Sarunvārdnīca

lv liels – mazs   »   sr велико – мало

68 [sešdesmit astoņi]

liels – mazs

liels – mazs

68 [шездесет и осам]

68 [šezdeset i osam]

велико – мало

[veliko – malo]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
liels un mazs ве-ико---ма-о в----- и м--- в-л-к- и м-л- ------------- велико и мало 0
ve-ik--- malo v----- i m--- v-l-k- i m-l- ------------- veliko i malo
Zilonis ir liels. Сл---ј- -ел--. С--- ј- в----- С-о- ј- в-л-к- -------------- Слон је велик. 0
Sl-n -- ve--k. S--- j- v----- S-o- j- v-l-k- -------------- Slon je velik.
Pele ir maza. Миш--е ---ен. М-- ј- м----- М-ш ј- м-л-н- ------------- Миш је мален. 0
M-š--e --le-. M-- j- m----- M-š j- m-l-n- ------------- Miš je malen.
tumšs un gaišs тамн- и-с---ло т---- и с----- т-м-о и с-е-л- -------------- тамно и светло 0
tam-o-- s----o t---- i s----- t-m-o i s-e-l- -------------- tamno i svetlo
Nakts ir tumša. Ноћ--е-т--на. Н-- ј- т----- Н-ћ ј- т-м-а- ------------- Ноћ је тамна. 0
N-ć -e --mn-. N--- j- t----- N-c- j- t-m-a- -------------- Noć je tamna.
Diena ir gaiša. Д-н ј-----т--. Д-- ј- с------ Д-н ј- с-е-а-. -------------- Дан је светао. 0
D----- svetao. D-- j- s------ D-n j- s-e-a-. -------------- Dan je svetao.
vecs un jauns с--р--и мл-до. с---- и м----- с-а-о и м-а-о- -------------- старо и младо. 0
st-ro - ml---. s---- i m----- s-a-o i m-a-o- -------------- staro i mlado.
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs. Н-- дед- ---јако---а-. Н-- д--- ј- ј--- с---- Н-ш д-д- ј- ј-к- с-а-. ---------------------- Наш деда је јако стар. 0
Naš --d-----jako-s--r. N-- d--- j- j--- s---- N-š d-d- j- j-k- s-a-. ---------------------- Naš deda je jako star.
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns. П-е-7--го-ин----о ј- још----д. П-- 7- г----- б-- ј- ј-- м---- П-е 7- г-д-н- б-о ј- ј-ш м-а-. ------------------------------ Пре 70 година био је још млад. 0
P----0 g-d----b-o-je jo--mlad. P-- 7- g----- b-- j- j-- m---- P-e 7- g-d-n- b-o j- j-š m-a-. ------------------------------ Pre 70 godina bio je još mlad.
skaists un neglīts ле-о---ружно л--- и р---- л-п- и р-ж-о ------------ лепо и ружно 0
lep- - -u-no l--- i r---- l-p- i r-ž-o ------------ lepo i ružno
Taurenis ir skaists. Леп-ир је л--. Л----- ј- л--- Л-п-и- ј- л-п- -------------- Лептир је леп. 0
Le---- -- l--. L----- j- l--- L-p-i- j- l-p- -------------- Leptir je lep.
Zirneklis ir neglīts. Па-к -е-р---н. П--- ј- р----- П-у- ј- р-ж-н- -------------- Паук је ружан. 0
Pa---j- ru-a-. P--- j- r----- P-u- j- r-ž-n- -------------- Pauk je ružan.
resns un tievs деб-ло и --ша-о д----- и м----- д-б-л- и м-ш-в- --------------- дебело и мршаво 0
de-e---i---š-vo d----- i m----- d-b-l- i m-š-v- --------------- debelo i mršavo
100 kilogramus smaga sieviete ir resna. Жена -д -00--и-- је д-б-л-. Ж--- о- 1-- к--- ј- д------ Ж-н- о- 1-0 к-л- ј- д-б-л-. --------------------------- Жена од 100 кила је дебела. 0
Žena -d-1-0-kil---- de-e--. Ž--- o- 1-- k--- j- d------ Ž-n- o- 1-0 k-l- j- d-b-l-. --------------------------- Žena od 100 kila je debela.
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs. Му-кар---о---0 к--а ---мрш-в. М------- о- 5- к--- ј- м----- М-ш-а-а- о- 5- к-л- ј- м-ш-в- ----------------------------- Мушкарац од 50 кила је мршав. 0
Muš---ac o- 50 ki-- j- mrš--. M------- o- 5- k--- j- m----- M-š-a-a- o- 5- k-l- j- m-š-v- ----------------------------- Muškarac od 50 kila je mršav.
dārgs un lēts ск--о --ј-фти-о с---- и ј------ с-у-о и ј-ф-и-о --------------- скупо и јефтино 0
sku---i-jef--no s---- i j------ s-u-o i j-f-i-o --------------- skupo i jeftino
Mašīna ir dārga. А--о-ј--ск---. А--- ј- с----- А-т- ј- с-у-о- -------------- Ауто је скупо. 0
Au-- -e -k---. A--- j- s----- A-t- j- s-u-o- -------------- Auto je skupo.
Avīze ir lēta. Н-вине-су-ј-----е. Н----- с- ј------- Н-в-н- с- ј-ф-и-е- ------------------ Новине су јефтине. 0
No---e su-je-tin-. N----- s- j------- N-v-n- s- j-f-i-e- ------------------ Novine su jeftine.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Code-switching

Arvien vairāk cilvēki izaug divvalodīgi. Viņi var runāt vairāk kā vienā valodā. Daudzi no tiem pārslēdz valodas. Viņi izvēlas, kurā valodā runāt, atkarībā no situācijas. Piemēram, darbā viņi runā citā valodā nekā mājās. Tā darot, viņi pielāgo sevi apkārtējai videi. Bet ir iespēja pārslēgt valodu arī spontāni. Šo fenomenu dēvē pa code-switching . Code-switching nozīmē valodas pārslēgšanu sarunas laikā. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ runātājs pārslēdz valodu. Bieži vien runātājs neatrod piemēroto vārdu vienā valodā. Viņi var labāk izpausties citā valodā. Iespējas, ka runātājs jūtas vienā no valodām ērtāk. Viņi izmanto šo valodu privātām vai personīgām darīšanām. Kādreiz kāds vārds nepastāv valodā. Šādā gadījumā runātājam japārslēdz valoda. Vai viņi pārslēdz valodu, lai nebūtu saprasti. Šādā gadījumā code-switching darbojas kā slepenā valoda. Agrāk kritizēja valodu samaisīšanu. Tad uzskatīja, ka runātājs neprot runāt pareizi nevienā valodā. Šodien to uzlūko citādāk. Code-switching atpazīta kā īpaša lingvistiska kompetence. Tas varētu būt interesanti, novērot cilvēkus izmantojot code-switching. Bieži viņi nepārslēdz tikai valodu, kura tie runā. Citi saziņas elementi arī līdz ar to izmainas. Daudzi citā valodā runā ātrāk, skaļāk un uzsvērtāk. Vai pēkšņi viņi sāk izmantot vairāk žestus un mīmiku. Tādā veidā, code-switching vienmēr nedaudz arī culture-switching…