Frazlibro

eo peti ion   »   lv kaut ko lūgt

74 [sepdek kvar]

peti ion

peti ion

74 [septiņdesmit četri]

kaut ko lūgt

Elektu kiel vi volas vidi la tradukon:   
esperanto latva Ludu Pli
Ĉu vi povas tondi miajn harojn? Va--Jū- --r-t--------r-e-t m-tu-? V-- J-- v---- m-- n------- m----- V-i J-s v-r-t m-n n-g-i-z- m-t-s- --------------------------------- Vai Jūs varat man nogriezt matus? 0
Ne tro mallonge, mi petas. N- pār-k ---s, l----. N- p---- ī---- l----- N- p-r-k ī-u-, l-d-u- --------------------- Ne pārāk īsus, lūdzu. 0
Iom pli mallonge, mi petas. Ned-u-z--s----, lū---. N------ ī------ l----- N-d-u-z ī-ā-u-, l-d-u- ---------------------- Nedaudz īsākus, lūdzu. 0
Ĉu vi povas riveli la fotojn? V-- J-s---r-- at--stīt--ot-gr-fi-a-? V-- J-- v---- a------- f------------ V-i J-s v-r-t a-t-s-ī- f-t-g-ā-i-a-? ------------------------------------ Vai Jūs varat attīstīt fotogrāfijas? 0
La fotoj estas sur la lumdisko. F-to-rā----s i--ko--a--d-skā. F----------- i- k------------ F-t-g-ā-i-a- i- k-m-a-t-i-k-. ----------------------------- Fotogrāfijas ir kompaktdiskā. 0
La fotoj estas en la fotilo. Fot--r---j-s i--fo--a----t-. F----------- i- f----------- F-t-g-ā-i-a- i- f-t-a-a-ā-ā- ---------------------------- Fotogrāfijas ir fotoaparātā. 0
Ĉu vi povas ripari mian horloĝon? Va- Jū- va--t-sa-abo--pul-st--i? V-- J-- v---- s------ p--------- V-i J-s v-r-t s-l-b-t p-l-s-e-i- -------------------------------- Vai Jūs varat salabot pulksteni? 0
La vitro estas rompita. S--kl---- sap-ī-i-. S----- i- s-------- S-i-l- i- s-p-ī-i-. ------------------- Stikls ir saplīsis. 0
La baterio estas malplena. B---r-j- -r -ukša. B------- i- t----- B-t-r-j- i- t-k-a- ------------------ Baterija ir tukša. 0
Ĉu vi povas gladi la ĉemizon? Va----s-v--at--z-l--i-āt-k---l-? V-- J-- v---- i--------- k------ V-i J-s v-r-t i-g-u-i-ā- k-e-l-? -------------------------------- Vai Jūs varat izgludināt kreklu? 0
Ĉu vi povas purigi la pantalonon? V-- J-s -arat--z-īrīt-b---es? V-- J-- v---- i------ b------ V-i J-s v-r-t i-t-r-t b-k-e-? ----------------------------- Vai Jūs varat iztīrīt bikses? 0
Ĉu vi povas ripari la ŝuojn? Va---ūs-v-r---s-l-b-t kur-es? V-- J-- v---- s------ k------ V-i J-s v-r-t s-l-b-t k-r-e-? ----------------------------- Vai Jūs varat salabot kurpes? 0
Ĉu vi povas doni al mi fajron? V-i-Jū- v--a--ma- ie--- -----ē---? V-- J-- v---- m-- i---- a--------- V-i J-s v-r-t m-n i-d-t a-z-m-ķ-t- ---------------------------------- Vai Jūs varat man iedot aizsmēķēt? 0
Ĉu vi havas alumetojn aŭ fajrilon? V----ums ir s-r-oci-- --i--ķ-------? V-- J--- i- s-------- v-- š--------- V-i J-m- i- s-r-o-i-i v-i š-i-t-v-s- ------------------------------------ Vai Jums ir sērkociņi vai šķiltavas? 0
Ĉu vi havas cindrujon? Va- J-ms--r pe-n- -r-uk-? V-- J--- i- p---- t------ V-i J-m- i- p-l-u t-a-k-? ------------------------- Vai Jums ir pelnu trauks? 0
Ĉu vi fumas cigarojn? V-- Jū- s--ķ--at--igārus? V-- J-- s------- c------- V-i J-s s-ē-ē-a- c-g-r-s- ------------------------- Vai Jūs smēķējat cigārus? 0
Ĉu vi fumas cigaredojn? V-i--ūs-------a- -igar-t-s? V-- J-- s------- c--------- V-i J-s s-ē-ē-a- c-g-r-t-s- --------------------------- Vai Jūs smēķējat cigaretes? 0
Ĉu vi fumas pipon? Va- Jūs --ēķ--at pī-i? V-- J-- s------- p---- V-i J-s s-ē-ē-a- p-p-? ---------------------- Vai Jūs smēķējat pīpi? 0

Lerni kaj legi

Lerni kaj legi konsistigas tuton. Tio kompreneble aparte validas kiam oni lernas fremdajn lingvojn. Kiu volas bone lerni novan lingvon, tiu devas legi multajn tekstojn. Legante fremdlingvan literaturon, ni traktas tutajn frazojn. Tiele, ni cerbo povas lerni vortojn kaj gramatikon en konteksto. Tio tiuokaze helpas ĝin bone konservi la novajn enhavojn. Nia memoro multe pli malfacile encerbigas unuopajn vortojn. Legante, ni lernas kiun signifon la vortoj povas havi. Tio ebligas nin evoluigi senton pri la nova lingvo. La fremdlingva literaturo kompreneble ne devas esti trop malfacila. La modernaj noveloj aŭ la krimromanoj ofte estas distraj. La taggazetoj havas la avantaĝon ke ili ĉiam estas aktualaj. Ankaŭ la infanlibroj aŭ la bildstrioj bone taŭgas por lerni. La bildoj plifaciligas la komprenon de la nova lingvo. Ne gravas, kian literaturon oni elektas, ĝi estu vigla! Tio signifas ke multo devas okazi por ke la lingvo variu. Kiu nenion trovas, tiu povas ankaŭ uzi specifajn lernolibrojn. Estas multaj libroj kun simplaj tekstoj por komencantoj. Gravas ke oni legante ĉiam uzu vortaron. Ekde kiam oni ne komprenas vorton, oni serĉu ĝin. Nia cerbo estas aktivigita per la legado kaj rapide lernas ion novan. Por ĉiuj nekomprenitaj vortoj, oni kompilas dosieron. Tiele, ili ofte ripeteblas. Ankaŭ helpas kolormarki la nekonatajn vortojn en la legaĵo. Oni tiam tuj rekonas ilin la sekvan fojon. Kiu ĉiutage multon fremdlingve legas, tiu rapide progresas. Ĉar nia cerbo rapide lernas imiti la novan lingvon. Povas esti ke oni iam ankaŭ pensos en la fremda lingvo…