Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   he ‫שמות תואר 2‬

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

‫79 [שבעים ותשע]‬

79 [shiv\'im w\'tesha]

‫שמות תואר 2‬

[shmot to'ar 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. ‫אנ--ל-ב-ת-שמ-ה כ-ולה.‬ ‫אני לובשת שמלה כחולה.‬ ‫-נ- ל-ב-ת ש-ל- כ-ו-ה-‬ ----------------------- ‫אני לובשת שמלה כחולה.‬ 0
a-- -----h-t ss------k-ulah. ani loveshet ssimlah kxulah. a-i l-v-s-e- s-i-l-h k-u-a-. ---------------------------- ani loveshet ssimlah kxulah.
Man mugurā ir sarkana kleita. ‫-ני-לובשת --------מה-‬ ‫אני לובשת שמלה אדומה.‬ ‫-נ- ל-ב-ת ש-ל- א-ו-ה-‬ ----------------------- ‫אני לובשת שמלה אדומה.‬ 0
a-i--------- s-i-la- a-u-ah. ani loveshet ssimlah adumah. a-i l-v-s-e- s-i-l-h a-u-a-. ---------------------------- ani loveshet ssimlah adumah.
Man mugurā ir zaļa kleita. ‫-ני---בשת --לה -ר--ה-‬ ‫אני לובשת שמלה ירוקה.‬ ‫-נ- ל-ב-ת ש-ל- י-ו-ה-‬ ----------------------- ‫אני לובשת שמלה ירוקה.‬ 0
an---ove-h-t -s-m--- ---uqah. ani loveshet ssimlah yeruqah. a-i l-v-s-e- s-i-l-h y-r-q-h- ----------------------------- ani loveshet ssimlah yeruqah.
Es pērku melnu somu. ‫--י-ק-נה-ת-ק-ש---.‬ ‫אני קונה תיק שחור.‬ ‫-נ- ק-נ- ת-ק ש-ו-.- -------------------- ‫אני קונה תיק שחור.‬ 0
a-- qo-eh/qon-h ti- -h-xo-. ani qoneh/qonah tiq shaxor. a-i q-n-h-q-n-h t-q s-a-o-. --------------------------- ani qoneh/qonah tiq shaxor.
Es pērku brūnu somu. ‫--- ק-----יק---ם.‬ ‫אני קונה תיק חום.‬ ‫-נ- ק-נ- ת-ק ח-ם-‬ ------------------- ‫אני קונה תיק חום.‬ 0
an- q--eh/qonah-------m. ani qoneh/qonah tiq xum. a-i q-n-h-q-n-h t-q x-m- ------------------------ ani qoneh/qonah tiq xum.
Es pērku baltu somu. ‫אני-קונה--י- לבן.‬ ‫אני קונה תיק לבן.‬ ‫-נ- ק-נ- ת-ק ל-ן-‬ ------------------- ‫אני קונה תיק לבן.‬ 0
ani-q-----q--ah --- -----. ani qoneh/qonah tiq lavan. a-i q-n-h-q-n-h t-q l-v-n- -------------------------- ani qoneh/qonah tiq lavan.
Man vajag jaunu mašīnu. ‫-----ריך - ה-מכו----חדשה-‬ ‫אני צריך / ה מכונית חדשה.‬ ‫-נ- צ-י- / ה מ-ו-י- ח-ש-.- --------------------------- ‫אני צריך / ה מכונית חדשה.‬ 0
a-i -s-r-kh/t--i--ah--e-h-nit ---a--a-. ani tsarikh/tsrikhah mekhonit xadashah. a-i t-a-i-h-t-r-k-a- m-k-o-i- x-d-s-a-. --------------------------------------- ani tsarikh/tsrikhah mekhonit xadashah.
Man vajag ātru mašīnu. ‫א-י--ר-ך-/ - מכו-ית------.‬ ‫אני צריך / ה מכונית מהירה.‬ ‫-נ- צ-י- / ה מ-ו-י- מ-י-ה-‬ ---------------------------- ‫אני צריך / ה מכונית מהירה.‬ 0
an----ar--h-----k-ah--ekhon-----hira-. ani tsarikh/tsrikhah mekhonit mehirah. a-i t-a-i-h-t-r-k-a- m-k-o-i- m-h-r-h- -------------------------------------- ani tsarikh/tsrikhah mekhonit mehirah.
Man vajag ērtu mašīnu. ‫א-- צ-יך-- - -כו----נ-חה-‬ ‫אני צריך / ה מכונית נוחה.‬ ‫-נ- צ-י- / ה מ-ו-י- נ-ח-.- --------------------------- ‫אני צריך / ה מכונית נוחה.‬ 0
a-i -sar----ts---h-----k-o----no-a-. ani tsarikh/tsrikhah mekhonit noxah. a-i t-a-i-h-t-r-k-a- m-k-o-i- n-x-h- ------------------------------------ ani tsarikh/tsrikhah mekhonit noxah.
Tur augšā dzīvo veca sieviete. ‫--על- מת-ורר- א-ש--ז--ה.‬ ‫למעלה מתגוררת אישה זקנה.‬ ‫-מ-ל- מ-ג-ר-ת א-ש- ז-נ-.- -------------------------- ‫למעלה מתגוררת אישה זקנה.‬ 0
l-ma'-ah m----rer-t i-ha---qen--. lema'lah mitgoreret ishah zqenah. l-m-'-a- m-t-o-e-e- i-h-h z-e-a-. --------------------------------- lema'lah mitgoreret ishah zqenah.
Tur augšā dzīvo resna sieviete. ‫ל---ה----ו----א--ה--מ-ה-‬ ‫למעלה מתגוררת אישה שמנה.‬ ‫-מ-ל- מ-ג-ר-ת א-ש- ש-נ-.- -------------------------- ‫למעלה מתגוררת אישה שמנה.‬ 0
le-a'--h mit--r---t isha- -hm---h. lema'lah mitgoreret ishah shmenah. l-m-'-a- m-t-o-e-e- i-h-h s-m-n-h- ---------------------------------- lema'lah mitgoreret ishah shmenah.
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. ‫ל--------ר------ה--ק-נית.‬ ‫למטה מתגוררת אישה סקרנית.‬ ‫-מ-ה מ-ג-ר-ת א-ש- ס-ר-י-.- --------------------------- ‫למטה מתגוררת אישה סקרנית.‬ 0
lematah mit--r-ret --h-h-s-q-an--. lematah mitgoreret ishah saqranit. l-m-t-h m-t-o-e-e- i-h-h s-q-a-i-. ---------------------------------- lematah mitgoreret ishah saqranit.
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. ‫--ו--ים של---ה-ו -נ-י---ח-ד---‬ ‫האורחים שלנו היו אנשים נחמדים.‬ ‫-א-ר-י- ש-נ- ה-ו א-ש-ם נ-מ-י-.- -------------------------------- ‫האורחים שלנו היו אנשים נחמדים.‬ 0
h--o---m-s--l-n------ an----- -axmad--. ha'orxim shelanu hayu anashim naxmadim. h-'-r-i- s-e-a-u h-y- a-a-h-m n-x-a-i-. --------------------------------------- ha'orxim shelanu hayu anashim naxmadim.
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. ‫ה-ו--י- ---- ה-ו אנשי--מ--מסי-.‬ ‫האורחים שלנו היו אנשים מנומסים.‬ ‫-א-ר-י- ש-נ- ה-ו א-ש-ם מ-ו-ס-ם-‬ --------------------------------- ‫האורחים שלנו היו אנשים מנומסים.‬ 0
ha-o--i- s--l--u --y- a-----------mas--. ha'orxim shelanu hayu anashim menumasim. h-'-r-i- s-e-a-u h-y- a-a-h-m m-n-m-s-m- ---------------------------------------- ha'orxim shelanu hayu anashim menumasim.
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. ‫-אור-ים ---ו היו-אנשים--ע--יני-.‬ ‫האורחים שלנו היו אנשים מעניינים.‬ ‫-א-ר-י- ש-נ- ה-ו א-ש-ם מ-נ-י-י-.- ---------------------------------- ‫האורחים שלנו היו אנשים מעניינים.‬ 0
ha'--x-m-----a-u -----a-a--i- m-------im. ha'orxim shelanu hayu anashim me'anienim. h-'-r-i- s-e-a-u h-y- a-a-h-m m-'-n-e-i-. ----------------------------------------- ha'orxim shelanu hayu anashim me'anienim.
Man ir mīļi bērni. ‫------ילדי- -ב-----‬ ‫יש לי ילדים חביבים.‬ ‫-ש ל- י-ד-ם ח-י-י-.- --------------------- ‫יש לי ילדים חביבים.‬ 0
ye---li y-l-d-- x-vi---. yesh li yeladim xavivim. y-s- l- y-l-d-m x-v-v-m- ------------------------ yesh li yeladim xavivim.
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. ‫אבל---די-השכנים--צ-פים.‬ ‫אבל ילדי השכנים חצופים.‬ ‫-ב- י-ד- ה-כ-י- ח-ו-י-.- ------------------------- ‫אבל ילדי השכנים חצופים.‬ 0
a--- -al-e--hash-----m---tsuf--. aval yaldey hashkhenim xatsufim. a-a- y-l-e- h-s-k-e-i- x-t-u-i-. -------------------------------- aval yaldey hashkhenim xatsufim.
Vai Jūsu bērni ir rātni? ‫-ילדים-ש-ך-י-די- -ו-י--‬ ‫הילדים שלך ילדים טובים?‬ ‫-י-ד-ם ש-ך י-ד-ם ט-ב-ם-‬ ------------------------- ‫הילדים שלך ילדים טובים?‬ 0
h-yel---m she-k----ela--m tovi-? hayeladim shelkha yeladim tovim? h-y-l-d-m s-e-k-a y-l-d-m t-v-m- -------------------------------- hayeladim shelkha yeladim tovim?

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.