Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   sr Придеви 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [седамдесет и девет]

79 [sedamdeset i devet]

Придеви 2

[Pridevi 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Ја-има---а с--- ----------ну. Ј- и--- н- с--- п---- х------ Ј- и-а- н- с-б- п-а-у х-љ-н-. ----------------------------- Ја имам на себи плаву хаљину. 0
J- im-m -a---bi---avu-ha-j-nu. J- i--- n- s--- p---- h------- J- i-a- n- s-b- p-a-u h-l-i-u- ------------------------------ Ja imam na sebi plavu haljinu.
Man mugurā ir sarkana kleita. Ј--------- с----ц-вен--ха-и-у. Ј- и--- н- с--- ц----- х------ Ј- и-а- н- с-б- ц-в-н- х-љ-н-. ------------------------------ Ја имам на себи црвену хаљину. 0
J- -mam na s-bi--r-en---al---u. J- i--- n- s--- c----- h------- J- i-a- n- s-b- c-v-n- h-l-i-u- ------------------------------- Ja imam na sebi crvenu haljinu.
Man mugurā ir zaļa kleita. Ј- и-ам-н----би ---е-у--аљ--у. Ј- и--- н- с--- з----- х------ Ј- и-а- н- с-б- з-л-н- х-љ-н-. ------------------------------ Ја имам на себи зелену хаљину. 0
J- im-m--a----i-z-l--- ha-j-nu. J- i--- n- s--- z----- h------- J- i-a- n- s-b- z-l-n- h-l-i-u- ------------------------------- Ja imam na sebi zelenu haljinu.
Es pērku melnu somu. Ја куп---м-ц------р-у. Ј- к------ ц--- т----- Ј- к-п-ј-м ц-н- т-р-у- ---------------------- Ја купујем црну торбу. 0
J- --p--e--c--u--or--. J- k------ c--- t----- J- k-p-j-m c-n- t-r-u- ---------------------- Ja kupujem crnu torbu.
Es pērku brūnu somu. Ј--куп-јем-с-е---то-б-. Ј- к------ с---- т----- Ј- к-п-ј-м с-е-у т-р-у- ----------------------- Ја купујем смеђу торбу. 0
J--kup-j-- s--đu-torb-. J- k------ s---- t----- J- k-p-j-m s-e-u t-r-u- ----------------------- Ja kupujem smeđu torbu.
Es pērku baltu somu. Ја к-п-ј-м-б-л- ---б-. Ј- к------ б--- т----- Ј- к-п-ј-м б-л- т-р-у- ---------------------- Ја купујем белу торбу. 0
J---upu--m-be-- to---. J- k------ b--- t----- J- k-p-j-m b-l- t-r-u- ---------------------- Ja kupujem belu torbu.
Man vajag jaunu mašīnu. Ј- ---б---н-в--а---. Ј- т----- н--- а---- Ј- т-е-а- н-в- а-т-. -------------------- Ја требам ново ауто. 0
J----e-am----- ---o. J- t----- n--- a---- J- t-e-a- n-v- a-t-. -------------------- Ja trebam novo auto.
Man vajag ātru mašīnu. Ј- ---б-м брз---уто. Ј- т----- б--- а---- Ј- т-е-а- б-з- а-т-. -------------------- Ја требам брзо ауто. 0
J---r-b----r-o au--. J- t----- b--- a---- J- t-e-a- b-z- a-t-. -------------------- Ja trebam brzo auto.
Man vajag ērtu mašīnu. Ја -р--а- --о----ау--. Ј- т----- у----- а---- Ј- т-е-а- у-о-а- а-т-. ---------------------- Ја требам удобан ауто. 0
Ja--re--m-ud-b---a--o. J- t----- u----- a---- J- t-e-a- u-o-a- a-t-. ---------------------- Ja trebam udoban auto.
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Т--о --ре ст---је---д-а с-а-а же--. Т--- г--- с------ ј---- с---- ж---- Т-м- г-р- с-а-у-е ј-д-а с-а-а ж-н-. ----------------------------------- Тамо горе станује једна стара жена. 0
Tam- gore s--n--------- -tara-žen-. T--- g--- s------ j---- s---- ž---- T-m- g-r- s-a-u-e j-d-a s-a-a ž-n-. ----------------------------------- Tamo gore stanuje jedna stara žena.
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Та-о-г--е---а---е једна----ел--ж--а. Т--- г--- с------ ј---- д----- ж---- Т-м- г-р- с-а-у-е ј-д-а д-б-л- ж-н-. ------------------------------------ Тамо горе станује једна дебела жена. 0
Ta-o -or- st--u----ed-a--ebe-a--ena. T--- g--- s------ j---- d----- ž---- T-m- g-r- s-a-u-e j-d-a d-b-l- ž-n-. ------------------------------------ Tamo gore stanuje jedna debela žena.
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Там- ---е -т---је -е-н--радо-нала -е-а. Т--- д--- с------ ј---- р-------- ж---- Т-м- д-л- с-а-у-е ј-д-а р-д-з-а-а ж-н-. --------------------------------------- Тамо доле станује једна радознала жена. 0
Ta-o--o---s-a-u-e j-dna ----z---a--en-. T--- d--- s------ j---- r-------- ž---- T-m- d-l- s-a-u-e j-d-a r-d-z-a-a ž-n-. --------------------------------------- Tamo dole stanuje jedna radoznala žena.
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Наш--гос-и -у ---и ----и љу--. Н--- г---- с- б--- д---- љ---- Н-ш- г-с-и с- б-л- д-а-и љ-д-. ------------------------------ Наши гости су били драги људи. 0
Naši gos-i-s--b-li d-a-i----di. N--- g---- s- b--- d---- l----- N-š- g-s-i s- b-l- d-a-i l-u-i- ------------------------------- Naši gosti su bili dragi ljudi.
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Н--- --с-- -у-бил- кул---н---уд-. Н--- г---- с- б--- к------- љ---- Н-ш- г-с-и с- б-л- к-л-у-н- љ-д-. --------------------------------- Наши гости су били културни људи. 0
N-ši --sti -- bi-i-kulturn- lj-d-. N--- g---- s- b--- k------- l----- N-š- g-s-i s- b-l- k-l-u-n- l-u-i- ---------------------------------- Naši gosti su bili kulturni ljudi.
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Н-ши --ст--су -ил----т-ре-ан--и људ-. Н--- г---- с- б--- и----------- љ---- Н-ш- г-с-и с- б-л- и-т-р-с-н-н- љ-д-. ------------------------------------- Наши гости су били интересантни људи. 0
N-š- -o-t- s- -i-- interesa--ni lj-di. N--- g---- s- b--- i----------- l----- N-š- g-s-i s- b-l- i-t-r-s-n-n- l-u-i- -------------------------------------- Naši gosti su bili interesantni ljudi.
Man ir mīļi bērni. Ј- им-м-др-г--д--у. Ј- и--- д---- д---- Ј- и-а- д-а-у д-ц-. ------------------- Ја имам драгу децу. 0
Ja--m----r--- --c-. J- i--- d---- d---- J- i-a- d-a-u d-c-. ------------------- Ja imam dragu decu.
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Али--омши-е--м--- ---о-р-зн- -ецу. А-- к------ и---- б--------- д---- А-и к-м-и-е и-а-у б-з-б-а-н- д-ц-. ---------------------------------- Али комшије имају безобразну децу. 0
Al- ----i----m--- bezo-r--n------. A-- k------ i---- b--------- d---- A-i k-m-i-e i-a-u b-z-b-a-n- d-c-. ---------------------------------- Ali komšije imaju bezobraznu decu.
Vai Jūsu bērni ir rātni? Ј--у ли----а-де-- до-ра? Ј--- л- В--- д--- д----- Ј-с- л- В-ш- д-ц- д-б-а- ------------------------ Јесу ли Ваша деца добра? 0
Je-- -- -----d--- d-br-? J--- l- V--- d--- d----- J-s- l- V-š- d-c- d-b-a- ------------------------ Jesu li Vaša deca dobra?

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.