Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   pl Liczebniki porządkowe

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sześćdziesiąt jeden]

Liczebniki porządkowe

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Pi-rwszy ------c ---s-y---ń. P------- m------ t- s------- P-e-w-z- m-e-i-c t- s-y-z-ń- ---------------------------- Pierwszy miesiąc to styczeń. 0
Otrais mēnesis ir februāris. Dru-i-mies-ąc -o lu-y. D---- m------ t- l---- D-u-i m-e-i-c t- l-t-. ---------------------- Drugi miesiąc to luty. 0
Trešais mēnesis ir marts. Tr-eci m-es--c -- ma--ec. T----- m------ t- m------ T-z-c- m-e-i-c t- m-r-e-. ------------------------- Trzeci miesiąc to marzec. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Czw--t- -i-s--c-t--k--e-ień. C------ m------ t- k-------- C-w-r-y m-e-i-c t- k-i-c-e-. ---------------------------- Czwarty miesiąc to kwiecień. 0
Piektais mēnesis ir maijs. P-ąt- -ies-ą- to ---. P---- m------ t- m--- P-ą-y m-e-i-c t- m-j- --------------------- Piąty miesiąc to maj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Sz-s---mi-s----t-------i--. S----- m------ t- c-------- S-ó-t- m-e-i-c t- c-e-w-e-. --------------------------- Szósty miesiąc to czerwiec. 0
Seši mēneši ir pusgads. Sz-ś- --es-ęc------ó---ok-. S---- m------- t- p-- r---- S-e-ć m-e-i-c- t- p-ł r-k-. --------------------------- Sześć miesięcy to pół roku. 0
Janvāris, februāris, marts, S-ycz-ń,--------ar--c, S------- l---- m------ S-y-z-ń- l-t-, m-r-e-, ---------------------- Styczeń, luty, marzec, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. kw-e-i----aj i c--r-iec. k------- m-- i c-------- k-i-c-e- m-j i c-e-w-e-. ------------------------ kwiecień maj i czerwiec. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. S--d-- -i-si-c to-lip--c. S----- m------ t- l------ S-ó-m- m-e-i-c t- l-p-e-. ------------------------- Siódmy miesiąc to lipiec. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Ós-y-----i-c-to--ierpi-ń. Ó--- m------ t- s-------- Ó-m- m-e-i-c t- s-e-p-e-. ------------------------- Ósmy miesiąc to sierpień. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Dz--w---y m---ią- -o -rz-si--. D-------- m------ t- w-------- D-i-w-ą-y m-e-i-c t- w-z-s-e-. ------------------------------ Dziewiąty miesiąc to wrzesień. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D--esi-ty-mi-si-- ---p----i-r--k. D-------- m------ t- p----------- D-i-s-ą-y m-e-i-c t- p-ź-z-e-n-k- --------------------------------- Dziesiąty miesiąc to październik. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Je---as-y --esiąc--o-li------. J-------- m------ t- l-------- J-d-n-s-y m-e-i-c t- l-s-o-a-. ------------------------------ Jedenasty miesiąc to listopad. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. D-una-t----e---c to---udz---. D------- m------ t- g-------- D-u-a-t- m-e-i-c t- g-u-z-e-. ----------------------------- Dwunasty miesiąc to grudzień. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. D--naści----e-i--y-t- ro-. D-------- m------- t- r--- D-a-a-c-e m-e-i-c- t- r-k- -------------------------- Dwanaście miesięcy to rok. 0
Jūlijs, augusts, septembris, L-p--c- --er-ie---w--e---ń, L------ s-------- w-------- L-p-e-, s-e-p-e-, w-z-s-e-, --------------------------- Lipiec, sierpień, wrzesień, 0
oktobris, novembris un decembris. pa-d-ie-n-k,--i-t---- --gr--zi--. p----------- l------- i g-------- p-ź-z-e-n-k- l-s-o-a- i g-u-z-e-. --------------------------------- październik, listopad i grudzień. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…