Sarunvārdnīca

lv Ceļā   »   sl Na poti

37 [trīsdesmit septiņi]

Ceļā

Ceļā

37 [sedemintrideset]

Na poti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Viņš brauc ar motociklu. On--e --l-e-z-mot---i- ---esom -z--o--rj--). O- s- p---- z m------- k------ (- m--------- O- s- p-l-e z m-t-r-i- k-l-s-m (- m-t-r-e-)- -------------------------------------------- On se pelje z motornim kolesom (z motorjem). 0
Viņš brauc ar divriteni. On -- ---je - k--eso-. O- s- p---- s k------- O- s- p-l-e s k-l-s-m- ---------------------- On se pelje s kolesom. 0
Viņš iet kājām. On--re p-š. O- g-- p--- O- g-e p-š- ----------- On gre peš. 0
Viņš brauc ar kuģi. O- s- p-lj- ---a--o. O- s- p---- z l----- O- s- p-l-e z l-d-o- -------------------- On se pelje z ladjo. 0
Viņš brauc ar laivu. On -- pel-e-s-č--no-. O- s- p---- s č------ O- s- p-l-e s č-l-o-. --------------------- On se pelje s čolnom. 0
Viņš peld. O--pl-va. O- p----- O- p-a-a- --------- On plava. 0
Vai šeit ir bīstami? Al---- ---aj--e--r--? A-- j- t---- n------- A-i j- t-k-j n-v-r-o- --------------------- Ali je tukaj nevarno? 0
Vai ir bīstami vienam pašam braukt ar autostopu? Al---e-t--a--n-v----- če-sa- potuj-š-- -v---t-pom? A-- j- t---- n------- č- s-- p------ z a---------- A-i j- t-k-j n-v-r-o- č- s-m p-t-j-š z a-t-š-o-o-? -------------------------------------------------- Ali je tukaj nevarno, če sam potuješ z avtoštopom? 0
Vai tas ir bīstami, naktī iet pastaigāties? A-i s- j- ---arno------a--ti-p-n--i? A-- s- j- n------ s--------- p------ A-i s- j- n-v-r-o s-r-h-j-t- p-n-č-? ------------------------------------ Ali se je nevarno sprehajati ponoči? 0
Mēs esam apmaldījušies. Z---i ---. Z---- s--- Z-š-i s-o- ---------- Zašli smo. 0
Mēs esam uz nepareizā ceļa. N- n---č---p-t---m-. N- n------ p--- s--- N- n-p-č-i p-t- s-o- -------------------- Na napačni poti smo. 0
Mums jāgriežas atpakaļ. Mo-am- -e-vrni-i. M----- s- v------ M-r-m- s- v-n-t-. ----------------- Moramo se vrniti. 0
Kur šeit var novietot automašīnu? K-e se tukaj--a-ko p--k-r-? K-- s- t---- l---- p------- K-e s- t-k-j l-h-o p-r-i-a- --------------------------- Kje se tukaj lahko parkira? 0
Vai šeit ir automašīnu stāvlaukums? Je -u--- ka-šno -ark--išče? J- t---- k----- p---------- J- t-k-j k-k-n- p-r-i-i-č-? --------------------------- Je tukaj kakšno parkirišče? 0
Uz cik ilgu laiku šeit var novietot automašīnu? Ka-o do-go--e --- -u-aj p-rk--ati? K--- d---- s- s-- t---- p--------- K-k- d-l-o s- s-e t-k-j p-r-i-a-i- ---------------------------------- Kako dolgo se sme tukaj parkirati? 0
Vai Jūs slēpojat? Ali -m--at-? A-- s------- A-i s-u-a-e- ------------ Ali smučate? 0
Vai Jūs brauksiet augšā ar slēpotāju pacēlāju? Se bo-te----jal- -o--s-s-------o --čn-----s-d--n-c-, v--č--co)? S- b---- p------ g-- s s-------- ž------ (---------- v--------- S- b-s-e p-l-a-i g-r s s-u-a-s-o ž-č-i-o (-e-e-n-c-, v-e-n-c-)- --------------------------------------------------------------- Se boste peljali gor s smučarsko žičnico (sedežnico, vlečnico)? 0
Vai te var nomāt slēpes? Si--e--o-no tu--j -z--so---i smuči? S- j- m---- t---- i--------- s----- S- j- m-ž-o t-k-j i-p-s-d-t- s-u-i- ----------------------------------- Si je možno tukaj izposoditi smuči? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runāšana pašam ar sevi

Kad kāds runā ar sevi, klausītājam tā šķiet dīvaina. Un tajā pašā laikā, visi regulāri runā ar sevi. Psihologi spriež, ka vairāk kā 95 procenti pieaugušo to dara. Bērni gandrīz vienmēr rotaļājoties runā. Tādēļ tas ir pilnīgi normāli sarunāties ar sevi. Tā ir tikai īpaša saziņas forma. Un ir vairākas priekšrocības kādreiz ar sevi parunājot. Tādēļ, ka mēs sakārtojam savas domas runājot. Kad mēs ar svi runājam, parādas mūšu iekšējā balss. Jūš to varētu nosaukt kā skaļu domāšanu. Jo īpaši izklaidīgi cilvēki bieži sarunājas ar sevi. Viņiem kāda smadzeņu daļa ir mazāk aktīva. Tādēļ viņi ir nav tik organizēti. Runājot pašiem ar sevi, viņi palīdz sev būt metodiskākiem. Sarunas ar sevi var palīdzēt mums izdarīt izvēli. Untas ir labs veids kā atbrīvoties no stresa. Sarunas ar sevi veicina koncentrēšanos un padara jūs produktīvākus. Jo, lai kaut ko sev pateiktu, aizņem vairāk laika, nekā tikai par to domājot. Runājot, mēs apazinamies vairāk, ko mēs domājam. Mēs atrisinam sarežģītus uzdevumus labāk, tajā pašā laikā ar sevi sarunājoties. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Mēs avaram arī sevi iedrošināt, sarunājoties ar sevi. Vairāki atlēti motivē sevi sarunās ar sevi. Diemžēl, mēs biežāk ar sevi sarunājamies negatīvās situācijās. Tādēļ mums vienmēr jācenšas būt pozitīviem. Un mums vienmēr jāatkārto, ko mes vēlamies. Ar sarunām mēs varam pozitīvi ietekmēt savas gaitas. Bet tas darbojas tikai tad, kad mēs esam realistiski!