Sarunvārdnīca

lv Ceļā   »   hy En route

37 [trīsdesmit septiņi]

Ceļā

Ceļā

37 [երեսունյոթ]

37 [yeresunyot’]

En route

[Chanaparh]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Viņš brauc ar motociklu. Նա մո-ոցիկլ --քշու-: Ն- մ------- է ք----- Ն- մ-տ-ց-կ- է ք-ո-մ- -------------------- Նա մոտոցիկլ է քշում: 0
N--moto---ikl---k-sh-m N- m--------- e k----- N- m-t-t-’-k- e k-s-u- ---------------------- Na motots’ikl e k’shum
Viņš brauc ar divriteni. Նա հ-ծա--- --քշո--: Ն- հ------ է ք----- Ն- հ-ծ-ն-վ է ք-ո-մ- ------------------- Նա հեծանիվ է քշում: 0
N- hets-n-- e ----um N- h------- e k----- N- h-t-a-i- e k-s-u- -------------------- Na hetsaniv e k’shum
Viņš iet kājām. Նա -տք-վ----նո--: Ն- ո---- է գ----- Ն- ո-ք-վ է գ-ո-մ- ----------------- Նա ոտքով է գնում: 0
N-------ov-e--n-m N- v------ e g--- N- v-t-’-v e g-u- ----------------- Na votk’ov e gnum
Viņš brauc ar kuģi. Ն-----ո--- գ-ո--: Ն- ն---- է գ----- Ն- ն-վ-վ է գ-ո-մ- ----------------- Նա նավով է գնում: 0
Na na-ov ---n-m N- n---- e g--- N- n-v-v e g-u- --------------- Na navov e gnum
Viņš brauc ar laivu. Նա -ա-ակ---է-գ--ւմ: Ն- ն------ է գ----- Ն- ն-վ-կ-վ է գ-ո-մ- ------------------- Նա նավակով է գնում: 0
Na-n-v---v e-gnum N- n------ e g--- N- n-v-k-v e g-u- ----------------- Na navakov e gnum
Viņš peld. Նա լողո---է: Ն- լ----- է- Ն- լ-ղ-ւ- է- ------------ Նա լողում է: 0
N- --g--- e N- l----- e N- l-g-u- e ----------- Na loghum e
Vai šeit ir bīstami? Վտ--գավ--- --ա--տ-ղ: Վ--------- է ա------ Վ-ա-գ-վ-՞- է ա-ս-ե-: -------------------- Վտանգավո՞ր է այստեղ: 0
Vt-n---o՞- - ayst--h V--------- e a------ V-a-g-v-՞- e a-s-e-h -------------------- Vtangavo՞r e aystegh
Vai ir bīstami vienam pašam braukt ar autostopu? Վտ-ն-ավ--- - ա--տ-- -եք--- -ա-գ------: Վ--------- է ա----- մ----- կ---------- Վ-ա-գ-վ-՞- է ա-ս-ե- մ-ք-ն- կ-ն-ն-ց-ե-: -------------------------------------- Վտանգավո՞ր է այստեղ մեքենա կանգնեցնել: 0
Vt-nga---- --ayste-h-----y------ng----’nel V--------- e a------ m------- k----------- V-a-g-v-՞- e a-s-e-h m-k-y-n- k-n-n-t-’-e- ------------------------------------------ Vtangavo՞r e aystegh mek’yena kangnets’nel
Vai tas ir bīstami, naktī iet pastaigāties? Վ---գ------- --ս-ե- ------վ --ո--ե-: Վ--------- է ա----- գ------ զ------- Վ-ա-գ-վ-՞- է ա-ս-ե- գ-շ-ր-վ զ-ո-ն-լ- ------------------------------------ Վտանգավո՞ր է այստեղ գիշերով զբոսնել: 0
V-a------r --a---egh ------ov--bo---l V--------- e a------ g------- z------ V-a-g-v-՞- e a-s-e-h g-s-e-o- z-o-n-l ------------------------------------- Vtangavo՞r e aystegh gisherov zbosnel
Mēs esam apmaldījušies. Մ-նք-ս-ալ են--եկ-լ: Մ--- ս--- ե-- ե---- Մ-ն- ս-ա- ե-ք ե-ե-: ------------------- Մենք սխալ ենք եկել: 0
Menk--s-h-l-ye-k’--ekel M---- s---- y---- y---- M-n-’ s-h-l y-n-’ y-k-l ----------------------- Menk’ skhal yenk’ yekel
Mēs esam uz nepareizā ceļa. Մ-նք----լ --նապ--հ- վրա --ք: Մ--- ս--- ճ-------- վ-- ե--- Մ-ն- ս-ա- ճ-ն-պ-ր-ի վ-ա ե-ք- ---------------------------- Մենք սխալ ճանապարհի վրա ենք: 0
Men---skh-- -hanapa--- vra--enk’ M---- s---- c--------- v-- y---- M-n-’ s-h-l c-a-a-a-h- v-a y-n-’ -------------------------------- Menk’ skhal chanaparhi vra yenk’
Mums jāgriežas atpakaļ. Մ-ն--պե-ք-է --տ ---ն-ն-: Մ--- պ--- է հ-- դ------- Մ-ն- պ-տ- է հ-տ դ-ռ-ա-ք- ------------------------ Մենք պետք է հետ դառնանք: 0
Menk- p--k’-- -et------a--’ M---- p---- e h-- d-------- M-n-’ p-t-’ e h-t d-r-n-n-’ --------------------------- Menk’ petk’ e het darrnank’
Kur šeit var novietot automašīnu? Որտ-՞ղ կ---- ե-- մ-ք--ա--այստե- -անգ--ցն--: Ո----- կ---- ե-- մ------ ա----- կ---------- Ո-տ-՞- կ-ր-ղ ե-ք մ-ք-ն-ն ա-ս-ե- կ-ն-ն-ց-ե-: ------------------------------------------- Որտե՞ղ կարող ենք մեքենան այստեղ կանգնեցնել: 0
V-rte--- kar--h -e-k--m-k’yen-n-a-st--- --n---t--n-l V------- k----- y---- m-------- a------ k----------- V-r-e-g- k-r-g- y-n-’ m-k-y-n-n a-s-e-h k-n-n-t-’-e- ---------------------------------------------------- Vorte՞gh karogh yenk’ mek’yenan aystegh kangnets’nel
Vai šeit ir automašīnu stāvlaukums? Ա-ս----մեք--ա-ի--այա-ատ-ղի--ա՞: Ա----- մ------- կ--------- կ--- Ա-ս-ե- մ-ք-ն-յ- կ-յ-ն-տ-ղ- կ-՞- ------------------------------- Այստեղ մեքենայի կայանատեղի կա՞: 0
A-s---- --k-ye--y- k---nat---i-k-՞ A------ m--------- k---------- k-- A-s-e-h m-k-y-n-y- k-y-n-t-g-i k-՞ ---------------------------------- Aystegh mek’yenayi kayanateghi ka՞
Uz cik ilgu laiku šeit var novietot automašīnu? Ի-չ--՞--ժամ-ն--ով կ-ր--- է--յ---ղ --ք-նան ------ցնել: Ի------ ժ-------- կ----- է ա----- մ------ կ---------- Ի-չ-ա-ն ժ-մ-ն-կ-վ կ-ր-լ- է ա-ս-ե- մ-ք-ն-ն կ-ն-ն-ց-ե-: ----------------------------------------------------- Ինչքա՞ն ժամանակով կարելի է այստեղ մեքենան կանգնեցնել: 0
I--h--’a՞n-z-a-a---ov-kare---e ay-te-- m-k-yen-- kan----s’n-l I--------- z--------- k----- e a------ m-------- k----------- I-c-’-’-՞- z-a-a-a-o- k-r-l- e a-s-e-h m-k-y-n-n k-n-n-t-’-e- ------------------------------------------------------------- Inch’k’a՞n zhamanakov kareli e aystegh mek’yenan kangnets’nel
Vai Jūs slēpojat? Դ--ու- --ո-՞մ-եք: Դ----- ք----- ե-- Դ-հ-ւ- ք-ո-՞- ե-: ----------------- Դահուկ քշու՞մ եք: 0
D---k k’-h--m --k’ D---- k------ y--- D-h-k k-s-u-m y-k- ------------------ Dahuk k’shu՞m yek’
Vai Jūs brauksiet augšā ar slēpotāju pacēlāju? Դ----կայի---ե-ել-կ-վ--՞ք--նո-մ-դե-ի-վ-ր-: Դ--------- վ-------- ե-- գ---- դ--- վ---- Դ-հ-ւ-ա-ի- վ-ր-լ-կ-վ ե-ք գ-ո-մ դ-պ- վ-ր-: ----------------------------------------- Դահուկային վերելակով ե՞ք գնում դեպի վերև: 0
D-----y-n v--e-ak-v ye------u-----i verev D-------- v-------- y---- g--- d--- v---- D-h-k-y-n v-r-l-k-v y-՞-’ g-u- d-p- v-r-v ----------------------------------------- Dahukayin verelakov ye՞k’ gnum depi verev
Vai te var nomāt slēpes? Կ--ե-ի--- այ---ղ դ-հ--կն-ր-վ-րձ--: Կ------ է ա----- դ-------- վ------ Կ-ր-լ-՞ է ա-ս-ե- դ-հ-ւ-ն-ր վ-ր-ե-: ---------------------------------- Կարելի՞ է այստեղ դահուկներ վարձել: 0
K-rel-՞-- a-s-egh d---k-er ---dz-l K------ e a------ d------- v------ K-r-l-՞ e a-s-e-h d-h-k-e- v-r-z-l ---------------------------------- Kareli՞ e aystegh dahukner vardzel

Runāšana pašam ar sevi

Kad kāds runā ar sevi, klausītājam tā šķiet dīvaina. Un tajā pašā laikā, visi regulāri runā ar sevi. Psihologi spriež, ka vairāk kā 95 procenti pieaugušo to dara. Bērni gandrīz vienmēr rotaļājoties runā. Tādēļ tas ir pilnīgi normāli sarunāties ar sevi. Tā ir tikai īpaša saziņas forma. Un ir vairākas priekšrocības kādreiz ar sevi parunājot. Tādēļ, ka mēs sakārtojam savas domas runājot. Kad mēs ar svi runājam, parādas mūšu iekšējā balss. Jūš to varētu nosaukt kā skaļu domāšanu. Jo īpaši izklaidīgi cilvēki bieži sarunājas ar sevi. Viņiem kāda smadzeņu daļa ir mazāk aktīva. Tādēļ viņi ir nav tik organizēti. Runājot pašiem ar sevi, viņi palīdz sev būt metodiskākiem. Sarunas ar sevi var palīdzēt mums izdarīt izvēli. Untas ir labs veids kā atbrīvoties no stresa. Sarunas ar sevi veicina koncentrēšanos un padara jūs produktīvākus. Jo, lai kaut ko sev pateiktu, aizņem vairāk laika, nekā tikai par to domājot. Runājot, mēs apazinamies vairāk, ko mēs domājam. Mēs atrisinam sarežģītus uzdevumus labāk, tajā pašā laikā ar sevi sarunājoties. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Mēs avaram arī sevi iedrošināt, sarunājoties ar sevi. Vairāki atlēti motivē sevi sarunās ar sevi. Diemžēl, mēs biežāk ar sevi sarunājamies negatīvās situācijās. Tādēļ mums vienmēr jācenšas būt pozitīviem. Un mums vienmēr jāatkārto, ko mes vēlamies. Ar sarunām mēs varam pozitīvi ietekmēt savas gaitas. Bet tas darbojas tikai tad, kad mēs esam realistiski!