Sarunvārdnīca

lv Ceļā   »   be У дарозе

37 [trīsdesmit septiņi]

Ceļā

Ceļā

37 [трыццаць сем]

37 [trytstsats’ sem]

У дарозе

[U daroze]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Viņš brauc ar motociklu. Ё--е-зе-н--м--ацыкл-. Ён едзе на матацыкле. Ё- е-з- н- м-т-ц-к-е- --------------------- Ён едзе на матацыкле. 0
En y-dze-na-ma--t-yk--. En yedze na matatsykle. E- y-d-e n- m-t-t-y-l-. ----------------------- En yedze na matatsykle.
Viņš brauc ar divriteni. Ён-ед-е -- в-ласіпе---. Ён едзе на веласіпедзе. Ё- е-з- н- в-л-с-п-д-е- ----------------------- Ён едзе на веласіпедзе. 0
En y-dz- -a--e--s-p-dze. En yedze na velasіpedze. E- y-d-e n- v-l-s-p-d-e- ------------------------ En yedze na velasіpedze.
Viņš iet kājām. Ё--ід-е----а-о-. Ён ідзе пехатой. Ё- і-з- п-х-т-й- ---------------- Ён ідзе пехатой. 0
E---d-e--e-h-t-y. En іdze pekhatoy. E- і-z- p-k-a-o-. ----------------- En іdze pekhatoy.
Viņš brauc ar kuģi. Ён плы----а -ара--і. Ён плыве на караблі. Ё- п-ы-е н- к-р-б-і- -------------------- Ён плыве на караблі. 0
E- p--ve -- -ar-b--. En plyve na karablі. E- p-y-e n- k-r-b-і- -------------------- En plyve na karablі.
Viņš brauc ar laivu. Ён-плыв- -а лод--. Ён плыве на лодцы. Ё- п-ы-е н- л-д-ы- ------------------ Ён плыве на лодцы. 0
En --y-- n- -o--s-. En plyve na lodtsy. E- p-y-e n- l-d-s-. ------------------- En plyve na lodtsy.
Viņš peld. Ё---лыв-. Ён плыве. Ё- п-ы-е- --------- Ён плыве. 0
E- -l-v-. En plyve. E- p-y-e- --------- En plyve.
Vai šeit ir bīstami? Тут-н-б-сп--н-? Тут небяспечна? Т-т н-б-с-е-н-? --------------- Тут небяспечна? 0
T---n--y--pechna? Tut nebyaspechna? T-t n-b-a-p-c-n-? ----------------- Tut nebyaspechna?
Vai ir bīstami vienam pašam braukt ar autostopu? Ц- не-яспечна -х-ць аўт-стопам-ад-аму? Ці небяспечна ехаць аўтастопам аднаму? Ц- н-б-с-е-н- е-а-ь а-т-с-о-а- а-н-м-? -------------------------------------- Ці небяспечна ехаць аўтастопам аднаму? 0
Tsі--eb------h------ha--’ a--astopam -dnamu? Tsі nebyaspechna yekhats’ autastopam adnamu? T-і n-b-a-p-c-n- y-k-a-s- a-t-s-o-a- a-n-m-? -------------------------------------------- Tsі nebyaspechna yekhats’ autastopam adnamu?
Vai tas ir bīstami, naktī iet pastaigāties? Ці-не-------- г--яць ўн-ч-? Ці небяспечна гуляць ўначы? Ц- н-б-с-е-н- г-л-ц- ў-а-ы- --------------------------- Ці небяспечна гуляць ўначы? 0
Tsі n--y---ec--a------ts- -na-hy? Tsі nebyaspechna gulyats’ unachy? T-і n-b-a-p-c-n- g-l-a-s- u-a-h-? --------------------------------- Tsі nebyaspechna gulyats’ unachy?
Mēs esam apmaldījušies. М---а-х-л---- -у-ы. Мы заехалі не туды. М- з-е-а-і н- т-д-. ------------------- Мы заехалі не туды. 0
M---a-k-al- -e tu-y. My zaekhalі ne tudy. M- z-e-h-l- n- t-d-. -------------------- My zaekhalі ne tudy.
Mēs esam uz nepareizā ceļa. М--на-няправіль-ы- ш-я--. Мы на няправільным шляху. М- н- н-п-а-і-ь-ы- ш-я-у- ------------------------- Мы на няправільным шляху. 0
M--n--n--p---іl’--m----y----. My na nyapravіl’nym shlyakhu. M- n- n-a-r-v-l-n-m s-l-a-h-. ----------------------------- My na nyapravіl’nym shlyakhu.
Mums jāgriežas atpakaļ. Н-м--рэба-п-----ч---ь--а-ад. Нам трэба паварочваць назад. Н-м т-э-а п-в-р-ч-а-ь н-з-д- ---------------------------- Нам трэба паварочваць назад. 0
Nam-t-e------a-oc---t-’ na---. Nam treba pavarochvats’ nazad. N-m t-e-a p-v-r-c-v-t-’ n-z-d- ------------------------------ Nam treba pavarochvats’ nazad.
Kur šeit var novietot automašīnu? Дз- --т--о--а--рыпар-а---ц-? Дзе тут можна прыпаркавацца? Д-е т-т м-ж-а п-ы-а-к-в-ц-а- ---------------------------- Дзе тут можна прыпаркавацца? 0
D-e --- m-z-na-pryp-rk-v-tstsa? Dze tut mozhna pryparkavatstsa? D-e t-t m-z-n- p-y-a-k-v-t-t-a- ------------------------------- Dze tut mozhna pryparkavatstsa?
Vai šeit ir automašīnu stāvlaukums? Ц- ё-ць--у---т-я--а? Ці ёсць тут стаянка? Ц- ё-ц- т-т с-а-н-а- -------------------- Ці ёсць тут стаянка? 0
Tsі ---t---tu- -t-ya--a? Tsі yosts’ tut stayanka? T-і y-s-s- t-t s-a-a-k-? ------------------------ Tsі yosts’ tut stayanka?
Uz cik ilgu laiku šeit var novietot automašīnu? На ко--кі -а-- тут -ожн--п--п--к-----а? На колькі часу тут можна прыпаркавацца? Н- к-л-к- ч-с- т-т м-ж-а п-ы-а-к-в-ц-а- --------------------------------------- На колькі часу тут можна прыпаркавацца? 0
N--kol’-і c---u-tu- ---h-a p---ark---tst--? Na kol’kі chasu tut mozhna pryparkavatstsa? N- k-l-k- c-a-u t-t m-z-n- p-y-a-k-v-t-t-a- ------------------------------------------- Na kol’kі chasu tut mozhna pryparkavatstsa?
Vai Jūs slēpojat? Вы---тае-ес- н---ыж-х? Вы катаецеся на лыжах? В- к-т-е-е-я н- л-ж-х- ---------------------- Вы катаецеся на лыжах? 0
V--kat-et--s-a--a lyzh-kh? Vy kataetsesya na lyzhakh? V- k-t-e-s-s-a n- l-z-a-h- -------------------------- Vy kataetsesya na lyzhakh?
Vai Jūs brauksiet augšā ar slēpotāju pacēlāju? Вы ----це--а--рх--- п----м-ік- д-я-лы-н--а-? Вы едзеце наверх на пад’ёмніку для лыжнікаў? В- е-з-ц- н-в-р- н- п-д-ё-н-к- д-я л-ж-і-а-? -------------------------------------------- Вы едзеце наверх на пад’ёмніку для лыжнікаў? 0
Vy-y----tse-n---rkh-na--ad’em------ly--ly--n--a-? Vy yedzetse naverkh na pad’emnіku dlya lyzhnіkau? V- y-d-e-s- n-v-r-h n- p-d-e-n-k- d-y- l-z-n-k-u- ------------------------------------------------- Vy yedzetse naverkh na pad’emnіku dlya lyzhnіkau?
Vai te var nomāt slēpes? Ц- мо----тут -з--ь лы----апра---? Ці можна тут узяць лыжы напракат? Ц- м-ж-а т-т у-я-ь л-ж- н-п-а-а-? --------------------------------- Ці можна тут узяць лыжы напракат? 0
Ts--m--h-a -u- u-yat-’ ly-hy-n-prak-t? Tsі mozhna tut uzyats’ lyzhy naprakat? T-і m-z-n- t-t u-y-t-’ l-z-y n-p-a-a-? -------------------------------------- Tsі mozhna tut uzyats’ lyzhy naprakat?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runāšana pašam ar sevi

Kad kāds runā ar sevi, klausītājam tā šķiet dīvaina. Un tajā pašā laikā, visi regulāri runā ar sevi. Psihologi spriež, ka vairāk kā 95 procenti pieaugušo to dara. Bērni gandrīz vienmēr rotaļājoties runā. Tādēļ tas ir pilnīgi normāli sarunāties ar sevi. Tā ir tikai īpaša saziņas forma. Un ir vairākas priekšrocības kādreiz ar sevi parunājot. Tādēļ, ka mēs sakārtojam savas domas runājot. Kad mēs ar svi runājam, parādas mūšu iekšējā balss. Jūš to varētu nosaukt kā skaļu domāšanu. Jo īpaši izklaidīgi cilvēki bieži sarunājas ar sevi. Viņiem kāda smadzeņu daļa ir mazāk aktīva. Tādēļ viņi ir nav tik organizēti. Runājot pašiem ar sevi, viņi palīdz sev būt metodiskākiem. Sarunas ar sevi var palīdzēt mums izdarīt izvēli. Untas ir labs veids kā atbrīvoties no stresa. Sarunas ar sevi veicina koncentrēšanos un padara jūs produktīvākus. Jo, lai kaut ko sev pateiktu, aizņem vairāk laika, nekā tikai par to domājot. Runājot, mēs apazinamies vairāk, ko mēs domājam. Mēs atrisinam sarežģītus uzdevumus labāk, tajā pašā laikā ar sevi sarunājoties. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Mēs avaram arī sevi iedrošināt, sarunājoties ar sevi. Vairāki atlēti motivē sevi sarunās ar sevi. Diemžēl, mēs biežāk ar sevi sarunājamies negatīvās situācijās. Tādēļ mums vienmēr jācenšas būt pozitīviem. Un mums vienmēr jāatkārto, ko mes vēlamies. Ar sarunām mēs varam pozitīvi ietekmēt savas gaitas. Bet tas darbojas tikai tad, kad mēs esam realistiski!