Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   fr Adjectifs 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [soixante-dix-neuf]

Adjectifs 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Je --rt--un- ---e bl-ue. J- p---- u-- r--- b----- J- p-r-e u-e r-b- b-e-e- ------------------------ Je porte une robe bleue. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. J--p-rte--ne-ro----oug-. J- p---- u-- r--- r----- J- p-r-e u-e r-b- r-u-e- ------------------------ Je porte une robe rouge. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Je po----u-----b---erte. J- p---- u-- r--- v----- J- p-r-e u-e r-b- v-r-e- ------------------------ Je porte une robe verte. 0
Es pērku melnu somu. J-ach-te-un s-c -oi-. J------- u- s-- n---- J-a-h-t- u- s-c n-i-. --------------------- J’achète un sac noir. 0
Es pērku brūnu somu. J-ach--e-un -------n. J------- u- s-- b---- J-a-h-t- u- s-c b-u-. --------------------- J’achète un sac brun. 0
Es pērku baltu somu. J’-chèt--u------b----. J------- u- s-- b----- J-a-h-t- u- s-c b-a-c- ---------------------- J’achète un sac blanc. 0
Man vajag jaunu mašīnu. J’a- -esoin--’une-----ell---o-t---. J--- b----- d---- n------- v------- J-a- b-s-i- d-u-e n-u-e-l- v-i-u-e- ----------------------------------- J’ai besoin d’une nouvelle voiture. 0
Man vajag ātru mašīnu. J--- -es--- d---e --it-re-ra----. J--- b----- d---- v------ r------ J-a- b-s-i- d-u-e v-i-u-e r-p-d-. --------------------------------- J’ai besoin d’une voiture rapide. 0
Man vajag ērtu mašīnu. J-ai--e--in---un------u-- co--o--a---. J--- b----- d---- v------ c----------- J-a- b-s-i- d-u-e v-i-u-e c-n-o-t-b-e- -------------------------------------- J’ai besoin d’une voiture confortable. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. E- --ut---bi-e-u----i-il---f-m-e. E- h--- h----- u-- v------ f----- E- h-u- h-b-t- u-e v-e-l-e f-m-e- --------------------------------- En haut habite une vieille femme. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. En -a-- h---t----e ---s-- -e---. E- h--- h----- u-- g----- f----- E- h-u- h-b-t- u-e g-o-s- f-m-e- -------------------------------- En haut habite une grosse femme. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. En-b-- --b--e --e fe--e---rieuse. E- b-- h----- u-- f---- c-------- E- b-s h-b-t- u-e f-m-e c-r-e-s-. --------------------------------- En bas habite une femme curieuse. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. N---h-t-- -tai--t-de- g--s -y-pat--qu--. N-- h---- é------ d-- g--- s------------ N-s h-t-s é-a-e-t d-s g-n- s-m-a-h-q-e-. ---------------------------------------- Nos hôtes étaient des gens sympathiques. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. No---ô--s-é--ient-d-s ge-s p--is. N-- h---- é------ d-- g--- p----- N-s h-t-s é-a-e-t d-s g-n- p-l-s- --------------------------------- Nos hôtes étaient des gens polis. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Nos h--e------en---e- g--s --tér--s---s. N-- h---- é------ d-- g--- i------------ N-s h-t-s é-a-e-t d-s g-n- i-t-r-s-a-t-. ---------------------------------------- Nos hôtes étaient des gens intéressants. 0
Man ir mīļi bērni. J’ai d---en--nt- -f-e-t--u-. J--- d-- e------ a---------- J-a- d-s e-f-n-s a-f-c-u-u-. ---------------------------- J’ai des enfants affectueux. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. M-i----------si---ont -e- ------s ----on-é-. M---- l-- v------ o-- d-- e------ e--------- M-i-, l-s v-i-i-s o-t d-s e-f-n-s e-f-o-t-s- -------------------------------------------- Mais, les voisins ont des enfants effrontés. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? E---ce--ue --- e-f---s -ont -a----? E----- q-- v-- e------ s--- s---- ? E-t-c- q-e v-s e-f-n-s s-n- s-g-s ? ----------------------------------- Est-ce que vos enfants sont sages ? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.