Sarunvārdnīca

lv Pilsētas apskate   »   be Экскурсія па горадзе

42 [četrdesmit divi]

Pilsētas apskate

Pilsētas apskate

42 [сорак два]

42 [sorak dva]

Экскурсія па горадзе

[Ekskursіya pa goradze]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Vai tirgus svētdienās ir atvērts? Ц---дкр-т- --н-к па ----е---? Ц- а------ р---- п- н-------- Ц- а-к-ы-ы р-н-к п- н-д-е-я-? ----------------------------- Ці адкрыты рынак па нядзелях? 0
T------ry-y -y-a---- nyadz--yak-? T-- a------ r---- p- n----------- T-і a-k-y-y r-n-k p- n-a-z-l-a-h- --------------------------------- Tsі adkryty rynak pa nyadzelyakh?
Vai gadatirgus pirmdienās ir atvērts? Ці-адкр--- к-рмаш п- -ан-----к-х? Ц- а------ к----- п- п----------- Ц- а-к-ы-ы к-р-а- п- п-н-д-е-к-х- --------------------------------- Ці адкрыты кірмаш па панядзелках? 0
T----dk---y--і--a-- pa----y---e---k-? T-- a------ k------ p- p------------- T-і a-k-y-y k-r-a-h p- p-n-a-z-l-a-h- ------------------------------------- Tsі adkryty kіrmash pa panyadzelkakh?
Vai izstāde otrdienās ir atvērta? Ц----к---а-----т-в--па--ў--р--х? Ц- а------- в------ п- а-------- Ц- а-к-ы-а- в-с-а-а п- а-т-р-а-? -------------------------------- Ці адкрытая выстава па аўторках? 0
Ts----k--t-ya -y--av---a--ut-rka-h? T-- a-------- v------ p- a--------- T-і a-k-y-a-a v-s-a-a p- a-t-r-a-h- ----------------------------------- Tsі adkrytaya vystava pa autorkakh?
Vai zooloģiskais dārzs trešdienās ir atvērts? Ці----р----заап-р- -----р--а-? Ц- а------ з------ п- с------- Ц- а-к-ы-ы з-а-а-к п- с-р-д-х- ------------------------------ Ці адкрыты заапарк па серадах? 0
Ts--adkry-- z-a-ar- p--sera-ak-? T-- a------ z------ p- s-------- T-і a-k-y-y z-a-a-k p- s-r-d-k-? -------------------------------- Tsі adkryty zaapark pa seradakh?
Vai muzejs ceturtdienās ir atvērts? Ці адк-ы-- -у--й п--чацвя-г-х? Ц- а------ м---- п- ч--------- Ц- а-к-ы-ы м-з-й п- ч-ц-я-г-х- ------------------------------ Ці адкрыты музей па чацвяргах? 0
Ts- a----t---------a ch----y--g--h? T-- a------ m---- p- c------------- T-і a-k-y-y m-z-y p- c-a-s-y-r-a-h- ----------------------------------- Tsі adkryty muzey pa chatsvyargakh?
Vai galerija piektdienās ir atvērta? Ц--адкр-т-я--а-ер-я -- пя-ніц--? Ц- а------- г------ п- п-------- Ц- а-к-ы-а- г-л-р-я п- п-т-і-а-? -------------------------------- Ці адкрытая галерэя па пятніцах? 0
T---ad--y-a-- gal--ey- -- p-a---t-a-h? T-- a-------- g------- p- p----------- T-і a-k-y-a-a g-l-r-y- p- p-a-n-t-a-h- -------------------------------------- Tsі adkrytaya galereya pa pyatnіtsakh?
Vai drīkst fotografēt? Ц- -а-во-е------а--аф-ваць? Ц- д-------- ф------------- Ц- д-з-о-е-а ф-т-г-а-а-а-ь- --------------------------- Ці дазволена фатаграфаваць? 0
T---d--volen- fat-gra---a-s-? T-- d-------- f-------------- T-і d-z-o-e-a f-t-g-a-a-a-s-? ----------------------------- Tsі dazvolena fatagrafavats’?
Vai ir jāpērk ieejas biļete? Ці-т-эба -п--ч-аць -ва-од? Ц- т---- а-------- у------ Ц- т-э-а а-л-ч-а-ь у-а-о-? -------------------------- Ці трэба аплачваць уваход? 0
T-- t-e-- ap-achv--s’ uv----d? T-- t---- a---------- u------- T-і t-e-a a-l-c-v-t-’ u-a-h-d- ------------------------------ Tsі treba aplachvats’ uvakhod?
Cik maksā ieejas biļete? Кол----ка---е-ўвахо-? К----- к----- ў------ К-л-к- к-ш-у- ў-а-о-? --------------------- Колькі каштуе ўваход? 0
K----і -ash-ue uv---od? K----- k------ u------- K-l-k- k-s-t-e u-a-h-d- ----------------------- Kol’kі kashtue uvakhod?
Vai grupām ir atlaide? Ц- --ц---к---- --я г---? Ц- ё--- с----- д-- г---- Ц- ё-ц- с-і-к- д-я г-у-? ------------------------ Ці ёсць скідка для груп? 0
Ts--yost-’ -kі--a-d--a --up? T-- y----- s----- d--- g---- T-і y-s-s- s-і-k- d-y- g-u-? ---------------------------- Tsі yosts’ skіdka dlya grup?
Vai bērniem ir atlaide? Ці ---ь --ідка дл- дз--е-? Ц- ё--- с----- д-- д------ Ц- ё-ц- с-і-к- д-я д-я-е-? -------------------------- Ці ёсць скідка для дзяцей? 0
T-і--o--s’----d----l----zyatsey? T-- y----- s----- d--- d-------- T-і y-s-s- s-і-k- d-y- d-y-t-e-? -------------------------------- Tsі yosts’ skіdka dlya dzyatsey?
Vai studentiem ir atlaide? Ц- ё--- -кідка -----т-д-н-аў? Ц- ё--- с----- д-- с--------- Ц- ё-ц- с-і-к- д-я с-у-э-т-ў- ----------------------------- Ці ёсць скідка для студэнтаў? 0
Tsі-yos--- s-і--a --ya s--de---u? T-- y----- s----- d--- s--------- T-і y-s-s- s-і-k- d-y- s-u-e-t-u- --------------------------------- Tsі yosts’ skіdka dlya studentau?
Kas tā ir par ēku? Ш-о г--а -- -уды-а-? Ш-- г--- з- б------- Ш-о г-т- з- б-д-н-к- -------------------- Што гэта за будынак? 0
S--o---ta--- b---n-k? S--- g--- z- b------- S-t- g-t- z- b-d-n-k- --------------------- Shto geta za budynak?
Cik veca ir ēka? Ко---і-га--ў --д-нку? К----- г---- б------- К-л-к- г-д-ў б-д-н-у- --------------------- Колькі гадоў будынку? 0
K-l’----a-o- -udyn--? K----- g---- b------- K-l-k- g-d-u b-d-n-u- --------------------- Kol’kі gadou budynku?
Kas ir cēlis šo ēku? Хто п---д-ва-----ы-а-? Х-- п-------- б------- Х-о п-б-д-в-ў б-д-н-к- ---------------------- Хто пабудаваў будынак? 0
Khto -a---a--u budy-a-? K--- p-------- b------- K-t- p-b-d-v-u b-d-n-k- ----------------------- Khto pabudavau budynak?
Es interesējos par arhitektūru. Я-ц---ўл----------к--р-й. Я ц-------- а------------ Я ц-к-ў-ю-я а-х-т-к-у-а-. ------------------------- Я цікаўлюся архітэктурай. 0
Ya---і-a--yu-y- ar-hі---tu-ay. Y- t----------- a------------- Y- t-і-a-l-u-y- a-k-і-e-t-r-y- ------------------------------ Ya tsіkaulyusya arkhіtekturay.
Es interesējos par mākslu. Я --к--лю-я-маста-т--м. Я ц-------- м---------- Я ц-к-ў-ю-я м-с-а-т-а-. ----------------------- Я цікаўлюся мастацтвам. 0
Ya----k-ulyu--a masta--t---. Y- t----------- m----------- Y- t-і-a-l-u-y- m-s-a-s-v-m- ---------------------------- Ya tsіkaulyusya mastatstvam.
Es interesējos par glezniecību. Я-ц----л-ся--ы---і--м. Я ц-------- ж--------- Я ц-к-ў-ю-я ж-в-п-с-м- ---------------------- Я цікаўлюся жывапісам. 0
Y--t-іk--lyu-ya ----a-і--m. Y- t----------- z---------- Y- t-і-a-l-u-y- z-y-a-і-a-. --------------------------- Ya tsіkaulyusya zhyvapіsam.

Ātrās valodas, lēnās valodas

Visā pasaulē ir vairāk kā 6000 valodas. Bet pielietojums visām ir viens. Tās mums palīdz apmainīties ar informāciju. Katrā valodā tas notiek dažādos veidos. Jo katra valoda uzvedas atkarībā pati no saviem likumiem. Arī ātrums, kādā valoda tiek izrunāta, atšķiras. Valodnieki to ir pierādījuši vairākos pētījumos. Šim mērķim, tika iztulkots viens īss teksts vairākās valodās. Tad šos tekstus lasīja katras valodas pārstāvis. Rezultāti bija skaidri. Japāņu un spāņu valodas ir visātrākās. Šajās valodās vismaz 8 zilbes sekundē tiek izrunātas. Ķīnieši runā ievērojami lēnāk. Viņi izrunā tikai 5 zilbes sekundē. Ātrums atkarīgs no zilbju sarežģītības. Ja zilbes ir sarežģītas, runāšana prasa ilgāku laiku. Piemēram, vācu valodā ir 3 skaņas vienā zilbē. Tādēļ tajā runā salīdzinoši lēni. Ātra runāšana nenozīmē, ka ir daudz ko pastāstīt. Pavisam pretēji! Ļoti maz informācijas ir iekļautas vienā zilbē, kas padara to ātri izrunājamu. Lai gan japāņi runā ļoti ātri, viņi nodod nedaudz informācijas. No otras puses, ‘lēnā’ ķīniešu valoda pasaka ļoti daudz dažos vārdos. Arī angļu valodas zilbēs ir daudz informācijas. Interesanti: novērtētās valodas ir gandrīz vienlīdz efektīvas! Tas nozīmē, tas, kurš runā lēni, pasaka vairāk. Un tam, kurš runā ātri, nepieciešams vairāk vārdu. Galu galā, visas vienlaicīgi sasniedz mērķi.