i-ş- a- – a-p-n- ------------------ Ekinşi ay – aqpan.
Trešais mēnesis ir marts. Үші-ш- а- –---ур--. Ү----- а- – н------ Ү-і-ш- а- – н-у-ы-. ------------------- Үшінші ай – наурыз. 0
Üşi-şi--- – na----. Ü----- a- – n------ Ü-i-ş- a- – n-w-ı-. ------------------- Üşinşi ay – nawrız.
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Т-р-і-ш--а- - с-у--. Т------- а- – с----- Т-р-і-ш- а- – с-у-р- -------------------- Төртінші ай – сәуір. 0
T---in-i-ay –--äwi-. T------- a- – s----- T-r-i-ş- a- – s-w-r- -------------------- Törtinşi ay – säwir.
Piektais mēnesis ir maijs. Б--і-ші--й - м-мыр. Б------ а- – м----- Б-с-н-і а- – м-м-р- ------------------- Бесінші ай – мамыр. 0
Bes------- – -a---. B------ a- – m----- B-s-n-i a- – m-m-r- ------------------- Besinşi ay – mamır.
Sestais mēnesis ir jūnijs. Алтын----й-- ма---м. А------ а- – м------ А-т-н-ы а- – м-у-ы-. -------------------- Алтыншы ай – маусым. 0
A--ı-ş- a----m--s--. A------ a- – m------ A-t-n-ı a- – m-w-ı-. -------------------- Altınşı ay – mawsım.
Seši mēneši ir pusgads. А--- -й-– -----ар-ы-жыл. А--- а- – б-- ж---- ж--- А-т- а- – б-л ж-р-ы ж-л- ------------------------ Алты ай – бұл жарты жыл. 0
Altı ---–-bul -a--- ---. A--- a- – b-- j---- j--- A-t- a- – b-l j-r-ı j-l- ------------------------ Altı ay – bul jartı jıl.
Janvāris, februāris, marts, Қ-ңт-р,--қп-н,-н-у---, Қ------ а----- н------ Қ-ң-а-, а-п-н- н-у-ы-, ---------------------- Қаңтар, ақпан, наурыз, 0
Qa-t--,-a---n,------z, Q------ a----- n------ Q-ñ-a-, a-p-n- n-w-ı-, ---------------------- Qañtar, aqpan, nawrız,
aprīlis, maijs un jūnijs. сәуі---мамыр ---е --у-ы-. с----- м---- ж--- м------ с-у-р- м-м-р ж-н- м-у-ы-. ------------------------- сәуір, мамыр және маусым. 0
s-wir,--amır---n- -aw--m. s----- m---- j--- m------ s-w-r- m-m-r j-n- m-w-ı-. ------------------------- säwir, mamır jäne mawsım.
Septītais mēnesis ir jūlijs. Жет--ш-----– ---де. Ж------ а- – ш----- Ж-т-н-і а- – ш-л-е- ------------------- Жетінші ай – шілде. 0
Jet---i -----şi--e. J------ a- – ş----- J-t-n-i a- – ş-l-e- ------------------- Jetinşi ay – şilde.
Astotais mēnesis ir augusts. Сег-з------й-- -а--з. С-------- а- – т----- С-г-з-н-і а- – т-м-з- --------------------- Сегізінші ай – тамыз. 0
S--i---şi--y – -am--. S-------- a- – t----- S-g-z-n-i a- – t-m-z- --------------------- Segizinşi ay – tamız.
Devītais mēnesis ir septembris. То-ы-ын-- а- - -ы-күйе-. Т-------- а- – қ-------- Т-ғ-з-н-ы а- – қ-р-ү-е-. ------------------------ Тоғызыншы ай – қыркүйек. 0
Toğ-zı-şı -y - qırk--ek. T-------- a- – q-------- T-ğ-z-n-ı a- – q-r-ü-e-. ------------------------ Toğızınşı ay – qırküyek.
Desmitais mēnesis ir oktobris. О-ын-- ай – қаза-. О----- а- – қ----- О-ы-ш- а- – қ-з-н- ------------------ Оныншы ай – қазан. 0
Onı----a- –-q---n. O----- a- – q----- O-ı-ş- a- – q-z-n- ------------------ Onınşı ay – qazan.
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. О- б-рі-ші-а- ----р--а. О- б------ а- – қ------ О- б-р-н-і а- – қ-р-ш-. ----------------------- Он бірінші ай – қараша. 0
On-birin-i -y-– qa--şa. O- b------ a- – q------ O- b-r-n-i a- – q-r-ş-. ----------------------- On birinşi ay – qaraşa.
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Он-ек-нші -- –---------н. О- е----- а- – ж--------- О- е-і-ш- а- – ж-л-о-с-н- ------------------------- Он екінші ай – желтоқсан. 0
O--e----i a- --j-l-oq-an. O- e----- a- – j--------- O- e-i-ş- a- – j-l-o-s-n- ------------------------- On ekinşi ay – jeltoqsan.
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Он-е------- -ұ--б-р---л. О- е-- а- – б-- б-- ж--- О- е-і а- – б-л б-р ж-л- ------------------------ Он екі ай – бұл бір жыл. 0
O--e-i-a- –-bul --- j--. O- e-- a- – b-- b-- j--- O- e-i a- – b-l b-r j-l- ------------------------ On eki ay – bul bir jıl.
Jūlijs, augusts, septembris, Шіл-е,-тамыз, ---к---к, Ш----- т----- қ-------- Ш-л-е- т-м-з- қ-р-ү-е-, ----------------------- Шілде, тамыз, қыркүйек, 0
Ş--d----a--z, q--k-ye-, Ş----- t----- q-------- Ş-l-e- t-m-z- q-r-ü-e-, ----------------------- Şilde, tamız, qırküyek,
oktobris, novembris un decembris. қа--н- қ----а- жел-оқса-. қ----- қ------ ж--------- қ-з-н- қ-р-ш-, ж-л-о-с-н- ------------------------- қазан, қараша, желтоқсан. 0
qa-a-, q---------lto----. q----- q------ j--------- q-z-n- q-r-ş-, j-l-o-s-n- ------------------------- qazan, qaraşa, jeltoqsan.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…