Sarunvārdnīca

lv liels – mazs   »   be вялікі – маленькі

68 [sešdesmit astoņi]

liels – mazs

liels – mazs

68 [шэсцьдзесят восем]

68 [shests’dzesyat vosem]

вялікі – маленькі

[vyalіkі – malen’kі]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
liels un mazs вя---- і м------і вялікі і маленькі 0
v------ і m----’k- vy----- і m------і vyalіkі і malen’kі v-a-і-і і m-l-n’k- ---------------’--
Zilonis ir liels. Сл-- в-----. Слон вялікі. 0
S--- v------. Sl-- v------. Slon vyalіkі. S-o- v-a-і-і. ------------.
Pele ir maza. Мы- м--------. Мыш маленькая. 0
M--- m----’k---. My-- m---------. Mysh malen’kaya. M-s- m-l-n’k-y-. ----------’----.
tumšs un gaišs цё--- і с----ы цёмны і светлы 0
t----- і s----- ts---- і s----y tsemny і svetly t-e-n- і s-e-l- ---------------
Nakts ir tumša. Но- ц-----. Ноч цёмная. 0
N--- t-------. No-- t-------. Noch tsemnaya. N-c- t-e-n-y-. -------------.
Diena ir gaiša. Дз--- с-----. Дзень светлы. 0
D---’ s-----. Dz--- s-----. Dzen’ svetly. D-e-’ s-e-l-. ----’-------.
vecs un jauns ст--- і м----ы стары і малады 0
s---- і m----- st--- і m----y stary і malady s-a-y і m-l-d- --------------
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs. На- д------ в----- с----. Наш дзядуля вельмі стары. 0
N--- d-------- v--’m- s----. Na-- d-------- v----- s----. Nash dzyadulya vel’mі stary. N-s- d-y-d-l-a v-l’m- s-a-y. ------------------’--------.
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns. 70 г---- н---- ё- б-- я--- м-----. 70 гадоў назад ён быў яшчэ малады. 0
70 g---- n---- y-- b-- y------ m-----. 70 g---- n---- y-- b-- y------ m-----. 70 gadou nazad yon byu yashche malady. 70 g-d-u n-z-d y-n b-u y-s-c-e m-l-d-. 70-----------------------------------.
skaists un neglīts пр----- і б----і прыгожы і брыдкі 0
p------- і b----- pr------ і b----і prygozhy і brydkі p-y-o-h- і b-y-k- -----------------
Taurenis ir skaists. Ма----- п------. Матылёк прыгожы. 0
M------ p-------. Ma----- p-------. Matylek prygozhy. M-t-l-k p-y-o-h-. ----------------.
Zirneklis ir neglīts. Па--- б-----. Павук брыдкі. 0
P---- b-----. Pa--- b-----. Pavuk brydkі. P-v-k b-y-k-. ------------.
resns un tievs то---- і х--ы тоўсты і худы 0
t----- і k---- to---- і k---y tousty і khudy t-u-t- і k-u-y --------------
100 kilogramus smaga sieviete ir resna. Жа----- в---- 100 к- т------. Жанчына вагою 100 кг тоўстая. 0
Z-------- v----- 100 k- t-------. Zh------- v----- 100 k- t-------. Zhanchyna vagoyu 100 kg toustaya. Z-a-c-y-a v-g-y- 100 k- t-u-t-y-. -----------------100------------.
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs. Му----- в---- 50 к- х---. Мужчына вагою 50 кг худы. 0
M-------- v----- 50 k- k----. Mu------- v----- 50 k- k----. Muzhchyna vagoyu 50 kg khudy. M-z-c-y-a v-g-y- 50 k- k-u-y. -----------------50---------.
dārgs un lēts да---- і т---ы дарагі і танны 0
d----- і t---- da---- і t---y daragі і tanny d-r-g- і t-n-y --------------
Mašīna ir dārga. Аў-------- д-----. Аўтамабіль дарагі. 0
A--------’ d-----. Au-------- d-----. Autamabіl’ daragі. A-t-m-b-l’ d-r-g-. ---------’-------.
Avīze ir lēta. Га---- т-----. Газета танная. 0
G----- t------. Ga---- t------. Gazeta tannaya. G-z-t- t-n-a-a. --------------.

Code-switching

Arvien vairāk cilvēki izaug divvalodīgi. Viņi var runāt vairāk kā vienā valodā. Daudzi no tiem pārslēdz valodas. Viņi izvēlas, kurā valodā runāt, atkarībā no situācijas. Piemēram, darbā viņi runā citā valodā nekā mājās. Tā darot, viņi pielāgo sevi apkārtējai videi. Bet ir iespēja pārslēgt valodu arī spontāni. Šo fenomenu dēvē pa code-switching . Code-switching nozīmē valodas pārslēgšanu sarunas laikā. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ runātājs pārslēdz valodu. Bieži vien runātājs neatrod piemēroto vārdu vienā valodā. Viņi var labāk izpausties citā valodā. Iespējas, ka runātājs jūtas vienā no valodām ērtāk. Viņi izmanto šo valodu privātām vai personīgām darīšanām. Kādreiz kāds vārds nepastāv valodā. Šādā gadījumā runātājam japārslēdz valoda. Vai viņi pārslēdz valodu, lai nebūtu saprasti. Šādā gadījumā code-switching darbojas kā slepenā valoda. Agrāk kritizēja valodu samaisīšanu. Tad uzskatīja, ka runātājs neprot runāt pareizi nevienā valodā. Šodien to uzlūko citādāk. Code-switching atpazīta kā īpaša lingvistiska kompetence. Tas varētu būt interesanti, novērot cilvēkus izmantojot code-switching. Bieži viņi nepārslēdz tikai valodu, kura tie runā. Citi saziņas elementi arī līdz ar to izmainas. Daudzi citā valodā runā ātrāk, skaļāk un uzsvērtāk. Vai pēkšņi viņi sāk izmantot vairāk žestus un mīmiku. Tādā veidā, code-switching vienmēr nedaudz arī culture-switching…