Frazlibro

eo Konjunkcioj 4   »   lv Saikļi 4

97 [naŭdek sep]

Konjunkcioj 4

Konjunkcioj 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Elektu kiel vi volas vidi la tradukon:   
esperanto latva Ludu Pli
Li endormiĝis kvankam la televidilo estis ŝaltita. V--š a-zmiga---aut ----t--evizor--bij- i--l-gts. Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. V-ņ- a-z-i-a- k-u- g-n t-l-v-z-r- b-j- i-s-ē-t-. ------------------------------------------------ Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. 0
Li ankoraŭ restis kvankam jam malfruis. Viņš-pa-ik---kaut -an bi---jau v---. Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. V-ņ- p-l-k-, k-u- g-n b-j- j-u v-l-. ------------------------------------ Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. 0
Li ne venis kvankam ni fiksis rendevuon. V-ņ----a-nā-a- kaut -a- --s-bi--- no---ā-uš-. Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. V-ņ- n-a-n-c-, k-u- g-n m-s b-j-m n-r-n-j-š-. --------------------------------------------- Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. 0
La televidilo estis ŝaltita. Li tamen endormiĝis. T--evi-ors b-j--i-slē-t-- --sk-t-ti-- -- -o,-viņš-aiz-i-a. Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. T-l-v-z-r- b-j- i-s-ē-t-. N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- a-z-i-a- ---------------------------------------------------------- Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. 0
Jam malfruis. Li tamen ankoraŭ restis. B--a --u -ē--. -e-ka-oties u- t-- v-ņ- --l---. Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. B-j- j-u v-l-. N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- p-l-k-. ---------------------------------------------- Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. 0
Ni fiksis rendevuon. Li tamen ne venis. Mē-----ām n-r--āju--. N-s-at-t--s ---t-, --ņš-----nāca. Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. M-s b-j-m n-r-n-j-š-. N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- n-a-n-c-. ------------------------------------------------------- Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. 0
Kvankam li ne havas stirpermesilon, li stiras. K-ut--r-----a--na-----o-----āja----i---b-s----ņš --a-- -r ma-ī--. Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. K-u- a-ī v-ņ-m n-v a-t-v-d-t-j- a-l-e-ī-a-, v-ņ- b-a-c a- m-š-n-. ----------------------------------------------------------------- Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. 0
Kvankam la vojo glitigas, li rapide veturas. Ka-- a-ī iela -----ide--- --ņ- -r--c ā---. Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. K-u- a-ī i-l- i- s-i-e-a- v-ņ- b-a-c ā-r-. ------------------------------------------ Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. 0
Kvankam li ebrias, li biciklas. Kau- -r- vi-š--- p---zē-ies---iņš-b-a-c-a--divri-eni. Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. K-u- a-ī v-ņ- i- p-e-z-r-e-, v-ņ- b-a-c a- d-v-i-e-i- ----------------------------------------------------- Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. 0
Li ne havas stirpermesilon. Li tamen stiras. V---m n---au---ad--āj- --liec-ba-- Ne---t----s--z-to- v-ņ--b-auc a--m----u. Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. V-ņ-m n-v a-t-v-d-t-j- a-l-e-ī-a-. N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- b-a-c a- m-š-n-. --------------------------------------------------------------------------- Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. 0
La vojo glitigas. Li tamen rapide veturas. Ie-a--- -l-d--a---esk---ties-uz to- v-ņ- -rauc--t-i. Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. I-l- i- s-i-e-a- N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- b-a-c ā-r-. ---------------------------------------------------- Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. 0
Li ebrias. Li tamen biciklas. V--š ----i--z-r-es- --sk-toti----- -o, vi-- brauc--- -i-r-te-i. Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. V-ņ- i- p-e-z-r-e-. N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- b-a-c a- d-v-i-e-i- --------------------------------------------------------------- Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. 0
Ŝi ne trovas laboron kvankam ŝi studis. V-ņ---e--- ---a-- d---a-ie-u- k--- --ī--r -tudē--s-. Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. V-ņ- n-v-r a-r-s- d-r-a-i-t-, k-u- a-ī i- s-u-ē-u-i- ---------------------------------------------------- Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. 0
Ŝi ne vizitas kuraciston kvankam ŝi havas dolorojn. Viņa --i-t pie---s-a, -aut-ga- vi--i ----āpes. Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. V-ņ- n-i-t p-e ā-s-a- k-u- g-n v-ņ-i i- s-p-s- ---------------------------------------------- Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. 0
Ŝi aĉetas aŭton kvankam ŝi ne havas monon. V-ņ- -ēr--m---nu----u- a-ī--iņai --v-nau--s. Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. V-ņ- p-r- m-š-n-, k-u- a-ī v-ņ-i n-v n-u-a-. -------------------------------------------- Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. 0
Ŝi studis. Ŝi tamen ne trovis laboron. V--- s---ēja. ----a----es--z--o,-v--a-n-v-r-a--ast ----- --e-u. Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. V-ņ- s-u-ē-a- N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- n-v-r a-r-s- d-r-a v-e-u- --------------------------------------------------------------- Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. 0
Ŝi havas dolorojn. Ŝi tamen ne vizitas kuraciston. V--a- i- -ā--s. Nes---o-ies uz-to, -iņa--e--- p-- ----a. Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. V-ņ-i i- s-p-s- N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- n-i-t p-e ā-s-a- -------------------------------------------------------- Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. 0
Ŝi ne havas monon. Ŝi tamen aĉetas aŭton. Vi-ai nav-naudas- -e--a---ie- uz-to- ---- -ē-- m-šī--. Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. V-ņ-i n-v n-u-a-. N-s-a-o-i-s u- t-, v-ņ- p-r- m-š-n-. ------------------------------------------------------ Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. 0

La junuloj kaj la maljunuloj malsame lernas

La infanoj relative rapide lernas lingvojn. Tio ĝenerale pli longe daŭras por la plenkreskuloj. Sed la infanoj ne lernas pli bone ol la plenkreskuloj. Ili nur alie lernas. Lernante lingvojn, la cerbo devas aparte multon plenumi. Ĝi devas multajn aferojn paralele lerni. Kiam oni lernas lingvon, ne sufiĉas cerbumi pri ĝi. Oni ankaŭ devas lerni prononci la novajn vortojn. La parolaj organoj tiucele devas lerni novajn movojn. La cerbo devas ankaŭ lerni reagi al novaj situacioj. Komuniki en fremda lingvo estas defio. La plenkreskuloj tamen lernas lingvojn malsame laŭ la aĝo. 20 aŭ 30jaraĝe la homoj ankoraŭ havas lernan kutimon. La lernejaj aŭ studaj jaroj ankoraŭ ne tiom foras en la pasinteco. La cerbo do estas bone trejnita. Ĝi tial povas lerni fremdajn lingvojn trealtnivele. La homoj aĝantaj inter 40 kaj 50 jaroj jam multon lernis. Ilia cerbo profitas el tiu sperto. Ĝi bone povas kombini novajn enhavojn kun malnova scio. Tiuaĝe ĝi plej bone lernas aferojn kiujn ĝi jam konas. Temas ekzemple pri lingvoj similantaj pli frue lernitajn lingvojn. 60 aŭ 70jaraĝe la homoj ĝenerale havas multe da tempo. Ili povas ofte praktiki. Tio aparte gravas por la lingvoj. La maljunuloj aparte bone lernas ekzemple la fremdajn skribojn. Sed oni povas sukcese lerni ĉiuaĝe. La cerbo povas formi novajn nervajn ĉelojn eĉ postpuberaĝe. Kaj tion ĝi cetere ŝatas fari…