Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   el Επίθετα 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [εβδομήντα εννέα]

79 [ebdomḗnta ennéa]

Επίθετα 2

[Epítheta 2]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Φο--- έ-- μ--- φ-----. Φοράω ένα μπλε φόρεμα. 0
Ph---- é-- m--- p------.Phoráō éna mple phórema.
Man mugurā ir sarkana kleita. Φο--- έ-- κ------ φ-----. Φοράω ένα κόκκινο φόρεμα. 0
Ph---- é-- k------ p------.Phoráō éna kókkino phórema.
Man mugurā ir zaļa kleita. Φο--- έ-- π------ φ-----. Φοράω ένα πράσινο φόρεμα. 0
Ph---- é-- p------ p------.Phoráō éna prásino phórema.
Es pērku melnu somu. Αγ----- μ-- μ---- τ-----. Αγοράζω μία μαύρη τσάντα. 0
Ag----- m-- m---- t-----.Agorázō mía maúrē tsánta.
Es pērku brūnu somu. Αγ----- μ-- κ--- τ-----. Αγοράζω μία καφέ τσάντα. 0
Ag----- m-- k---- t-----.Agorázō mía kaphé tsánta.
Es pērku baltu somu. Αγ----- μ-- λ---- τ-----. Αγοράζω μία λευκή τσάντα. 0
Ag----- m-- l---- t-----.Agorázō mía leukḗ tsánta.
Man vajag jaunu mašīnu. Χρ-------- έ-- κ--------- α---------. Χρειάζομαι ένα καινούργιο αυτοκίνητο. 0
Ch--------- é-- k--------- a---------.Chreiázomai éna kainoúrgio autokínēto.
Man vajag ātru mašīnu. Χρ-------- έ-- γ------ α---------. Χρειάζομαι ένα γρήγορο αυτοκίνητο. 0
Ch--------- é-- g------ a---------.Chreiázomai éna grḗgoro autokínēto.
Man vajag ērtu mašīnu. Χρ-------- έ-- ά---- α---------. Χρειάζομαι ένα άνετο αυτοκίνητο. 0
Ch--------- é-- á---- a---------.Chreiázomai éna áneto autokínēto.
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Εκ-- π--- μ---- μ-- μ----- γ------. Εκεί πάνω μένει μία μεγάλη γυναίκα. 0
Ek-- p--- m---- m-- m----- g------.Ekeí pánō ménei mía megálē gynaíka.
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Εκ-- π--- μ---- μ-- χ----- γ------. Εκεί πάνω μένει μία χοντρή γυναίκα. 0
Ek-- p--- m---- m-- c------ g------.Ekeí pánō ménei mía chontrḗ gynaíka.
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Εκ-- κ--- μ---- μ-- π------- γ------. Εκεί κάτω μένει μία περίεργη γυναίκα. 0
Ek-- k--- m---- m-- p------- g------.Ekeí kátō ménei mía períergē gynaíka.
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Οι κ--------- μ-- ή--- σ----------- ά-------. Οι καλεσμένοι μας ήταν συμπαθητικοί άνθρωποι. 0
Oi k--------- m-- ḗ--- s------------ á--------.Oi kalesménoi mas ḗtan sympathētikoí ánthrōpoi.
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Οι κ--------- μ-- ή--- ε-------- ά-------. Οι καλεσμένοι μας ήταν ευγενικοί άνθρωποι. 0
Oi k--------- m-- ḗ--- e-------- á--------.Oi kalesménoi mas ḗtan eugenikoí ánthrōpoi.
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Οι κ--------- μ-- ή--- ε------------ ά-------. Οι καλεσμένοι μας ήταν ενδιαφέροντες άνθρωποι. 0
Oi k--------- m-- ḗ--- e------------- á--------.Oi kalesménoi mas ḗtan endiaphérontes ánthrōpoi.
Man ir mīļi bērni. Έχ- α------ π-----. Έχω αγαπητά παιδιά. 0
Éc-- a------ p-----.Échō agapētá paidiá.
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Οι γ------- ό--- έ---- α----- π-----. Οι γείτονες όμως έχουν αυθάδη παιδιά. 0
Oi g------- ó--- é----- a------ p-----.Oi geítones ómōs échoun authádē paidiá.
Vai Jūsu bērni ir rātni? Τα π----- σ-- ε---- φ------; Τα παιδιά σας είναι φρόνιμα; 0
Ta p----- s-- e---- p-------?Ta paidiá sas eínai phrónima?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.