Frazlibro

eo Ĉe la flughaveno   »   lv Lidostā

35 [tridek kvin]

Ĉe la flughaveno

Ĉe la flughaveno

35 [trīsdesmit pieci]

Lidostā

Elektu kiel vi volas vidi la tradukon:   
esperanto latva Ludu Pli
Mi ŝatus rezervi flugon al Ateno. Es --l---r------t l-d---mu--z A---ām. E- v---- r------- l------- u- A------ E- v-l-s r-z-r-ē- l-d-j-m- u- A-ē-ā-. ------------------------------------- Es vēlos rezervēt lidojumu uz Atēnām. 0
Ĉu tio estas rekta flugo? V-i---- -- --ešais -e-ss? V-- t-- i- t------ r----- V-i t-s i- t-e-a-s r-i-s- ------------------------- Vai tas ir tiešais reiss? 0
Senfuman, apudfenestran sidlokon, mi petas. L-d-u--vi-tu pie-l-g-,-----ēķ--ā-a-. L----- v---- p-- l---- n------------ L-d-u- v-e-u p-e l-g-, n-s-ē-ē-ā-a-. ------------------------------------ Lūdzu, vietu pie loga, nesmēķētājam. 0
Mi ŝatus konfirmi mian rezervon. Es ---os-ap------n-- rez-r-āc---. E- v---- a---------- r----------- E- v-l-s a-s-i-r-n-t r-z-r-ā-i-u- --------------------------------- Es vēlos apstiprināt rezervāciju. 0
Mi ŝatus nuligi mian rezervon. Es--ēl-s ---e----rez-r-ā----. E- v---- a------ r----------- E- v-l-s a-t-i-t r-z-r-ā-i-u- ----------------------------- Es vēlos atteikt rezervāciju. 0
Mi ŝatus modifi mian rezervon. Es--ē-o---ā-r-ze---t. E- v---- p----------- E- v-l-s p-r-e-e-v-t- --------------------- Es vēlos pārrezervēt. 0
Kiam forveturos la sekvanta aviadilo al Romo? K----r nā-ama-s---i-s u- -o-u? K-- i- n------- r---- u- R---- K-d i- n-k-m-i- r-i-s u- R-m-? ------------------------------ Kad ir nākamais reiss uz Romu? 0
Ĉu restas du liberaj sidlokoj? Va- -r --- divas-br-v-s--ie-as? V-- i- v-- d---- b----- v------ V-i i- v-l d-v-s b-ī-a- v-e-a-? ------------------------------- Vai ir vēl divas brīvas vietas? 0
Ne, restas al ni nur unu libera sidloko. N-, v-- -- ----i viena-brīva-v----. N-- v-- i- t---- v---- b---- v----- N-, v-l i- t-k-i v-e-a b-ī-a v-e-a- ----------------------------------- Nē, vēl ir tikai viena brīva vieta. 0
Kiam ni alteriĝos? K----ē- ---ai-a-ies? K-- m-- n----------- K-d m-s n-l-i-a-i-s- -------------------- Kad mēs nolaižamies? 0
Kiam ni tie estos? Ka--mēs būs-m ---t? K-- m-- b---- k---- K-d m-s b-s-m k-ā-? ------------------- Kad mēs būsim klāt? 0
Kiam buso forveturos al la urbocentro? Ciko- -r-a--o-u-s--z p---ē-as c-n--u? C---- i- a------- u- p------- c------ C-k-s i- a-t-b-s- u- p-l-ē-a- c-n-r-? ------------------------------------- Cikos ir autobuss uz pilsētas centru? 0
Ĉu tio estas via valizo? Va----- -- -ū---ko----s? V-- t-- i- J--- k------- V-i t-s i- J-s- k-f-r-s- ------------------------ Vai tas ir Jūsu koferis? 0
Ĉu tio estas via sako? V-- -ā-i--J-su-s-ma? V-- t- i- J--- s---- V-i t- i- J-s- s-m-? -------------------- Vai tā ir Jūsu soma? 0
Ĉu tio estas via pakaĵaro? Va- t- -r------b-----? V-- t- i- J--- b------ V-i t- i- J-s- b-g-ž-? ---------------------- Vai tā ir Jūsu bagāža? 0
Kiom da pakaĵoj mi povas kunporti? Ci- li-l- -ag-ž--e--dr-ks-u -e-- l---i? C-- l---- b----- e- d------ ņ--- l----- C-k l-e-u b-g-ž- e- d-ī-s-u ņ-m- l-d-i- --------------------------------------- Cik lielu bagāžu es drīkstu ņemt līdzi? 0
Dudek kilogramojn. Di-de--it k---gr----. D-------- k---------- D-v-e-m-t k-l-g-a-u-. --------------------- Divdesmit kilogramus. 0
Kion? Ĉu nur dudek kilogramojn? K-- -ik-i-divdesm-t kil-gr-mu-? K-- t---- d-------- k---------- K-, t-k-i d-v-e-m-t k-l-g-a-u-? ------------------------------- Ko, tikai divdesmit kilogramus? 0

Lerni modifas la cerbon

Kiu multe sportumas, tiu formas sian korpon. Sed ŝajnas ke ankaŭ eblas trejni sian cerbon. Tio signifas ke, kiu volas bone lerni lingvojn, tiu bezonas ne nur talenton. Egale gravas regule praktiki. Ĉar praktiki povas pozitive influi la cerbajn strukturojn. Kompreneble, aparta talento por lingvoj estas ĝenerale denaska. Intensa trejnado malgraŭe povas modifi iujn cerbajn strukturojn. La volumo de la parolcerbareo kreskas. Ankaŭ modifiĝas la nervaj ĉeloj de la homoj kiuj multe praktikas. Oni longe kredis ke la cerbo nemodifeblas. Oni opiniis ke, kion ni kiel infanoj ne lernas, tion ni neniam plu lernas. Sed la cerbesploristoj atingis tute alian rezulton. Ili sukcesis montri ke la cerbo restas elasta la tutan vivon. Oni povus diri ke ĝi funkcias kiel muskolo. Ĝi tial povas plu kreski ĝis alta aĝo. Ĉiu informo traktiĝas en la cerbo. Sed trejnita cerbo traktas informojn multe pli bone. Tio signifas ke ĝi laboras pli rapide kaj pli efike. Tiu principo validas egale por la junuloj kaj la maljunuloj. Sed ne nepras lerni por trejni sian cerbon. Legi estas ankaŭ tre bona ekzerco. Nian parolcerbaeron favoras aparte postulema literaturo. Tio signifas ke nia vortprovizo pligrandiĝas. Krome, pliboniĝas nia sento pri la lingvo. Interese estas ke la lingvon traktas ne nur la parolcerbareo. La areo reganta la movecon ankaŭ traktas novajn enhavojn. Tial gravas stimuli la tutan cerbon kiel eble plej ofte. Do movu vian korpon KAJ vian cerbon.