Sarunvārdnīca

lv Pilsētas apskate   »   hy City tour

42 [četrdesmit divi]

Pilsētas apskate

Pilsētas apskate

42 [քառասուներկու]

42 [k’arrasunerku]

City tour

[tesarzhan vayreri ditum]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Vai tirgus svētdienās ir atvērts? Շ-ւ--- կիր--- --ե-ը ----է: Շ----- կ----- օ---- բ-- է- Շ-ւ-ա- կ-ր-կ- օ-ե-ը բ-ց է- -------------------------- Շուկան կիրակի օրերը բաց է: 0
Sh-k-----ra-- -re-- -ats’-e S----- k----- o---- b---- e S-u-a- k-r-k- o-e-y b-t-’ e --------------------------- Shukan kiraki orery bats’ e
Vai gadatirgus pirmdienās ir atvērts? Տո--վ-ճառը --ր-կ- օ---ը -աց-է: Տ--------- կ----- օ---- բ-- է- Տ-ն-վ-ճ-ռ- կ-ր-կ- օ-ե-ը բ-ց է- ------------------------------ Տոնավաճառը կիրակի օրերը բաց է: 0
T-n-v-ch-r-y k---ki--re-y-b--s’ e T----------- k----- o---- b---- e T-n-v-c-a-r- k-r-k- o-e-y b-t-’ e --------------------------------- Tonavacharry kiraki orery bats’ e
Vai izstāde otrdienās ir atvērta? Ցուց-հա-դ-սը -----աբթի օ-- բ-ց--: Ց----------- ե-------- օ-- բ-- է- Ց-ւ-ա-ա-դ-ս- ե-ե-շ-բ-ի օ-ը բ-ց է- --------------------------------- Ցուցահանդեսը երեքշաբթի օրը բաց է: 0
Ts’---’a--n-e-- y---k-s-ab-’i---- bat-’ e T-------------- y------------ o-- b---- e T-’-t-’-h-n-e-y y-r-k-s-a-t-i o-y b-t-’ e ----------------------------------------- Ts’uts’ahandesy yerek’shabt’i ory bats’ e
Vai zooloģiskais dārzs trešdienās ir atvērts? Կ-ն------ն-կան --գին--որեքշ------------ -: Կ------------- ա---- չ--------- օ-- բ-- է- Կ-ն-ա-ա-ա-ա-ա- ա-գ-ն չ-ր-ք-ա-թ- օ-ը բ-ց է- ------------------------------------------ Կենդանաբանական այգին չորեքշաբթի օրը բաց է: 0
K---a---an---- -y--n-ch’v-rek’shab---------a-s’ e K------------- a---- c--------------- o-- b---- e K-n-a-a-a-a-a- a-g-n c-’-o-e-’-h-b-’- o-y b-t-’ e ------------------------------------------------- Kendanabanakan aygin ch’vorek’shabt’i ory bats’ e
Vai muzejs ceturtdienās ir atvērts? Թ------ն--հի-գշ--թ--օ----աց է: Թ-------- հ-------- օ-- բ-- է- Թ-ն-ա-ա-ը հ-ն-շ-բ-ի օ-ը բ-ց է- ------------------------------ Թանգարանը հինգշաբթի օրը բաց է: 0
T’a----any ---gsh------or- -at-’-e T--------- h---------- o-- b---- e T-a-g-r-n- h-n-s-a-t-i o-y b-t-’ e ---------------------------------- T’angarany hingshabt’i ory bats’ e
Vai galerija piektdienās ir atvērta? Պ-տկե-ա-րա-ը-ուրբ-թ---ը-բաց -: Պ----------- ո----- օ-- բ-- է- Պ-տ-ե-ա-ր-հ- ո-ր-ա- օ-ը բ-ց է- ------------------------------ Պատկերասրահը ուրբաթ օրը բաց է: 0
P-t--ra-r-hy--rbat’ ory b-ts- e P----------- u----- o-- b---- e P-t-e-a-r-h- u-b-t- o-y b-t-’ e ------------------------------- Patkerasrahy urbat’ ory bats’ e
Vai drīkst fotografēt? Թո----տ---ւ-մ-- -ուսա-կարել: Թ------------ է լ----------- Թ-ւ-լ-տ-վ-ւ-մ է լ-ւ-ա-կ-ր-լ- ---------------------------- Թույլատրվու՞մ է լուսանկարել: 0
T’-yl-tr-u-m e lu-an---el T----------- e l--------- T-u-l-t-v-՞- e l-s-n-a-e- ------------------------- T’uylatrvu՞m e lusankarel
Vai ir jāpērk ieejas biļete? Մո--ք- վ--ր-վի՞ -: Մ----- վ------- է- Մ-ւ-ք- վ-ա-ո-ի- է- ------------------ Մուտքը վճարովի՞ է: 0
Mu---y-v----o-i- e M----- v-------- e M-t-’- v-h-r-v-՞ e ------------------ Mutk’y vcharovi՞ e
Cik maksā ieejas biļete? Ո-քա------ո-----ր---ը: Ո----- է տ---- ա------ Ո-ք-՞- է տ-մ-ի ա-ժ-ք-: ---------------------- Որքա՞ն է տոմսի արժեքը: 0
V-rk’-՞n-- ---si------k’y V------- e t---- a------- V-r-’-՞- e t-m-i a-z-e-’- ------------------------- Vork’a՞n e tomsi arzhek’y
Vai grupām ir atlaide? Զեղ- --՞ խ-բ-ր- համ--: Զ--- կ-- խ----- հ----- Զ-ղ- կ-՞ խ-բ-ր- հ-մ-ր- ---------------------- Զեղչ կա՞ խմբերի համար: 0
Z-g-ch’-k-՞ -h----i-hamar Z------ k-- k------ h---- Z-g-c-’ k-՞ k-m-e-i h-m-r ------------------------- Zeghch’ ka՞ khmberi hamar
Vai bērniem ir atlaide? Զեղչ --- -րե-անե---հ-մ-ր: Զ--- կ-- ե-------- հ----- Զ-ղ- կ-՞ ե-ե-ա-ե-ի հ-մ-ր- ------------------------- Զեղչ կա՞ երեխաների համար: 0
Z-g-ch’---- y-re-h--e-i h-mar Z------ k-- y---------- h---- Z-g-c-’ k-՞ y-r-k-a-e-i h-m-r ----------------------------- Zeghch’ ka՞ yerekhaneri hamar
Vai studentiem ir atlaide? Զ-ղ- կ---ո-սա------ի հ----: Զ--- կ-- ո---------- հ----- Զ-ղ- կ-՞ ո-ս-ն-ղ-ե-ի հ-մ-ր- --------------------------- Զեղչ կա՞ ուսանողների համար: 0
Ze-h--’ k-՞ u-a---hneri h--ar Z------ k-- u---------- h---- Z-g-c-’ k-՞ u-a-o-h-e-i h-m-r ----------------------------- Zeghch’ ka՞ usanoghneri hamar
Kas tā ir par ēku? Սա ---չ----ու-ց-է: Ս- ի--- կ------ է- Ս- ի-ն- կ-ռ-ւ-ց է- ------------------ Սա ի՞նչ կառույց է: 0
Sa----c-- ka-r--t-’ e S- i----- k-------- e S- i-n-h- k-r-u-t-’ e --------------------- Sa i՞nch’ karruyts’ e
Cik veca ir ēka? Քա--- տար--ան --այ--շ-ն--: Ք---- տ------ է ա-- շ----- Ք-ն-՞ տ-ր-կ-ն է ա-ս շ-ն-ը- -------------------------- Քանի՞ տարեկան է այս շենքը: 0
K’-n-- -a-e-a--- a-- --enk’y K----- t------ e a-- s------ K-a-i- t-r-k-n e a-s s-e-k-y ---------------------------- K’ani՞ tarekan e ays shenk’y
Kas ir cēlis šo ēku? Ո՞- - -ա-ուց---ա-- --նք-: Ո-- է կ------- ա-- շ----- Ո-վ է կ-ռ-ւ-ե- ա-ս շ-ն-ը- ------------------------- Ո՞վ է կառուցել այս շենքը: 0
V-՞v --karru----el--ys--h----y V--- e k---------- a-- s------ V-՞- e k-r-u-s-y-l a-s s-e-k-y ------------------------------ VO՞v e karruts’yel ays shenk’y
Es interesējos par arhitektūru. Ես-----քր-ր--ւ- եմ ճա-տ-----տ---յ-մ-: Ե- հ----------- ե- ճ----------------- Ե- հ-տ-ք-ք-վ-ւ- ե- ճ-ր-ա-ա-ե-ո-թ-ա-բ- ------------------------------------- Ես հետաքրքրվում եմ ճարտարապետությամբ: 0
Y-s---t--’-k’--u--yem --a--a-ap---t----b Y-- h------------ y-- c----------------- Y-s h-t-k-r-’-v-m y-m c-a-t-r-p-t-t-y-m- ---------------------------------------- Yes hetak’rk’rvum yem chartarapetut’yamb
Es interesējos par mākslu. Ե- հետաքրք-վո-- -- -ր--ստով: Ե- հ----------- ե- ա-------- Ե- հ-տ-ք-ք-վ-ւ- ե- ա-վ-ս-ո-: ---------------------------- Ես հետաքրքրվում եմ արվեստով: 0
Ye- het-k-r-’-v-- --m-arv-st-v Y-- h------------ y-- a------- Y-s h-t-k-r-’-v-m y-m a-v-s-o- ------------------------------ Yes hetak’rk’rvum yem arvestov
Es interesējos par glezniecību. Ես----աք-----ւմ--մ ն--ր--ւթ---բ: Ե- հ----------- ե- ն------------ Ե- հ-տ-ք-ք-վ-ւ- ե- ն-ա-չ-ւ-յ-մ-: -------------------------------- Ես հետաքրքրվում եմ նկարչությամբ: 0
Y-- --t---r-’rvu- -e--n-a-c-’u--yamb Y-- h------------ y-- n------------- Y-s h-t-k-r-’-v-m y-m n-a-c-’-t-y-m- ------------------------------------ Yes hetak’rk’rvum yem nkarch’ut’yamb

Ātrās valodas, lēnās valodas

Visā pasaulē ir vairāk kā 6000 valodas. Bet pielietojums visām ir viens. Tās mums palīdz apmainīties ar informāciju. Katrā valodā tas notiek dažādos veidos. Jo katra valoda uzvedas atkarībā pati no saviem likumiem. Arī ātrums, kādā valoda tiek izrunāta, atšķiras. Valodnieki to ir pierādījuši vairākos pētījumos. Šim mērķim, tika iztulkots viens īss teksts vairākās valodās. Tad šos tekstus lasīja katras valodas pārstāvis. Rezultāti bija skaidri. Japāņu un spāņu valodas ir visātrākās. Šajās valodās vismaz 8 zilbes sekundē tiek izrunātas. Ķīnieši runā ievērojami lēnāk. Viņi izrunā tikai 5 zilbes sekundē. Ātrums atkarīgs no zilbju sarežģītības. Ja zilbes ir sarežģītas, runāšana prasa ilgāku laiku. Piemēram, vācu valodā ir 3 skaņas vienā zilbē. Tādēļ tajā runā salīdzinoši lēni. Ātra runāšana nenozīmē, ka ir daudz ko pastāstīt. Pavisam pretēji! Ļoti maz informācijas ir iekļautas vienā zilbē, kas padara to ātri izrunājamu. Lai gan japāņi runā ļoti ātri, viņi nodod nedaudz informācijas. No otras puses, ‘lēnā’ ķīniešu valoda pasaka ļoti daudz dažos vārdos. Arī angļu valodas zilbēs ir daudz informācijas. Interesanti: novērtētās valodas ir gandrīz vienlīdz efektīvas! Tas nozīmē, tas, kurš runā lēni, pasaka vairāk. Un tam, kurš runā ātri, nepieciešams vairāk vārdu. Galu galā, visas vienlaicīgi sasniedz mērķi.