Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   sq Numra rreshtorё

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [gjashtёdhjetёenjё]

Numra rreshtorё

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. M-aj--i --r- -s--ё j-na-i. M---- i p--- ё---- j------ M-a-i i p-r- ё-h-ё j-n-r-. -------------------------- Muaji i parё ёshtё janari. 0
Otrais mēnesis ir februāris. Mua---i dy----sht- --ku---. M---- i d--- ё---- s------- M-a-i i d-t- ё-h-ё s-k-r-i- --------------------------- Muaji i dytё ёshtё shkurti. 0
Trešais mēnesis ir marts. Mu-j--i----t---s------rs-. M---- i t---- ё---- m----- M-a-i i t-e-ё ё-h-ё m-r-i- -------------------------- Muaji i tretё ёshtё marsi. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. M-aj- --kat-r- ё--tё prilli. M---- i k----- ё---- p------ M-a-i i k-t-r- ё-h-ё p-i-l-. ---------------------------- Muaji i katёrt ёshtё prilli. 0
Piektais mēnesis ir maijs. M-aji-i-------ёshtё m-i. M---- i p---- ё---- m--- M-a-i i p-s-ё ё-h-ё m-i- ------------------------ Muaji i pestё ёshtё mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Mu-ji-- g-a--tё--s-t- q-rsh--i. M---- i g------ ё---- q-------- M-a-i i g-a-h-ё ё-h-ё q-r-h-r-. ------------------------------- Muaji i gjashtё ёshtё qershori. 0
Seši mēneši ir pusgads. Gja---- -uaj -a-- ----gjy-mё vi--. G------ m--- j--- n-- g----- v---- G-a-h-ё m-a- j-n- n-ё g-y-m- v-t-. ---------------------------------- Gjashtё muaj janё njё gjysmё viti. 0
Janvāris, februāris, marts, ja-ar,-shk--t,--ars, j----- s------ m---- j-n-r- s-k-r-, m-r-, -------------------- janar, shkurt, mars, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. pr-l---m-j ------r--o-. p----- m-- d-- q------- p-i-l- m-j d-e q-r-h-r- ----------------------- prill, maj dhe qershor. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. M--j--- s--a-ё ё-htё korr---. M---- i s----- ё---- k------- M-a-i i s-t-t- ё-h-ё k-r-i-u- ----------------------------- Muaji i shtatё ёshtё korriku. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Mua---- -et- --ht--gu-hti. M---- i t--- ё---- g------ M-a-i i t-t- ё-h-ё g-s-t-. -------------------------- Muaji i tetё ёshtё gushti. 0
Devītais mēnesis ir septembris. M-aji-- nёnt--ёsh-ё ---a-ori. M---- i n---- ё---- s-------- M-a-i i n-n-ё ё-h-ё s-t-t-r-. ----------------------------- Muaji i nёntё ёshtё shtatori. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. M--ji-- d-jetё-ёsht- t--or-. M---- i d----- ё---- t------ M-a-i i d-j-t- ё-h-ё t-t-r-. ---------------------------- Muaji i dhjetё ёshtё tetori. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Muaji---n-ё-b---j----ёsh-ё nёnt--i. M---- i n----------- ё---- n------- M-a-i i n-ё-b-d-j-t- ё-h-ё n-n-o-i- ----------------------------------- Muaji i njёmbёdhjetё ёshtё nёntori. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. M-aj- - ---bё--j--- -s--- ----t-r-. M---- i d---------- ё---- d-------- M-a-i i d-m-ё-h-e-ё ё-h-ё d-j-t-r-. ----------------------------------- Muaji i dymbёdhjetё ёshtё dhjetori. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Dym---h--tё -u-j ---- -jё --t. D---------- m--- j--- n-- v--- D-m-ё-h-e-ё m-a- j-n- n-ё v-t- ------------------------------ Dymbёdhjetё muaj janё njё vit. 0
Jūlijs, augusts, septembris, korr-k,-gusht- s---t--, k------ g----- s------- k-r-i-, g-s-t- s-t-t-r- ----------------------- korrik, gusht, shtator, 0
oktobris, novembris un decembris. te-or,---ntor-d-e d----o-. t----- n----- d-- d------- t-t-r- n-n-o- d-e d-j-t-r- -------------------------- tetor, nёntor dhe dhjetor. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…