Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   em Adjectives 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [seventy-nine]

Adjectives 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu angļu (US) Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. I am-we--in- a -l-e-dr-ss. I am wearing a blue dress. I a- w-a-i-g a b-u- d-e-s- -------------------------- I am wearing a blue dress. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. I -- -ea-ing a red ----s. I am wearing a red dress. I a- w-a-i-g a r-d d-e-s- ------------------------- I am wearing a red dress. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. I a--w------ ----e-- --e-s. I am wearing a green dress. I a- w-a-i-g a g-e-n d-e-s- --------------------------- I am wearing a green dress. 0
Es pērku melnu somu. I----u-i-g----la-k -ag. I’m buying a black bag. I-m b-y-n- a b-a-k b-g- ----------------------- I’m buying a black bag. 0
Es pērku brūnu somu. I-- -u--n- a ------bag. I’m buying a brown bag. I-m b-y-n- a b-o-n b-g- ----------------------- I’m buying a brown bag. 0
Es pērku baltu somu. I-- bu--n- a w--t- -a-. I’m buying a white bag. I-m b-y-n- a w-i-e b-g- ----------------------- I’m buying a white bag. 0
Man vajag jaunu mašīnu. I---ed-a --w c--. I need a new car. I n-e- a n-w c-r- ----------------- I need a new car. 0
Man vajag ātru mašīnu. I --e--a fa-t -a-. I need a fast car. I n-e- a f-s- c-r- ------------------ I need a fast car. 0
Man vajag ērtu mašīnu. I--ee--- com-o--a--- -a-. I need a comfortable car. I n-e- a c-m-o-t-b-e c-r- ------------------------- I need a comfortable car. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. An ol-------li--- at---e-to-. An old lady lives at the top. A- o-d l-d- l-v-s a- t-e t-p- ----------------------------- An old lady lives at the top. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. A--at--a-y-----s-at -he---p. A fat lady lives at the top. A f-t l-d- l-v-s a- t-e t-p- ---------------------------- A fat lady lives at the top. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. A c---ous lady--i-e- -e-o-. A curious lady lives below. A c-r-o-s l-d- l-v-s b-l-w- --------------------------- A curious lady lives below. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Our-gues----e-- ni-- --op-e. Our guests were nice people. O-r g-e-t- w-r- n-c- p-o-l-. ---------------------------- Our guests were nice people. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Ou- gu-s---we-e -----e--eople. Our guests were polite people. O-r g-e-t- w-r- p-l-t- p-o-l-. ------------------------------ Our guests were polite people. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Our--u-s----e----n------in--p---l-. Our guests were interesting people. O-r g-e-t- w-r- i-t-r-s-i-g p-o-l-. ----------------------------------- Our guests were interesting people. 0
Man ir mīļi bērni. I--av---ov-l---hil-re-. I have lovely children. I h-v- l-v-l- c-i-d-e-. ----------------------- I have lovely children. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. B-- th- --igh---rs ha-e n--gh-y -h-ldr--. But the neighbours have naughty children. B-t t-e n-i-h-o-r- h-v- n-u-h-y c-i-d-e-. ----------------------------------------- But the neighbours have naughty children. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? A----ou--c-i----- we-- b-ha--d? Are your children well behaved? A-e y-u- c-i-d-e- w-l- b-h-v-d- ------------------------------- Are your children well behaved? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.