Sarunvārdnīca

lv Ģimene   »   zh 家庭

2 [divi]

Ģimene

Ģimene

2[二]

2 [Èr]

家庭

[jiātíng]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
vectēvs 祖父--外祖父 祖- /--- 祖- /-祖- ------- 祖父 /外祖父 0
z---/-wàizǔfù z---- w------ z-f-/ w-i-ǔ-ù ------------- zǔfù/ wàizǔfù
vecmāmiņa 祖--/外-母 祖- /--- 祖- /-祖- ------- 祖母 /外祖母 0
zǔ-----ài-ǔmǔ z---- w------ z-m-/ w-i-ǔ-ǔ ------------- zǔmǔ/ wàizǔmǔ
viņš un viņa 他-- 她 他 和 她 他 和 她 ----- 他 和 她 0
tā--é--ā t- h- t- t- h- t- -------- tā hé tā
tēvs -亲 父- 父- -- 父亲 0
fù-īn f---- f-q-n ----- fùqīn
māte 母- 母- 母- -- 母亲 0
m---n m---- m-q-n ----- mǔqīn
viņš un viņa 他-和-她 他 和 她 他 和 她 ----- 他 和 她 0
t- h- tā t- h- t- t- h- t- -------- tā hé tā
dēls 儿- 儿- 儿- -- 儿子 0
ér-i é--- é-z- ---- érzi
meita -儿 女- 女- -- 女儿 0
nǚ'-r n---- n-'-r ----- nǚ'ér
viņš un viņa 他-- 她 他 和 她 他 和 她 ----- 他 和 她 0
t--h--tā t- h- t- t- h- t- -------- tā hé tā
brālis 哥--/-弟 哥- /-- 哥- /-弟 ------ 哥哥 /弟弟 0
g-g-/ dìdì g---- d--- g-g-/ d-d- ---------- gēgē/ dìdì
māsa 姐---妹妹 姐- /-- 姐- /-妹 ------ 姐姐 /妹妹 0
jiě-iě- m---ei j------ m----- j-ě-i-/ m-i-e- -------------- jiějiě/ mèimei
viņš un viņa 他 - 她 他 和 她 他 和 她 ----- 他 和 她 0
tā-hé-tā t- h- t- t- h- t- -------- tā hé tā
tēvocis 叔- /-父-/-舅 --父叔--/伯--/舅--/姑父 叔- /-- /-- /---- /-- /-- /-- 叔- /-父 /-舅 /-父-叔 /-父 /-舅 /-父 ---------------------------- 叔叔 /伯父 /舅舅 /姑父叔叔 /伯父 /舅舅 /姑父 0
sh---u/ b---/------- g-------s--/-b-f---i--iu/ -ū-u s------ b----------- g--- s------ b----------- g--- s-ū-h-/ b-f-/-i-j-u- g-f- s-ū-h-/ b-f-/-i-j-u- g-f- --------------------------------------------------- shūshu/ bófù/jiùjiu/ gūfu shūshu/ bófù/jiùjiu/ gūfu
tante 阿- --- -舅妈---妈---妈 阿- /-- /-- /-- /-- 阿- /-婶 /-妈 /-妈 /-妈 ------------------ 阿姨 /婶婶 /舅妈 /姨妈 /姑妈 0
āy-- s--n-he-/ ------ yí--/ g-mā ā--- s-------- j----- y---- g--- ā-í- s-ě-s-e-/ j-ù-ā- y-m-/ g-m- -------------------------------- āyí/ shěnshen/ jiùmā/ yímā/ gūmā
viņš un viņa 他 - 她 他 和 她 他 和 她 ----- 他 和 她 0
tā----tā t- h- t- t- h- t- -------- tā hé tā
Mēs esam ģimene. 我- - 一--家庭 /我----一家人-。 我- 是 一- 家- /-- 是 一-- 。 我- 是 一- 家- /-们 是 一-人 。 ---------------------- 我们 是 一个 家庭 /我们 是 一家人 。 0
wǒ--- --ì ---è j-ā-ín-/-wǒm-n --- y-ji----n. w---- s-- y--- j------- w---- s-- y---- r--- w-m-n s-ì y-g- j-ā-í-g- w-m-n s-ì y-j-ā r-n- -------------------------------------------- wǒmen shì yīgè jiātíng/ wǒmen shì yījiā rén.
Ģimene nav maza. 这--个--小--家庭-。 这- 个 不-- 家- 。 这- 个 不-的 家- 。 ------------- 这是 个 不小的 家庭 。 0
Z-- --ì-è--ù-xiǎ- de j-ā--n-. Z-- s---- b- x--- d- j------- Z-è s-ì-è b- x-ǎ- d- j-ā-í-g- ----------------------------- Zhè shìgè bù xiǎo de jiātíng.
Ģimene ir liela. 这--一- 大----。 这- 一- 大 家- 。 这- 一- 大 家- 。 ------------ 这是 一个 大 家庭 。 0
Zh- -h- -īg- d- -i---n-. Z-- s-- y--- d- j------- Z-è s-ì y-g- d- j-ā-í-g- ------------------------ Zhè shì yīgè dà jiātíng.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai mēs visi runājam āfrikāniski?

Ne visi no mums ir bijuši Āfrikā. Tomēr iespējams, ka katra valoda tur jau ir bijusi! Vairāki zinātnieki tā vismaz uzskata. Pēc viņu domām, visu valodu izcelsme atrodama Āfrikā. No turienes tās izplatījās pa visu pasauli. Kopumā pastāv vairāk kā 6000 valodu. Un visticamāk tām esot kopīgas saknes Āfrikā. Pētnieki ir salīdzinājuši dažādu valodu fonēmas. Fonēmas ir skaņas, ko izmanto, lai veidotu vārdus. Ja tiek mainīta fonēma, visa vārda nozīme arī izmainas. To var ilustrēt izmantojot piemēru no angļu valodas. Angļu valodā dip un tip nozīmē divas dažādas lietas. Tātad, angļu valodā /d/ un /t/ ir divas dažādas fonēmas. Visiespaidīgākā fonētiskā dažādība sastopama āfrikāņu valodās. Jo tālāk no Āfrikas, jo dramatiskāk šī daudzveidība samazinās. Un tieši šeit pētnieki redz pierādījumu savai teorijai. Iedzīvotājiem izvēršoties, tie paliek arvien vienveidīgāki. To tālākajās robežās samazinās ģenētiskā daudzveidība. Tas ir tādēļ, ka samzinās arī ‘klejotāju’ skaits. Jo mazāk gēnu migrē, jo vienlīdzīgāki iedzīvotāji paliek. Ispējamās gēnu kombinācijas arī samazinās. Rezultātā migrējošie iedzīvotāji kļūst aizvien līdzīgāki viens otram. Zinātnieki to dēvē par dibinātāja efektu. Cilvēkiem aizejot no Āfrikas, tie sev paņēma līdzi valodas. Bet daži klejotāji atveda nedaudz fonēmas. Tā atsevišķas valodas palika arvien vienlīdzīgākas. Tas, ka Homo sapiens ir cēlies no Āfrikas, šķiet pierādīts. Mēs gaidām, lai redzētu, ka tā ir arī taisnība par valodu izcelsmi…