Sarunvārdnīca

lv liels – mazs   »   hy big – small

68 [sešdesmit astoņi]

liels – mazs

liels – mazs

68 [վաթսունութ]

68 [vat’sunut’]

big – small

[mets - p’vok’r]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
liels un mazs մեծ-և փո-ր մ-- և փ--- մ-ծ և փ-ք- ---------- մեծ և փոքր 0
me-- ye------k-r m--- y-- p------ m-t- y-v p-v-k-r ---------------- mets yev p’vok’r
Zilonis ir liels. Փիղ--մե- է: Փ--- մ-- է- Փ-ղ- մ-ծ է- ----------- Փիղը մեծ է: 0
P’ig------s e P----- m--- e P-i-h- m-t- e ------------- P’ighy mets e
Pele ir maza. Մ--կ- --ք--է: Մ---- փ--- է- Մ-ւ-ը փ-ք- է- ------------- Մուկը փոքր է: 0
M-k--p--ok-r-e M--- p------ e M-k- p-v-k-r e -------------- Muky p’vok’r e
tumšs un gaišs մո-- ----ւ--վ-ր մ--- և լ------- մ-ւ- և լ-ւ-ա-ո- --------------- մութ և լուսավոր 0
m--’------u--v-r m--- y-- l------ m-t- y-v l-s-v-r ---------------- mut’ yev lusavor
Nakts ir tumša. Գ-շե-ը մութ--: Գ----- մ--- է- Գ-շ-ր- մ-ւ- է- -------------- Գիշերը մութ է: 0
G--hery---t--e G------ m--- e G-s-e-y m-t- e -------------- Gishery mut’ e
Diena ir gaiša. Օ-ը--ա-ծ-ռ -: Օ-- պ----- է- Օ-ը պ-յ-ա- է- ------------- Օրը պայծառ է: 0
O-y -a-t---- e O-- p------- e O-y p-y-s-r- e -------------- Ory paytsarr e
vecs un jauns ծ---և երի----րդ ծ-- և ե-------- ծ-ր և ե-ի-ա-ա-դ --------------- ծեր և երիտասարդ 0
t-e- --v-y------ard t--- y-- y--------- t-e- y-v y-r-t-s-r- ------------------- tser yev yeritasard
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs. Մ-- --պիկը-շա----ր -: Մ-- պ----- շ-- ծ-- է- Մ-ր պ-պ-կ- շ-տ ծ-ր է- --------------------- Մեր պապիկը շատ ծեր է: 0
M-r--a-i-- s--t-t-e- e M-- p----- s--- t--- e M-r p-p-k- s-a- t-e- e ---------------------- Mer papiky shat tser e
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns. Յ-թան-ս-ւն----ի-ա-ա---ա--ր-տ-ս-ր----: Յ--------- տ--- ա--- ն- ե-------- է-- Յ-թ-ն-ս-ւ- տ-ր- ա-ա- ն- ե-ի-ա-ա-դ է-: ------------------------------------- Յոթանասուն տարի առաջ նա երիտասարդ էր: 0
Yo----as----ar-----aj--a --r---sa---er Y--------- t--- a---- n- y--------- e- Y-t-a-a-u- t-r- a-r-j n- y-r-t-s-r- e- -------------------------------------- Yot’anasun tari arraj na yeritasard er
skaists un neglīts գ-ղեց-կ-և---եղ գ------ և տ--- գ-ղ-ց-կ և տ-ե- -------------- գեղեցիկ և տգեղ 0
geg-e-s’-k --v--gegh g--------- y-- t---- g-g-e-s-i- y-v t-e-h -------------------- geghets’ik yev tgegh
Taurenis ir skaists. Թիթ-ռ- --ղ--ի- է: Թ----- գ------ է- Թ-թ-ռ- գ-ղ-ց-կ է- ----------------- Թիթեռը գեղեցիկ է: 0
T’-----r-- --ghe--’---e T--------- g--------- e T-i-’-e-r- g-g-e-s-i- e ----------------------- T’it’yerry geghets’ik e
Zirneklis ir neglīts. Ս--դ--տգե---: Ս---- տ--- է- Ս-ր-ը տ-ե- է- ------------- Սարդը տգեղ է: 0
Sa----tge---e S---- t---- e S-r-y t-e-h e ------------- Sardy tgegh e
resns un tievs գ-ր---նի-ար գ-- և ն---- գ-ր և ն-հ-ր ----------- գեր և նիհար 0
ger-yev n-h-r g-- y-- n---- g-r y-v n-h-r ------------- ger yev nihar
100 kilogramus smaga sieviete ir resna. Կին---արյ-ւ---իլոգր---- --ր -: Կ--- հ------ կ--------- գ-- է- Կ-ն- հ-ր-ո-ր կ-լ-գ-ա-ո- գ-ր է- ------------------------------ Կինը հարյուր կիլոգրամով գեր է: 0
K-n--hary-r -i-----m-- ger e K--- h----- k--------- g-- e K-n- h-r-u- k-l-g-a-o- g-r e ---------------------------- Kiny haryur kilogramov ger e
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs. Տղ---րդը-հ-ս--ն ---ոգ-ամո- -------: Տ------- հ----- կ--------- ն---- է- Տ-ա-ա-դ- հ-ս-ւ- կ-լ-գ-ա-ո- ն-հ-ր է- ----------------------------------- Տղամարդը հիսուն կիլոգրամով նիհար է: 0
T-h----d- h-s-- ----g-am-v-nih-r-e T-------- h---- k--------- n---- e T-h-m-r-y h-s-n k-l-g-a-o- n-h-r e ---------------------------------- Tghamardy hisun kilogramov nihar e
dārgs un lēts թ----- էժ-ն թ--- և է--- թ-ն- և է-ա- ----------- թանկ և էժան 0
t’a-- --v-ez-an t---- y-- e---- t-a-k y-v e-h-n --------------- t’ank yev ezhan
Mašīna ir dārga. Մեք-նա---ան--է: Մ------ թ--- է- Մ-ք-ն-ն թ-ն- է- --------------- Մեքենան թանկ է: 0
Mek---n-n-----k-e M-------- t---- e M-k-y-n-n t-a-k e ----------------- Mek’yenan t’ank e
Avīze ir lēta. Թ---ը---ան--: Թ---- է--- է- Թ-ր-ը է-ա- է- ------------- Թերթը էժան է: 0
T--er-’y -z--n e T------- e---- e T-y-r-’- e-h-n e ---------------- T’yert’y ezhan e

Code-switching

Arvien vairāk cilvēki izaug divvalodīgi. Viņi var runāt vairāk kā vienā valodā. Daudzi no tiem pārslēdz valodas. Viņi izvēlas, kurā valodā runāt, atkarībā no situācijas. Piemēram, darbā viņi runā citā valodā nekā mājās. Tā darot, viņi pielāgo sevi apkārtējai videi. Bet ir iespēja pārslēgt valodu arī spontāni. Šo fenomenu dēvē pa code-switching . Code-switching nozīmē valodas pārslēgšanu sarunas laikā. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ runātājs pārslēdz valodu. Bieži vien runātājs neatrod piemēroto vārdu vienā valodā. Viņi var labāk izpausties citā valodā. Iespējas, ka runātājs jūtas vienā no valodām ērtāk. Viņi izmanto šo valodu privātām vai personīgām darīšanām. Kādreiz kāds vārds nepastāv valodā. Šādā gadījumā runātājam japārslēdz valoda. Vai viņi pārslēdz valodu, lai nebūtu saprasti. Šādā gadījumā code-switching darbojas kā slepenā valoda. Agrāk kritizēja valodu samaisīšanu. Tad uzskatīja, ka runātājs neprot runāt pareizi nevienā valodā. Šodien to uzlūko citādāk. Code-switching atpazīta kā īpaša lingvistiska kompetence. Tas varētu būt interesanti, novērot cilvēkus izmantojot code-switching. Bieži viņi nepārslēdz tikai valodu, kura tie runā. Citi saziņas elementi arī līdz ar to izmainas. Daudzi citā valodā runā ātrāk, skaļāk un uzsvērtāk. Vai pēkšņi viņi sāk izmantot vairāk žestus un mīmiku. Tādā veidā, code-switching vienmēr nedaudz arī culture-switching…