Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   kk Adjectives 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [жетпіс тоғыз]

79 [jetpis toğız]

Adjectives 2

[Sın esim 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. М-ні--үст---е кө- к--л-к. М---- ү------ к-- к------ М-н-ң ү-т-м-е к-к к-й-е-. ------------------------- Менің үстімде көк көйлек. 0
Me-iñ-üs-i-d--kök ---le-. M---- ü------ k-- k------ M-n-ñ ü-t-m-e k-k k-y-e-. ------------------------- Meniñ üstimde kök köylek.
Man mugurā ir sarkana kleita. Ме-і- үстімде-қызыл к---ек. М---- ү------ қ---- к------ М-н-ң ү-т-м-е қ-з-л к-й-е-. --------------------------- Менің үстімде қызыл көйлек. 0
Men-----ti-d- qı-ıl--öylek. M---- ü------ q---- k------ M-n-ñ ü-t-m-e q-z-l k-y-e-. --------------------------- Meniñ üstimde qızıl köylek.
Man mugurā ir zaļa kleita. М---ң ү--ім-е жа-ы---ө----. М---- ү------ ж---- к------ М-н-ң ү-т-м-е ж-с-л к-й-е-. --------------------------- Менің үстімде жасыл көйлек. 0
Men-- üstimde-j-s-l --yle-. M---- ü------ j---- k------ M-n-ñ ü-t-m-e j-s-l k-y-e-. --------------------------- Meniñ üstimde jasıl köylek.
Es pērku melnu somu. Мен қ--а-с-м-е--а----ал---н. М-- қ--- с---- с---- а------ М-н қ-р- с-м-е с-т-п а-а-ы-. ---------------------------- Мен қара сөмке сатып аламын. 0
Me- qar- -ömk- -at-p ----ı-. M-- q--- s---- s---- a------ M-n q-r- s-m-e s-t-p a-a-ı-. ---------------------------- Men qara sömke satıp alamın.
Es pērku brūnu somu. Мен-қо--- с-м-е---т-- ---мын. М-- қ---- с---- с---- а------ М-н қ-ң-р с-м-е с-т-п а-а-ы-. ----------------------------- Мен қоңыр сөмке сатып аламын. 0
Me-----ır söm-e--atıp-a-amı-. M-- q---- s---- s---- a------ M-n q-ñ-r s-m-e s-t-p a-a-ı-. ----------------------------- Men qoñır sömke satıp alamın.
Es pērku baltu somu. Мен-ақ -өм-е сатып-ал----. М-- а- с---- с---- а------ М-н а- с-м-е с-т-п а-а-ы-. -------------------------- Мен ақ сөмке сатып аламын. 0
Me- a---ö------t---al--ın. M-- a- s---- s---- a------ M-n a- s-m-e s-t-p a-a-ı-. -------------------------- Men aq sömke satıp alamın.
Man vajag jaunu mašīnu. М-ған жаңа --л---ке-е-. М---- ж--- к---- к----- М-ғ-н ж-ң- к-л-к к-р-к- ----------------------- Маған жаңа көлік керек. 0
Ma-a- --ñ- köl---k-r--. M---- j--- k---- k----- M-ğ-n j-ñ- k-l-k k-r-k- ----------------------- Mağan jaña kölik kerek.
Man vajag ātru mašīnu. Маған-жыл-ам -ө-ік----е-. М---- ж----- к---- к----- М-ғ-н ж-л-а- к-л-к к-р-к- ------------------------- Маған жылдам көлік керек. 0
Mağ-- jıl--m--ölik kere-. M---- j----- k---- k----- M-ğ-n j-l-a- k-l-k k-r-k- ------------------------- Mağan jıldam kölik kerek.
Man vajag ērtu mašīnu. М---- -ң---л---ө-ік-кер-к. М---- ы------ к---- к----- М-ғ-н ы-ғ-й-ы к-л-к к-р-к- -------------------------- Маған ыңғайлы көлік керек. 0
M---n ı----l---ölik-k-re-. M---- ı------ k---- k----- M-ğ-n ı-ğ-y-ı k-l-k k-r-k- -------------------------- Mağan ıñğaylı kölik kerek.
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Жоғарыд- б-р -где--йел--ұр-д-. Ж------- б-- е--- ә--- т------ Ж-ғ-р-д- б-р е-д- ә-е- т-р-д-. ------------------------------ Жоғарыда бір егде әйел тұрады. 0
J--a--da --- -g-e--yel--ur--ı. J------- b-- e--- ä--- t------ J-ğ-r-d- b-r e-d- ä-e- t-r-d-. ------------------------------ Joğarıda bir egde äyel turadı.
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Ж------- б-р-то-ы- ә-ел---р-ды. Ж------- б-- т---- ә--- т------ Ж-ғ-р-д- б-р т-л-қ ә-е- т-р-д-. ------------------------------- Жоғарыда бір толық әйел тұрады. 0
J-ğa--d- b-- -ol-q -y-l ---ad-. J------- b-- t---- ä--- t------ J-ğ-r-d- b-r t-l-q ä-e- t-r-d-. ------------------------------- Joğarıda bir tolıq äyel turadı.
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Ж-ға--да-бір-----ққұмар-ә--л --ра-ы. Ж------- б-- қ--------- ә--- т------ Ж-ғ-р-д- б-р қ-з-қ-ұ-а- ә-е- т-р-д-. ------------------------------------ Жоғарыда бір қызыққұмар әйел тұрады. 0
Jo---ıda -ir -ız---u-ar-ä-e- t--a--. J------- b-- q--------- ä--- t------ J-ğ-r-d- b-r q-z-q-u-a- ä-e- t-r-d-. ------------------------------------ Joğarıda bir qızıqqumar äyel turadı.
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Қон--та-ым-з-----ім-- жа-дар-б-л--. Қ----------- с------- ж----- б----- Қ-н-қ-а-ы-ы- с-й-і-д- ж-н-а- б-л-ы- ----------------------------------- Қонақтарымыз сүйкімді жандар болды. 0
Q---q--r--ı--s-ykimdi-ja-d------d-. Q----------- s------- j----- b----- Q-n-q-a-ı-ı- s-y-i-d- j-n-a- b-l-ı- ----------------------------------- Qonaqtarımız süykimdi jandar boldı.
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Қ-н------мыз--ып------ам-ар-б-лд-. Қ----------- с----- а------ б----- Қ-н-қ-а-ы-ы- с-п-й- а-а-д-р б-л-ы- ---------------------------------- Қонақтарымыз сыпайы адамдар болды. 0
Q-n-q---ımız -ıp-y--adamdar-bo-d-. Q----------- s----- a------ b----- Q-n-q-a-ı-ı- s-p-y- a-a-d-r b-l-ı- ---------------------------------- Qonaqtarımız sıpayı adamdar boldı.
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Қ-на--а--м-- -ы----ы ----а- -о---. Қ----------- қ------ ж----- б----- Қ-н-қ-а-ы-ы- қ-з-қ-ы ж-н-а- б-л-ы- ---------------------------------- Қонақтарымыз қызықты жандар болды. 0
Q-n-qta-ım-z-qı-ıq-ı-jand-- -o-dı. Q----------- q------ j----- b----- Q-n-q-a-ı-ı- q-z-q-ı j-n-a- b-l-ı- ---------------------------------- Qonaqtarımız qızıqtı jandar boldı.
Man ir mīļi bērni. Ме-ің---й-і--і -ал--ар----ар. М---- с------- б-------- б--- М-н-ң с-й-і-д- б-л-л-р-м б-р- ----------------------------- Менің сүйкімді балаларым бар. 0
Me-iñ --yki--i b----ar-- b--. M---- s------- b-------- b--- M-n-ñ s-y-i-d- b-l-l-r-m b-r- ----------------------------- Meniñ süykimdi balalarım bar.
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Бі--қ-к---------ң -от-ар---лал----бар. Б---- к---------- с----- б------- б--- Б-р-қ к-р-і-е-д-ң с-т-а- б-л-л-р- б-р- -------------------------------------- Бірақ көршілердің сотқар балалары бар. 0
B-r-- kö-ş---rdi- s------bal--a---bar. B---- k---------- s----- b------- b--- B-r-q k-r-i-e-d-ñ s-t-a- b-l-l-r- b-r- -------------------------------------- Biraq körşilerdiñ sotqar balaları bar.
Vai Jūsu bērni ir rātni? С-здің--ал--ары-ыз-ә--пті-м-? С----- б---------- ә----- м-- С-з-і- б-л-л-р-ң-з ә-е-т- м-? ----------------------------- Сіздің балаларыңыз әдепті ме? 0
S--d-ñ b--ala--ñız ädept---e? S----- b---------- ä----- m-- S-z-i- b-l-l-r-ñ-z ä-e-t- m-? ----------------------------- Sizdiñ balalarıñız ädepti me?

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.